Brīdī, kad valsti piemeklē daudz aprakstītā un argumentētā politiskā krīze, kas briedusi jau daudzu gadu garumā un šobrīd maisa gals sāk irt vaļā, tuvojas brīdis, kad Saeima ievēlēs jauno valsts prezidentu. Vērtējot patreizējos politiskos notikumus valstī, rodas loģisks jautājums – Vai patreizējā poliskā elite ir spējīga izvirzīt un ievēlēt Latvijas tautas un valsts interesēm kopumā atbilstošu un pieņemamu politiski neitrālu, neietekmējamu valsts prezidentu?

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Šis jautājums sāk nodarbināt aizvien vairāk politiķu, politikas procesu pētnieku, publisko tiesību speciālistu prātus. Valstī beidzot publiski tiek diskutēts par politiķu kompetenci (īpaši Saeimas deputātu), iespējamiem interešu konfliktiem, pat noziedzīga nodarījuma sastāva esamības viņu darbībā (piemēram, Jūrmalgeitas kukuļdošanas skandāls, kurā figurē triju pie varas esošo partiju ietekmīgākie pārstāvji; Lemberga apcietināšana un viņa "stipendiāti", un tml.). Tādas sabiedrības autoritātes kā bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aivars Endziņš, Valsts prezidente V.V.Freiberga sāk atklātāk runāt par valsts politiskās elites aizkulišu darbību, politikas procesa ietekmēšanu. Tas norāda, ka pacietības mēram arī ir savas robežas. Tas viss tikai iezīmē korupcijas iespējamos apjomus valstī, īpaši valdošo politisko partiju vidū.

Diemžēl, pamatojoties uz esošo politisko situāciju valstī, ko norāda arī vairums politikas procesa pētnieku, patreizējās poliskās elites spēja izvirzīt un ievēlēt Latvijas tautas un valsts interesēm kopumā atbilstošu un pieņemamu politiski neitrālu, neietekmējamu valsts prezidentu ir apšaubāma. Kā viens no risinājumiem, kas dienas kārtībā paceļas pirms katrām Saeimas un valsts prezidenta vēlēšanām, ir tautas vēlēts prezidents. Šādam risinājumam š.g. 21.marta J.Dombura raidījumā "Kas notiek Latvijā?" pieskārās arī Latvijas politikas zinātnes autoritātes Juris Rozenvalds, Ilga Kreituse. Tautas vēlēts prezidents tiek minēts kā viens no ceļiem kā iziet no radušās situācijas. Tas ir saistīts ar virkni normatīvo aktu, tai skaitā Satversmes, grozīšanu un ir laikietilpīgs process, kura virzīšanai ir nepieciešama politiskā griba. Maz ticams, ka šāds solis, īpaši no Saeimas un valdības puses, tiks veikts. Šobrīd tas ir nedaudz arī novēlots, jo brīdī, kad prezidenta pilnvaras beidzas un jauns nav ievēlēts, tā funkcijas pilda Saeimas priekšsēdētājs. Diez vai pašreizējais priekšsēdētājs ir spējīgs reāli aizvietot prezidentu. Tomēr tam visam ir cita, vēl lielāka problēma.

Tā kā tautas vēlēta prezidenta risinājums tiek minēts raugoties no politisko partiju, atsevišķu ietekmīgu personu interešu mazināšanas pozīcijas, manuprāt, tas neiztur kritiku. Rodas jautājums, kas izvirzīs prezidentu kandidātus? Kā pasaules demokrātisko prezidentālo valstu praksē parasti notiek, potenciālo prezidentu kandidātus izvirza ietekmīgākās politiskās partijas, kuru rīcības leģitimēšanas un potenciālo kandidātu atsijāšanas nolūkos nereti tiek vākti balsstiesīgo iedzīvotāju paraksti par labu konkrētajam kandidātam. Šeit rodas jautājums – kas Latvijā to darīs? Visdrīzāk, tiešā vai pastarpinātā, atklātā vai slēptā veidā tās būs tās pašas valdošās politiskās partijas. Šajā gadījumā vislielākās izredzes ir partijām ar attīstītām reģionālām nodaļām un/ vai ar liela finansējuma pieejamību. Līdz ar to šādā ceļā neizdodas mazināt politisko partiju ietekmi, nozīmi.

