Andris Daugaviņš: Parādnieka finanses jāizvērtē pirms maksātnespējas pasludināšanas
Foto: Publicitātes foto

Līdzās citiem grozījumiem, kas iekļauti Maksātnespējas likuma grozījumu likumprojektā, kurš šobrīd tiek izskatīts Saeimas atbildīgās komisijas darba grupā, sagatavoti arī grozījumi noteikumos par juridiskās personas maksātnespējas procesa administratora pilnvarām.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Patlaban spēkā esošais tiesiskais regulējums paredz, ka parādnieka maksātnespējas process pasludināms gadījumā, ja pieteikuma izskatīšanas dienā tiesa konstatē maksātnespējas procesa pazīmi - nespēju norēķināties ar konkrēto kreditoru. Taču ne šajā dienā, ne pirms tam faktiski netiek objektīvi izvērtēta parādnieka spēja segt visas parādsaistības, kurām iestājies izpildes termiņš, turklāt netiek vērtēts, vai parādsaistības nav izveidotas ļaunprātīgi.

Nepamatotu saistību rašanos sekmē tiesu nolēmumi

Diemžēl Maksātnespējas likumā vairs nav paredzēta administratora iesaistīšana maksātnespējas procesā jau maksātnespējas lietas ierosināšanas stadijā, līdz ar to administrators informāciju par parādnieka darbību, mantas sastāvu, saistībām, tiesvedībām un arī kreditoriem var iegūt tikai pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas un attiecīga ieraksta izdarīšanas maksātnespējas reģistrā.

Un šis ir ierobežojums, kas dod iespēju negodprātīgiem parādniekiem laika posmā no maksātnespējas lietas ierosināšanas tiesā līdz maksātnespējas pasludināšanai nobēdzināt dokumentus un mantu, kā arī izveidot nepamatotas saistības. Turklāt nereti šo darbību legalizāciju sekmē tiesas nolēmumi.

Lai tiesa varētu objektīvi izvērtēt uzņēmuma maksātspēju, tai skaitā konstatēt iespējamo kreditoru „īstumu" arī tiesiskās aizsardzības procesā, nepieciešams palielināt administratora līdzdalību procesā, daļēji atgriežoties pie regulējuma, kāds bija iepriekšējā maksātnespējas likumā. Tas ievērojami palielinātu iespējas iegūt faktoloģisku izvērtējumu par parādnieka mantas sastāvu, spēju segt parādsaistības un arī iespējamamajiem fiktīvajiem kreditoriem vēl pirms tiek pasludināta uzņēmuma maksātnespēja vai apstiprināts tiesiskās aizsardzības plāns.

Jāvērtē reālā maksātspēja un reālie kreditori

Lai panāktu, ka maksātnespējas process tiek pasludināts tikai tiem parādniekiem, kas faktiski arī ir maksātnespējīgi, administratora līdzdalība maksātnespējas procesā nepieciešama jau ierosinot lietu par procesa uzsākšanu. Pretējā gadījumā nereti gan administrators, gan kreditori nonāk situācijā, kad maksātnespējas process ir pasludināts, bet līdzšinējā uzņēmuma vadība turpina vadīt vai ietekmēt par maksātnespējīgu pasludinātā uzņēmuma darbību, radot zaudējumus kreditoriem.

Piemēram, SIA „Zeus" (plašāk zināma kā valūtas maiņas firma, kurā naudu ieguldīja Rīgas Dome) maksātnespējas lietā administrators konstatēja, ka no brīža, kad uzņēmuma vadība saņēma brīdinājumu par kreditora nodomu iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu līdz sprieduma pasludināšanai uzņēmuma vadība veica darbības ievērojamu finanšu resursu aizplūšanai un fiktīvu parādsaistību atzīšanai, lauza noslēgtos nomas līgumus, kā arī izveda un atsavināja SIA „Zeus" mantu, iespējams ar iepriekšējo vadību saistītām personām, tādējādi samazinot uzņēmuma spēju norēķināties ar kreditoriem un pārvietojot uzņēmuma aktīvus uz citiem uzņēmumiem. Informācija par SIA „Zeus" maksātnespējas pasludināšanu publiskās datu bāzēs parādās tikai pēc sprieduma pasludināšanas un tikai tad administrators ir tiesīgs pārstāvēt uzņēmumu, pieprasot ziņas no parādnieka iepriekšējās vadības un citām personām. Par maksātnespējas lietas ierosināšanu netika informēti arī SIA „Zeus" darbinieki, kas vairākos naudas maiņas punktos turpināja strādāt. Jāatzīmē, ka paredzot iespējamo uzņēmuma maksātnespēju, SIA „Zeus" uzņēmuma vadītāji iepriekš veica vairākus darījumus, naudu aizpludinot uz ārvalstu bankām un izņemot skaidru naudu no uzņēmuma kontiem bankās un kasē.

