Andris Deniņš: Attīstības banka sekmētu riska kapitāla ieplūšanu  (41)

Šobrīd vienīgā institūcija, kas piedāvā īpašas atbalsta programmas, lai finansētu tās uzņēmēju grupas, kurām tradicionāli grūtāk saņemt finansējumu komercbankās, — biznesa uzsācējus, mikro, mazos un vidējos uzņēmumus, lauksaimniekus, – ir Hipotēku banka. Taču šī kapacitāte būtu jāpalielina, lai varētu atbalstīt arī pašvaldību uzņēmumu īstenotos infrastruktūras, ūdensapgādes un māju siltināšanas projektus, un pats svarīgākais – lielus rūpniecības attīstības un izaugsmes projektus.

Viens no galvenajiem risinājumiem ir vienotas valsts attīstības finanšu institūcijas izveide jeb pašreizējā variantā – Attīstības institūcijas dibināšana, apvienojot Hipotēku bankas atbalsta programmas ar Latvijas Garantiju aģentūras (LGA) programmām. Neskatoties uz to, ka par šādas institūcijas izveidi politiskajos gaiteņos runā jau vairākus gadus, bankas izveide uz priekšu virzās "gliemeža" ātrumā. Procesu paātrināt var tikai noņemot tam politisko spriedzi un iespējami ātrāk likvidējot diskusijas par to, kuras ministrijas, t.i. Finanšu ministrijas vai Ekonomikas ministrijas, pārraudzībā banka atradīsies. Kā viens no risinājumiem procesa paātrināšanai varētu būt arī trešās puses, kapitāldaļu turētājas, piesaistīšana – piemēram, Pārresoru koordinācijas centra iesaiste.

Pamatojums stiprai Attīstības bankai, bet ne attīstības institūcijai ir uzstādījums uzturēt stabilu un labi funkcionējošu finanšu sektoru. Attīstības bankas gadījumā būtu nepieciešams nodefinēt atbalstu arī Latvijas vidējiem un lielajiem uzņēmumiem (virs 200 darbiniekiem), sniedzot uzņēmējiem iespēju piesaistīt finansējumu no starptautiskām finanšu institūcijām. Tāpat ilgtspējas nodrošināšanai tautsaimniecībā būtu jāparedz iespēja, ka, finanšu sektora satricinājuma gadījumos, valsts rīcībā ir finanšu instruments, kas ir spējīgs realizēt īpašu valsts atbalsta programmu. Šis finanšu instruments ietvertu: esošo parādu pārstrukturizēšanu, apgrozāmo līdzekļu finansēšanu, jauna finansējuma piesaisti, tādā veidā saglābjot esošās darba vietas Latvijas teritorijā.

Valsts attīstība ir iespējama tikai tiešā veidā to sasaistot ar biznesa izaugsmi, kas balstīta uz inovācijām. Ir jātiecas uz to, lai 2020. gadā 75% no visiem Latvijas uzņēmumiem varētu atzīt par inovatīviem, kas ir vienīgais valsts attīstības ceļš. Taču daudzi zinātniski un ekonomiski pamatoti projekti nekad neieraudzīs dienas gaismu, ja valstī nebūs radīts atbilstošs netiešo investīciju klimats – riska kapitāla pieejamība. Lūk, tas ir centrālais jaundibināmās bankas uzdevums, to nodrošināt. Latvijas gadījumā tiek runāts, ka tirgus visu sakārtos, bet vērtīgi būtu EM pajautāt viņu viedokli par Somijas valsts pieredzi, kad 2009. gadā tā izveidoja jaunu kapitālsabiedrību "Solidium Oy" ar mērķi sniegt atbalstu valsts stratēģiski svarīgiem uzņēmumiem. Jau 2010. gadā uzņēmums iegādājās vairākas akcijas: "Talivaara" (kalnrūpniecības uzņēmums) akcijas – 4,3 %, "Tieto" (IT pakalpojumi) akcijas – 10,3% un "Kemira" (ķīmiskā rūpniecība) akcijas – 16,7 %.

Nav noslēpums, ka pasaules ekonomikā riska kapitāls mērāms simtos miljardu. Līdz ar to nav saprotama gadiem ilgā kavēšanās ar Attīstības bankas izveidi, kas reāli varētu šo naudu Latvijai piesaistīt. Nedz LGA, nedz Latvijas Riska kapitāla asociācijai tas nav pa spēkam. Viņiem trūkst nepieciešamo zināšanu un iemaņu par riska kapitāla piesaisti un tā lietderīgu izmantošanu, lai gūtu peļņu. To var izdarīt tikai spēcīga valstiska finanšu institūcija, kurā atrastos tāds kā "smadzeņu centrs" – profesionāli eksperti, kuri spētu šādus projektus atlasīt un sekmēt to realizāciju.

