Pēc kultūras darbinieku atklātās vēstules amatpersonām un sabiedrībai izlasīšanas pirmajā brīdī grūti saprast - smieties vai raudāt. Kā sabiedrības loceklis nespēju palikt vienaldzīgs un klusēt par šo jautājumu. Es arī uzskatu, ka koncertzāles projekts nav jāiesaldē. Tas ir jāatceļ pilnīgi un pavisam.

Šī konkrētā projekta realizācija būs nevis dārga, tā būs ļoti dārga. Jo koncertzāle tiek projektēta uz avārijas stāvoklī esoša 42 metrus plata dambja Daugavā, kur to no trim pusēm apskalos ūdens. Projektētā koncertzāle būs aptuveni 60 metrus plata. Turklāt Latvijas būvnormatīvos iekļautās ugunsdzēsēju prasības nosaka šādām būvēm vismaz desmit metru platu piebraukšanas ceļu no visām ēkas pusēm, lai ugunsgrēka gadījumā varētu piebraukt ugunsdzēšanas tehnika. Tātad AB dambja platums ir jādubulto vai arī aptuveni 38 metri koncertzāles ar piebraucamo teritoriju atradīsies virs ūdens. Un par šo arhitektonisko brīnumu būs spiesti maksāt pilnīgi visi Latvijas nodokļu maksātāji. Ja koncertzāles atrašanās vieta būtu saprātīgi izvēlēta, izmaksas būtu daudz zemākas. Tāpēc labāk ir vēlāk nekā nekad pieņemt lēmumu šo projektu izbeigt pilnībā.

Koncertzāles nepieciešamības kontekstā cienījamajiem mūziķiem vēlos atgādināt par slaveno Maslova vajadzību piramīdu. Tās pamatlīmenis ir fizioloģiskās vajadzības, otrais - vajadzība pēc drošības, trešais - vajadzība pēc piederības un mīlestības, ceturtais - vajadzība pēc pašcieņas un piektais - vajadzība pēc pašīstenošanās. Situācijā, kad no darba tiek atbrīvoti policisti un tiek brīdināts par augušo noziedzības līmeni, var runāt par lielu nedrošības sajūtu. Grūtības nodrošināt pamatlīmeni ir pensionāriem, arī mediķiem, skolotājiem, zemniekiem un ugunsdzēsējiem neklājas viegli. Domāju, ka šo sarakstu varētu turpināt vēl un vēl. Koncerti būs viena no pēdējām lietām, par ko domās manis uzskaitīto profesiju pārstāvji. Ja arī Igaunijā esot četras jaunas koncertzāles, tad mums tā vietā būs paēduši un darba spējīgi policisti un ugunsdzēsēji.

Mūziķu piesauktais Rīgas salīdzinājums ar Luksemburgu nav korekts, jo ģeogrāfiski Luksemburga atrodas vienā no visblīvāk apdzīvotajiem Eiropas reģioniem - blakus pārtikušajām Nīderlandei un Beļģijai. Līdz ar to tur vienmēr būs ievērojami lielāks publisko pasākumu apmeklētāju skaits nekā Rīgā.

Vēl cienījamo mūziķu vēstulē tiek piesaukts, ka Rīga nevarēšot pretendēt uz Eiropas Kultūras galvaspilsētas statusu. Es gribētu pārjautāt - vai tiešām? Kurš no atbildīgajiem, kas lemj par Eiropas Kultūras galvaspilsētas statusa piešķiršanu var to apstiprināt? Un, pat ja tā, vai tiešām tā ir tik milzīga nelaime? Cik daudz iedzīvotāju var nosaukt 2013., 2017. vai pat 2009. gada Eiropas Kultūras galvaspilsētas?

Rīgas lielākā esošā koncertzāle, ja to tā var saukt, ir Kongresu nams. Projektētās koncertzāles funkcijas būs ļoti līdzīgas, kādas Kongresu nams veic jau patlaban - koncertu rīkošana, telpu izīrēšana dažādiem pasākumiem, tostarp ir arī neliels restorāns. Kas notiks ar Kongresu namu pēc jaunās koncertzāles atklāšanas? Kas notiks arī ar Lielo ģildi? Vai nebūtu saprātīgāk un lētāk Kongresu namu pārprojektēt un pārbūvēt par modernu, mūziķu prasībām piemērotu koncertzāli?

Aicinu mūziķus vispirms izvērtēt visus šī konkrētā koncertzāles projekta plusus un mīnusus pirms veidot sabiedrisku organizāciju tā atbalstam. Neaizmirstiet, ka arī koncertzāles pretinieki var izveidot sabiedrisku organizāciju, kuras sastāvā būs ne tikai mūziķi, bet arī ugunsdzēsēji, mediķi, policisti, pensionāri, skolotāji un pārējā "profesionālo mūziķu, inteliģences un tālredzīgi domājošo sabiedrības locekļu" daļa.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!