Uzņēmuma bijušie vadītāji - kreditori un parādnieki vienlaikus

Turklāt SIA „Zeus" iepriekšējā vadība šobrīd ir iesniegusi administratoram kreditora prasījumu par diezgan ievērojamu summu. Uzņēmumu vadība un īpašnieki nereti mēdz gan aizdot naudu saviem uzņēmumiem, lai nodrošinātu to darbību, gan arī vienlaicīgi aizņemties vai izņemt naudu no uzņēmuma, tādējādi kļūstot gan par parādniekiem, gan kreditoriem. Normālā situācijā tas nebūtu nosodāmi, un arī likums it kā netiek pārkāpts, taču gadījumā, kad maksātnespējas procesa laikā administrators atklāj, ka iepriekšējā vadība ir radījusi zaudējumus kreditoriem, turklāt SIA „Zeus" gadījumā, ievērojamā apjomā, tiesas formālā pieeja neļauj aizstāvēt īsteno kreditoru intereses.

Piemēram, pārbaudot SIA „Zeus" iepriekšējās vadības iesniegto kreditora prasījumu, tika konstatēts, ka šo naudu vai ievērojamu tās daļu konkrētā persona jau ir izņēmusi no uzņēmuma. Turklāt šī persona ir radījusi daudz lielākus zaudējumus, ir nobēdzinājusi, visticamāk viltojusi  vai iznīcinājusi parādnieka grāmatvedības dokumentus. Tādēļ, pamatojoties uz dokumentiem, kas ir administratora rīcībā, šāds kreditora prasījums tika noraidīts kā nepamatots. Taču tiesa acīmredzot neiedziļinoties lietas būtībā un formāli tulkojot likumu, ir atzinusi, ka administratora lēmums ir atceļams, līdz ar to radot iespēju bijušajai amatpersonai, pret kuru ir ierosināts gan kriminālprocess, gan arī celtas prasības par zaudējumu atlīdzināšanu, vēl saņemt naudu no maksātnespējīgā uzņēmuma.

Formālie tiesu nolēmumi

Kopš esošās Maksātnespējas likuma redakcijas stāšanās spēkā vairākkārt ir nācies konstatēt, ka tiesas, taisot nolēmumus maksātnespējas procesu lietās, tai skaitā sūdzībās par administratora lēmumiem attiecībā uz iesniegtajiem kreditoru prasījumiem, ir vai nu formāli piemērojušas likumu normas gadījumos, kad lietu jāizskata pēc būtības, vai arī izskatījušas lietas pēc būtības, pārkāpjot civilprocesa nosacījumus. Tiesu nolēmumu rezultātā tiek radītas nelabvēlīgas sekas personām, kuri savas tiesības izmanto labā ticībā un labvēlīgas sekas personām, kuras izmanto maksātnespējas procesu ļaunticīgi. Tādējādi tiek kropļoti maksātnespējas procesa mērķi un principi un tiesas nolēmumu rezultātā var rasties neatgriezeniski zaudējumi kreditoru kopumam.

Kreditoram, parādniekam un tiesai jāļauj prasīt maksātspējas izvērtējumu

Uzskatu, ka normatīvo regulējumu nepieciešams papildināt, paredzot, ka gan kreditoram, gan parādniekam, kā arī tiesai ir tiesības lūgt administratoru sniegt atzinumu par maksātnespējas procesa pazīmju esamību un spēju nokārtot parādsaistības.

Atzinuma sagatavošanas nolūkā parādniekam būtu pienākums nekavējoties sniegt administratoram informāciju un uzrādīt dokumentus, kas apliecina parādnieka mantas sastāvu, atrašanās vietu un bilances vērtību, debitoru sastāvu un to parādu summas, parādnieka naudas līdzekļus kontos un kasē, kā arī kreditoru sarakstu pēc parādnieka grāmatvedības datiem, norādot parādu summas un saistību izpildes termiņu. Tāpat būtu jāsniedz ziņas par tiesvedības procesiem un izpildu lietvedībām, kuros ir iesaistīts parādnieks uz maksātnespējas procesa lietas ierosināšanas dienu.

Šāda atzinuma sagatavošana novērstu iespēju parādniekam rīkoties ar pamatlīdzekļiem, īpašumiem, finanšu līdzekļiem un citiem aktīviem laika posmā no lietas ierosināšanas līdz lēmuma pasludināšanai. Administratoram atzinumā jāizvērtē parādnieka pirmšķietamā (prima facie) spēja nokārtot parādsaistības un jāsniedz viedoklis par maksātnespējas procesa pazīmju esamību.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Maksātnespēja
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form