Nākošais solis ir priekšvēlēšanu kampaņa. Kur prezidenta amata kandidāti ņems finansējumu savai priekšvēlēšanu kampaņai? Kā tiek lēsts, valsts mēroga priekšvēlēšanu kampaņā, ja mērķis ir sasniegt rezultātu, bez miljona latu nav ko iesākt. Līdz ar to pastāv divi varianti. Valsts prezidenta vēlēšanās kandidēt varēs tikai daži visbagātākie Latvijas pilsoņi, kuri parasti nav "tīri", līdz ar to ievēlēšanas gadījumā metot aizdomu ēnu uz visu valsti un, iespējams, prezidentūru pavadot skandālos un centienos ietekmēt tiesībsargājošās iestādes, slāpējot plašsaziņas līdzekļos pausto negatīvo informāciju.

Otrs variants, tie, kuriem ir bagāti, ietekmīgi sponsori, kuri loģiski to dara investīciju vārdā savu mērķu īstenošanai, labumu iegūšanai nākotnē. Līdz ar to par neietekmējamu, neatkarīgu valsts prezidentu nevar būt runas. Arī šķietamais risinājums valsts budžeta finansējums kandidātam, līdzīgi kā politisko partiju priekšvēlēšanu kampaņu finansēšana, neiztur kritiku. Šis mehānisms nenostrādātu, nav efektīvs un ir pārāk daudz veidu, kā apiet ierobežojumus, palielināt savas priekšrocības attiecībā uz konkurentiem. Visdrīzāk finansējumu izdotos saņemt valdošo partiju kandidātiem, jo tie atbilstu noteiktajiem kritērijiem. Spilgts piemērs priekšvēlēšanu izdevumu apiešanai ir 9.Saeimas vēlēšanas.

Līdz ar to tautas vēlēts prezidents nav risinājums esošajai situācijai. Skaidrs ir viens – mēģinājumi mainīt kārtību ir cīņa ar sekām. Nepieciešams nopietns politiskās elites attīrīšanas darbs. Kā galvenais instruments ir vēlēšanas. Jau pirms 9.Saeimas vēlēšanām pārkliegt partiju pašreklāmu un brīdināt sabiedrību par draudiem centās atsevišķi eksperti. Ar Eiropas Savienības piesaistīto atbalstu Sabiedrība par atklātību "Delna" īstenoja projektu "Balso gudri!", bet diemžēl vēlētāji tajā neieklausījās.

Šobrīd, kad tiek pieļauta arī iespēja īstenot jaunas Saeimas vēlēšanas, kas visdrīzāk paliks tikai runu līmenī, paliek trīs instrumenti. Pirmkārt, vēlētāji, kuru vairums milzīgajā informācijas plūsmā nespēj atšķirt patieso no nepatiesā un vadās galvenokārt pēc tā brīža emocijām. Naudīgāko partiju sabiedrisko attiecību speciālisti panāk savu – cilvēki domā, ka viņi ir izdarījuši savu izvēli. Otrkārt, sabiedriskās organizācijas un sabiedriskās domas līderi. Diemžēl, arī viņu ietekme, kā to parādīja arī iepriekšējās vēlēšanas, ir nepietiekama. Treškārt, valsts tiesībsargājošās iestādes, kas veiktu tīrīšanu. Tomēr jāatzīst, ka darbības lauciņš ir stipri ierobežots. Tās ir pakļautas izpildvaras un tai tuvu stāvošo politiskajam un cita veida spiedienam. (Atcerēsimies kaut vai KNAB priekšnieka dienesta izmeklēšanas, savu cilvēku iecelšanu nozīmīgos amatos un tml.) Ja arī tiktu īstenota kaut kāda vērīga darbība pret ietekmīgām personām, tā visdrīzāk būtu ar kāda ietekmīga politiskā spēka svētību.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form