Ar interesi izlasīju cienījamā Franka Gordona atsauksmi "Grūtups grūti izdibināms" par Ešafotā lasīto, kura publicēta "Latvijas Avīzes" 2007. gada 2. oktobra numurā.
Ievadam daži vārdi par pašu F. Gordonu. Jāatzīst, ka mani vienmēr ir fascinējusi viņa atklātība, loģika un labvēlīgā attieksme pret Latviju un latviešiem. Arī es šo cilvēku dziļi cienu.

Franks Gordons pieminētajā rakstā man pārmet vispārināšanu, mēra sajūtas zaudēšanu, "aizmiglotu skatījumu". Viņš raksta: "Taču Andri Grūtupu "šī "varenā un raibā nācija" [ebreji – A. G.] apžilbinājusi tiktāl, ka viņš zaudē mēra sajūtu gluži burtiskā nozīmē...". Tālāk seko citāts no Ešafota: "Strādnieku gvardē iekļāvušies gandrīz desmit tūkstoši ebreju vīru un sievu (..)". Gordons norāda, ka šo skaitli – 10 000 "gvardistu" - es esot ņēmis no viņa grāmatas, kurā ir atsauce uz attiecīgo Izraēlas vēsturnieka Dova Levina pētījumu "The Sovietisation of Latvia. 1940-41", uzsverot, ka "Dovs Levins te min "strādnieku gvardes" locekļu kopskaitu" un "no tā laika dokumentiem izriet, ka tajā bija ne tikai ebreji, bet arī kreisi noskaņoti latvieši un krievi..." "Ja ticam Grūtupam, tad iznāk, ka tika mobilizēti visi ieročus nest spējīgie ebreji. Absurds!"

Tiktāl Gordons "Latvijas Avīzē". Tas pats Franks Gordons savā publikācijā Maldīgu priekšstatu traģēdija (publicēta krājumā "Okupācijas varu nodarītie postījumi Latvijā 1940-1990, Stokholma – Toronto, 2000. gads, 84. lpp.) raksta: "Tur [Strādnieku gvardē – A. G.] bija iekļāvušies apmēram 10 000 ebrēju vīriešu un sieviešu (..) Gvardes klubi un centri arī veicināja ideoloģiskās nodarbības (..) Dažos rajonos gandrīz visi locekļi bija ebrēji, tā kā nodarbības vismaz daļēji notika jidiša valodā."

Tā pirms pāris gadiem rakstījis pats Franks Gordons. Ne par kādiem kreisajiem latviešiem vai krieviem nav runas. Tikai par ebrejiem. Neko neesmu ne pielicis, ne atņēmis. Viss saskaņā ar Gordona viedokli.

Tālāk "Latvijas Avīzes" rakstā Franks Gordons piemin "šķietamu sīkumu": es esot "atklājis" lasītājiem, ka rakstnieka Iļjas Ērenburga dzimtais vārds – Elijahu Hirševičs. Viņs paskaidro, ka Kijevas jūdu draudzes dzimtsarakstu grāmatā viņš ierakstīts kā Elijahu (skat. Vecā un Jaunā Derībā – pravietis Elija). "Rakstnieka tēva uzvārds arī bija Ērenburgs. Bet, tā kā rakstnieka tēva vārds Grigorijs jidiša valodā bija Hiršs, cara laika dokumentos bija rakstīts Iļja Hirševičs (Hirša dēls) Ērenburgs", raksta Gordons. "Andrim Grūtupam patiešām "nepiestāv" šāda šķietama masku noraušana..." Grūti spriest, kas tieši ir satraucis Gordonu un kur slēpjas šī "sīkuma" šķietamība. Mana atsauce uz Ērenburga īsto vārdu un tēva vārdu ir pareiza. Taču jāatzīst, ka šī atsauce ir nedaudz neveikla, jo latviskā Elijahu Hirša dēla vietā esmu lietojis krievisko Elijahu Hirševičs. Tomēr paldies Frankam Gordonam par aizrādījumu un izsmeļošo rakstnieka Iļjas Ērenburga dzimšanas vietas un fakta precizējumu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!