Andris Ķēniņš: Latvijas interesēm atbilstošā informatīvā telpa ir uz sabrukšanas sliekšņa
Foto: LETA

Latvijas Raidorganizāciju asociācija novērtē valdības vēlmi stiprināt Latvijas informatīvo telpu un piešķirt papildu līdzekļus sabiedriskajiem medijiem, lai kompensēto to iziešanu no reklāmas tirgus un nodrošinātu to attīstības iespējas. Tomēr vienlaikus ir būtiski apzināties, ka Latvijas informatīvās telpas vitāli svarīga sastāvdaļa ir arī komerciālie mediji, kuru eksistence Latvijas sociāli un ekonomiskajos apstākļos ir iespējama tikai ar stabilu un atbilstošu valsts atbalstu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

To savā Saeimas rudens sesijas atklāšanas runā uzsvēra arī valsts prezidents Egīls Levits, norādot uz valsts atbildību atbalstīt kvalitatīvos komercmedijus.

Apzinoties Latvijas komercmediju vides kritisko situāciju, šī gada valsts budžetā tika rasti līdzekļi to darbības atbalstam pusmiljona eiro apmērā. Tai pat laikā bija skaidrs, ka šis atbalsts nav pietiekošs, lai nodrošinātu vietējā satura ražošanu tādā apjomā, kas spēj radīt būtisku pretsparu dezinformācijas un citu kultūrtelpu mediju ietekmes invāzijai Latvijas informatīvajā telpā. Līdz ar ko sekoja gan politiķu, gan arī valsts amatpersonu solījumi darīt visu iespējamo, lai šo summu vismaz dubultotu nākamajā - 2021. gadā.

COVID 19 krīze ir radījusi papildu apdraudējumu Latvijas informatīvajai telpai. Atbilstoši LRA biedru prognozēm, 2020. gada reklāmas ieņēmumi elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem saruks par 20-30% attiecībā pret 2019. gadu. Attiecīgi plānotais reklāmas ieņēmumu kritums (reklāmas ieņēmumi veido 90-100% no komerciālo mediju ieņēmumiem) elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem 2020. gadā būs robežās no 9,2 – 13,8 milj. EUR. Tā kā mediju mainīgās izmaksas pamatā sastāda satura veidošanas izmaksas, tad jau šobrīd ir skaidrs, ka, ja nesekos adekvāts valsts atbalsts, tad komercmedijiem būs liels izaicinājums 2021. gadā nodrošināt augstvērtīgu satura kvalitāti un apjomu.

Kvalitatīvs vietējais saturs ir vienīgais, kas spēj radīt pretestību dezinformācijas un citu kultūrtelpu mediju ietekmes invāzijai Latvijas informatīvajā telpā. Arī Nacionālā drošības koncepcija uzsver komercmediju būtisko lomu informatīvās telpas aizsardzībā un mudina paplašināt komercmedijiem pieejamo atbalstu.

2020. gada 2. septembra Ministru kabineta sēdē, komerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem pieejamais atbalsts 2021. gadā tika apstiprināts 2020. gada līmenī. Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, ir acīm redzams, ka šāds atbalsta apjoms ir nepietiekošs, lai komerciālie mediji spētu nodrošināt kvalitatīva satura ražošanu kaut vai tādā pat apjomā kā līdz šim.

LRA aicina MK, Saeimas deputātus un atbildīgos ierēdņus, apzināties situācijas nopietnību un ieklausīties gan mūsu argumentos, gan arī Valsts prezidenta teiktajā, un rast iespēju piešķirt komerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem atbalstu satura veidošanai vismaz 9 milj. EUR apmērā.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form