Attīstības bankai būtu nepieciešams plāns jau tagad – ar prioritāti veicināt jaunu inovatīvu ražošanas uzņēmumu celtniecību, paredzot līdz 15 miljonu latu katram projektam. Jau tagad ir vairāki vietējās izejvielas izmantojoši eksportspējīgi uzņēmumi, kas ar saviem biznesa projektiem varētu radīt lielu pievienoto vērtību. Šādu projektu sagatavošanai vien (uz papīra) ir nepieciešams vairāk kā simts tūkstošu latu, jo ir jāveic priekšizpēte, padziļināti zinātniskie un ekonomiskie pamatojumi u.t.t. Attīstības bankas uzdevums būtu finansēt šādu projektu pieteikumu kvalitatīvu sagatavošanu.

Tāpat, smags jautājums daudziem uzņēmumiem un zinātniskajiem institūtiem ir ikgadējās patentu izmaksas par saviem izgudrojumiem. Arī šo izmaksu daļēja vai pilnīga segšana būtu Attīstības bankas kompetencē. Diemžēl mēs nereti šajā ziņā paliekam vieni no pēdējiem Eiropā. Kā zināms, Vācijā vien šādas bankas ir ap simts, visā Eiropā kopā – 222.

Bet mums pat nav iedīgļu tādas izveidošanai. Ir jāsaprot, ka bez lielajiem projektiem, kuriem piesaistāmi lēti finanšu resursi un riska kapitāla fondu līdzekļi, ir arī daudzi mazie un vidējie uzņēmumi, kuri nonākuši grūtībās un paši saviem spēkiem nespēj izkļūt no sarežģītās finanšu situācijas, tai pat laikā – tie ir nozīmīgi valsts tautsaimniecībai. Šādus uzņēmumus komercbankas nekreditēs. Attīstības banka varētu šiem uzņēmumiem sniegt palīdzīgu roku.

Tai pat laikā sabiedrībai būtu jāpievērš uzmanība, ka, lai sekmīgi vadītu valsti izvēlētajā ekonomiskās attīstības virzienā ir nepieciešams precīzs finanšu instrumentu pielietojums un īpaša uzmanība būtu jāvelta jaunizveidojamās attīstības institūcijas (AFI) mērķim un uzdevumiem. Šeit būtu svarīgi, papildus EM un FM nostājai, kas runā par valsts atbalsta programmām mikro uzņēmumu un starta programmas gadījumā, saprast valsts attīstības patieso virzītājspēku. Šeit būtu runa par Latvijas kapitāla uzņēmumiem, kas jau ir pārrauguši mikro vai starta programmas etapu.

Šiem vidējiem un lielajiem uzņēmumiem pastāv nopietni draudi, ka pie jelkādas mazākās ekonomikas lejupslīdes, vienkārši tiks apturēts finansējums, piemēram, apgrozāmiem līdzekļiem, kas rūpnīcas gadījumā nozīmē ražošanas pārtraukšanu. Līdzīga pieredze Latvijas uzņēmumiem jau ir no pēdējās finanšu krīzes, kad finanšu kapitāls tika steidzami izvests. Lai arī situācija finanšu sektorā kopumā ir stabilizējusies, tomēr tendences pasaules ekonomikā liek būt piesardzīgiem un paredzēt negatīvā scenārija iespējamību, un šādā kontekstā būtu jāizvērtē kāpēc "SEB" bankas un "Swedbankas" aktīvu negatīvā dinamika vēl arvien nav apstājusies. Tāpat no nacionālās ekonomikas attīstības viedokļa daudziem uzņēmumiem trūkst attīstībai nepieciešamo līdzekļu un šobrīd risinājums daudziem uzņēmumiem ir vienkārši pārdoties ārzemniekiem.

Papildus tam ir jāmaina ierastā prakse, kas bieži vien novērojama ES fondu projektos, proti – koncentrēšanās tikai uz naudas apgūšana, bez maz vai ķeksīša pēc. Jaunajai finanšu institūcijai vajadzētu rūpīgi sekot līdzi ne tikai līdzekļu likumīgai izlietošanai, bet arī tam, lai projekti būtu saimnieciski izdevīgi un kalpotu sabiedrības, nevis konkrētu interešu grupu labā.