Nupat ir ievēlēta jauna valde Latvijas otrajam vērtīgākajam un Baltijas vienpadsmitajam vērtīgākajam uzņēmumam "Latvijas valsts meži" (LVM) ar vērtību 1,46 miljardi eiro 2021. gadā. LVM padome valdes priekšsēdētāja amatā ievēlēja bijušo Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāju Pēteru Putniņu, kurš esot uzvarējis konkursā ar kompetenci uzņēmumu un komandas vadībā.
Kā jau ierasts valsts uzņēmumu valdes atlases procesos, bez padomes locekļiem un ministrijas pārstāvjiem tajos piedalās arī neatkarīgi nominācijas komisijas locekļi.
LVM valdes atlasē piedalījās arī Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta pārstāve, kura lakoniski konkursa rezultātu raksturoja šādi: "Man personīgi "Latvijas valsts mežu" padomes virzītā valdes priekšsēdētāja kandidatūra bija liels pārsteigums." Kāpēc nominācijas komisijās piesaista neatkarīgus komisijas locekļus ar balsstiesībām? Lai caurskatāmā un godīgā procesā ievēlētu profesionālu, pieredzējušu vadību valsts uzņēmumam.
Ja pastāv pamatotas bažas, ka neatkarīgie nominācijas komisijas locekļi ir tikai piesegs apšaubāmiem lēmumiem ar nesaprotamu motivāciju, tas liek uzdot vairākus būtiskus jautājumus. Vai LVM padome ir rīkojusies kā krietns un rūpīgs saimnieks? Vai padome ir rīkojusies uzņēmuma labākajās interesēs, izvērtējusi riskus, īstermiņa un ilgtermiņa ietekmi uz uzņēmuma vērtību, ilgtspēju un atbildīgu attīstību? Vai pēc būtības īstenoti korporatīvās pārvaldības principi? Kāpēc LVM padome pieņēma lēmumu, kas ir liels pārsteigums? Vai visi nominācijas komisijas locekļi atbalstīja Putniņa kunga ievēlēšanu? Vai konkursā bija cits uzvarētājs? Kā tieši jaunais valdes priekšsēdētājs atbilst visām konkursā noteiktajām obligātajām prasībām?
Uz šiem jautājumiem LVM padomei jāsniedz konkrētas atbildes, jo, pastāvot šādam aizdomu plīvuram, tiek apšaubīts arī godīgums citos atlases procesos valsts uzņēmumos un institūcijās. Visticamāk, arī tāpēc premjers ir uzdevis Pārresoru koordinācijas centram veikt neatkarīgu novērtējumu par atsevišķu valsts kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu nominācijas procesu atbilstību labas korporatīvās pārvaldības principiem, īpaši pieminot neseno LVM valdes atlases konkursu.
Nav pārliecības, ka jaunais LVM vadītājs atbilst konkursa prasībām
Neapšaubot Putniņa kunga profesionālo pieredzi, jautājums ir pavisam cits – kā šī pieredze kvalificējas izvirzītajām prasībām un kā šīs pieredzes atbilstība ir interpretēta? Publiskotajā informācijā pēc jaunās valdes ievēlēšanas teikts, ka Putniņa kungs ir valdes loceklis SIA "Decta" ar pašu kapitālu 2021. gadā 2,07 miljoni EUR, bet, ja pareizi saprotu, tajā Putniņa kungs ir iecelts tikai 2021. gada augustā, tātad šī pieredze ir tikai vienu gadu ilga. Atgādināšu, ka Pēters Putniņš uzvarēja konkursā ar kompetenci uzņēmumu un komandas vadībā.
