Andris Grafs: Kāpēc Saeimas iecere publiskot valsts uzņēmumu darbinieku ikmēneša atalgojumu nav atbalstāma?
Foto: Publicitātes foto

Saeimas iecere publiskot visu valsts kapitālsabiedrību darbinieku un amatpersonu ikmēneša atalgojumu ir pretrunā ar starptautisko praksi un OECD noteiktajiem valsts uzņēmumu pārvaldības principiem. Turklāt atalgojuma publicēšana ne tikai negatīvi ietekmēs valsts uzņēmumu konkurētspēju, bet arī rada riskus pārkāpt personas datu aizsardzības normatīvo regulējumu un nepamatoti atklāt uzņēmumu komercnoslēpumu.

Kāpēc iecere publiskot valsts uzņēmumu darbinieku ikmēneša atalgojumu nav atbalstāma?

Pirmkārt, tas ir pretrunā ar starptautisko praksi un OECD noteiktajiem valsts uzņēmumu pārvaldības principiem. OECD vadlīnijas par valsts uzņēmumu korporatīvo pārvaldību[1] paredz, ka valsts uzņēmumiem jāievēro biržā kotētu uzņēmumu atklātības prasības, un darbinieku ikmēneša atalgojuma publiskošana nav starp tām.

Starptautiskā prakse liecina, ka biržā kotēti un valstij piederoši uzņēmumi publisko atalgojuma politiku, kā arī kopējo padomes un valdes locekļu atalgojuma apmēru. Papildus tam OECD skaidri pasaka, ka valsts uzņēmumiem kā tirgus dalībniekiem nedrīkst radīt nedz kādas īpašas konkurences priekšrocības (piemēram, izdevīgāku piekļuvi finansēm), nedz arī diskriminējošus apstākļus, salīdzinot ar privāto sektoru (piemēram, visu darbinieku algu publiskošana).

Otrkārt, 2018. gada 25. maijā spēkā stāsies Vispārīgā datu aizsardzības regula, kas attiecībā uz atalgojuma publiskošanu jāpiemēro tā, lai dati tiktu apstrādāti tikai tādā apjomā, lai sabiedrībai būtu skaidrs izlietojuma mērķis, nevis personu identificējošie dati. Ignorējot šo risku, valsts uzņēmumi, izpildot likuma prasības publiskot atalgojumu, var pārkāpt datu aizsardzības normatīvo regulējumu. Rezultātā šī Saeimas iecere var tikt skatīta ES Tiesā no personas datu aizsardzības viedokļa.

Treškārt, valsts uzņēmumi nav ministrijas, kuru budžetu veido valsts budžeta līdzekļi. Liela daļa valsts uzņēmumu veic komercdarbību, tirgus konkurences apstākļos sniedzot pakalpojumus klientiem. Daļa, protams, izpilda deleģētos valsts pārvaldes uzdevumus, par to saņemot budžeta finansējumu. Tomēr daudzi nesaņem ne centa no valsts budžeta naudas savas darbības nodrošināšanai. Šie uzņēmumi atbilstoši starptautiskajai praksei un Komerclikumam ir noteikuši informāciju par uzņēmuma darbiniekiem un viņu atalgojumu kā komercnoslēpumu (jo informācija par darbinieku atalgojumu atbilst komercnoslēpuma pazīmēm, tas arī starptautiskajā praksē ir viens no komercnoslēpuma objektiem), un uzņēmumiem ir tiesības uz komercnoslēpuma aizsardzību.

Ceturtkārt, šī iecere ietekmēs darba tirgu. Valsts kapitāla uzņēmumi un privātais sektors strādā vienā globālā darba tirgū, kurā notiek cīņa par labākajiem vadītājiem un darbiniekiem. Jau šobrīd no valsts institūcijām un uzņēmumiem izskan signāli, ka valsts puse nespēj atalgojuma ziņā līdzināties privātā sektora piedāvājumam. Publiskojot ik mēnesi vairāk nekā 52 000 valsts uzņēmumu darbinieku atalgojumu (pat nerēķinot papildu administratīvo slogu šīs prasības nodrošināšanai), valsts uzņēmumi nokļūs vēl neizdevīgākā situācijā, jo konkurentiem tikai vajadzēs apskatīties to mājaslapā publicēto atalgojuma apmēru un izteikt labāku piedāvājumu.