Turklāt obligātās prasības paredz konkrētu pieredzi, kas saistīta ar lielas kapitālsabiedrības (jāizpildās vismaz 2 kritērijiem: bilances kopsumma – 20 miljoni EUR, neto apgrozījums – 40 miljoni EUR, vidējais darbinieku skaits – 250) vai organizācijas operatīvo vadību, respektīvi, vai kandidātam uz valdes priekšsēdētaja amatu pēdējo 10 gadu laikā ir vismaz triju gadu darba pieredze vadošā amatā lielā kapitālsabiedrībā vai iestādē gan organizācijas un komandas vadībā, gan stratēģijas izstrādē un īstenošanā, gan piegādes ķēžu vadībā. No publiskotās informācijas jāsecina, ka konkursa uzvarētājam šādas pieredzes nav.
Publiski LVM padomes priekšsēdētājs paudis viedokli, ka Putniņa kungam ir pieredze darbā lielu uzņēmumu padomēs tādos uzņēmumos kā AS "Latvijas kuģniecība" un AS "Ventbunkers", kā arī Eiropas Centrālās bankas (ECB) Komercbanku uzraudzības valdē (angliski – Supervisory Board). Tātad pieminētā pieredze uzņēmumu padomēs, kā arī ECB uzraudzības valdē, atbilstoši normatīvajam regulējumam pārstāvot nacionālo uzraudzības iestādi, neparedz uzņēmumu vai organizāciju ikdienas vadīšanas pieredzi, stratēģijas izstrādi un īstenošanu, piegādes ķēžu vadību, kas noteikta obligātajās prasībās.
Un, protams, LVM padome lēmumu pieņēmusi, apzinoties fonu, kas lika Putniņa kungam pamest FKTK vadītāja amatu 2019. gadā. Tātad reputācijas riskus nesaskatīja.
Kāpēc korporatīvā pārvaldība ir būtiska ne tikai "uz papīra"?
Arvien biežāk ekspertu komentāros dzirdam par to, ka Latvija no Lietuvas un Igaunijas atpaliek arvien vairāk. Tas attiecas uz iekšzemes kopproduktu, ienākumu līmeni, produktivitāti un citiem faktoriem. Iemesli, protams, ir dažādi, bet tieši korporatīvās pārvaldības principu ignorēšana ir viens no iemesliem, kāpēc Latvija turpina būt iedzinēja lomā Baltijas valstu konkurencē.
Korporatīvā pārvaldība ir trausla, jo par pārvaldības principu iedzīvināšanu atbild cilvēki – akcionāri, padomes, valdes locekļi, kuri sagatavo un pieņem lēmumus uzņēmuma, tā akcionāru un iesaistīto pušu labākajās interesēs. Uzņēmuma vadības darbā bieži runājam par to, kā tā ar savu rīcību rāda piemēru. Ja korporatīvā pārvaldība nestrādā un "tonis no augšas" ir apšaubāms, aktualizējas korporatīvie skandāli, kas ik pa laikam satricina Latvijas publisko un privāto sektoru. Piemēram, "ABLV Bank" epopeja, būvniecības uzņēmumu karteļi, Latvijas Bankas bijušā vadītāja korupcijas lieta, "Rīgas satiksmes" korupcijas skandāls, politiski motivēta neatkarīgās padomes atlaišana "Latvenergo", Latvijas Televīzijas skandalozā valdes atlase pirms vairākiem gadiem.
Ņemot vērā LVM būtisko nozīmi Latvijas ekonomikā, gaidas no uzņēmuma valdes un īpaši uzņēmuma vadītāja ir ļoti lielas, īpaši attiecībā uz pieredzi biznesa vadībā, padziļinātu izpratni par nozari, kurā LVM strādā kā sistēmisks uzņēmums, reputāciju. Pieļauju, ka šādas gaidas ir daudziem. Tieši padomei ir izšķiroša loma, lai atsauktu un ievēlētu valdi, apstiprinātu stratēģiju, noteiktu mērķus valdei, pārvaldītu riskus un ētikas principu ieviešanu. Augsti ētikas standarti ir uzņēmuma ilgtermiņa interesēs, lai tam ticētu un tas būtu uzticības cienīgs. Vai nesenā LVM valdes atlase atbilst šiem standartiem? Diemžēl ne gluži.