Pastāv liela ticamība, ka citi tirgus spēlētāji šo situāciju izmantos tieši spējīgāko darbinieku pārvilināšanai. Nepietiekami vērtēts risks ir negatīvas izmaiņas uzņēmuma iekšējā mikroklimatā, jo vienkāršota publiskotās naudas summas salīdzināšana neveicinās apmierinātību un darbinieku motivāciju.

Piektkārt, valsts uzņēmumu darbinieku ikmēneša atalgojuma publiskošana ir uzskatāma par diskriminējošu apstākli valsts uzņēmuma darbībai, salīdzinot ar privātā sektora spēlētājiem. Konkurētspēja ir atkarīga no profesionāliem darbiniekiem. Ja ir vēlme privātajam sektoram radīt nepamatotas konkurences priekšrocības, jāapzinās, ka tas ir pretrunā ar OECD vadlīnijām par valsts uzņēmumu korporatīvo pārvaldību, kurās nostiprināts konkurences neitralitātes princips.

Kādu informāciju par atalgojumu valsts uzņēmumi atklāj jau šobrīd?

Valsts uzņēmumu valdes un padomes locekļu atlīdzība – gan nosacījumi vērtēt tirgus praksi, gan atlīdzības griesti – tiek noteikta saskaņā ar Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrības pārvaldības likumu, kā arī valdības noteikumiem[2]. Piemēram, vidējās darba samaksas apmēru (2017. gadā – 926 EUR[3]) reizinot ar koeficientu 10, iegūstam maksimālo valdes priekšsēdētāja mēnešalgas apmēru lielā valsts kapitālsabiedrībā. Papildus tam valdes un padomes locekļi publisko ikgadējās valsts amatpersonu deklarācijas, kurās tiek atklāts viss gada laikā saņemtais atalgojums.

Pārējo uzņēmuma darbinieku atalgojums tiek noteikts saskaņā ar uzņēmuma atalgojuma politiku, un atalgojuma politikas principi ir jāpublisko jau šobrīd kapitālsabiedrību mājaslapās. Ja mērķis ir lielāka caurskatāmība, tad noteikti būtu jāpilnveido valsts uzņēmumu atalgojuma politikas principi, kas daudzos gadījumos ir tikai pāris formālu teikumu. Tāpat tikai daži valsts uzņēmumi publisko informāciju par akcionāru sapulču lēmumiem, lai atklātības jomā vienādotu standartus ar biržas prasīto pārredzamo un regulāro atskaitīšanos. Starp citu, Saeimā šobrīd ir grozījumi likumā[4], kas atbilstoši Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta ierosinājumam paredz paplašināt kapitālsabiedrību atklājamās informācijas apjomu (statūtu publiskošana, valdes un padomes nolikumu publiskošana, informācijas publiskošana par valdes un padomes locekļu profesionālo darba pieredzi, izglītību, amatiem citās kapitālsabiedrībās, kā arī valdes un padomes locekļu pilnvaru termiņu).

Papildus jāpiemin, ka daļa no valsts uzņēmumiem publisko informāciju par amatu grupām un atalgojuma intervālus, ņemot vērā katram amatam nepieciešamo kvalifikācijas, zināšanu un prasmju apjomu, atbildības līmeni, risināmo jautājumu un lēmumu pieņemšanas loku un to sarežģītības pakāpi. Iespējams, risinājums būtu šo pienākumu attiecināt uz visiem valstij piederošajiem uzņēmumiem.


[1]http://www.oecd.org/corporate/guidelines-corporate-governance-SOEs.htm

[2]https://likumi.lv/ta/id/278904-noteikumi-par-publiskas-personas-kapitalsabiedribu-un-publiski-privato-kapitalsabiedribu-valdes-un-padomes-loceklu-skaitu-atbilstosi

[3]http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/darba-samaksa-menesalgas-apmera-noteiksana-33177.html

[4]http://titania.saeima.lv/LIVS12/saeimalivs12.nsf/0/05CEBFF85B33B1B1C22582340039EFBF?OpenDocument

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form