Viena no atbildēm ir – mūsu pilsētas attīstības forma ir panākusi šāda viedokļa izplatīšanos. Iedzīvotāju skaits pilsētas centrā dramatiski samazinās. Kā turpmāk attīstīsies pilsētas centrs? Šobrīd vairāk kā puse dzīvojamā fonda pilsētas centrā ir tukšas un netiek izmantotas ! Lai panāktu to, ka cilvēki vēlas un var atļauties dzīvo pilsētas sirdī, pie tā ir jāstrādā kopīgi visām pilsētas attīstības institūcijām. Sadarbības vietā šobrīd ir nesadarbība. Šādas nekoordinētības dēļ pilsētas vide fragmentējas, t.i., attīstās izteikti nevienmērīgi.
Bet mēs varam jau šobrīd rīkoties, lai nepazaudētu pilsētas centru tā kultūrvēsturisko mantojumu un funkcionalitāti. Uzskatu par bezatbildību attīstīt lielus pilsētas un valsts pārvaldes centrus Čiekurkalnā. Par pilnīgi nepamatotu uzskatu sociālo māju celtniecību tālu no pilsētas centra. / vienīgais arguments - dārdzība pārplānojot pilsētas centra namus neiztur kritiku... / Zaudējam pensionārus un inteliģenci pilsētas centrā.
Vai mums ir pilsētas pārvaldes un atbildīgo departamentu pilsētas attīstības vīzija?
Jā! Mums ir, bet uz papīra. Vīzija pastāv plānošanas līmenī. Tas ir Rīgas domes un Rīgas vides centra Agenda 21 izveidotais Rīgas Vēsturiskā centra attīstības plāns (2006. – 2018.), ar jauniem centriem Torņakalnā, Andrejsalā, Čiekurkalnā utt., kā arī paredz aktīvu Pierīgas attīstības perspektīvu, ir pārspīlēts, pat trekno gadu projekts. Uzskatu, ka Rīgai nevajag jaunus pilsētas centrus. Haotiskā attīstība ir atstājusi novārtā pilsētas vēsturisko centru - pilsētas dvēseli. Vērienīgā ūdens zonu apbūves plāni ar augstceltnēm ir aizgājuši uz neatgriešanos. Savukārt jauns spars šo zonu plānveidīgai attīstībai bez pilsētas līdzdalības un izpratnes, manuprāt, nav iespējams.
Rīgai nav nepieciešama citu pilsētas centru veidošana tik tuvu esošajam pilsētas vēsturiskajam centram. Balstot Rīgas attīstību tieši uz augstceltņu būvēšanu pilsētas nomalēs, pastāv iespēja, ka pilsēta zaudēs spēju konkurēt arhitektūras, kultūras un mākslas ziņā ar citām Eiropas pilsētām. Šobrīd ļoti konkrēti - attīstītās zona ap esošo Saules akmens ēku un Skanstes ielas rajonā. Līdzīgu pilsētas centru attīstībai Rīgas vēsturiskā centra tuvumā perspektīvas nav, vai arī tie būs uz Rīgas vēsturiskā centra "rēķina".
Kā veicināt sabiedrības iesaisti pilsētas attīstībā ? Pilsētas atbildīgajiem dienestiem jātiekas ar attīstībā iesaistītajām pusēm, piemēram, veikalu un kafejnīcu īpašniekiem, kultūras un mākslas galeriju darbiniekiem, lai atklātu un sajustu kā pilsēta var sadarboties un veicināt sabiedrības iesaisti pilsētas dzīves cikla procesā. Kopīgi tad veidosim Rīgas vēsturiskā centra attīstību, veicināsim izpratni par pilsētas centra māksliniecisko vērtību. Publiskajā telpā ir iespēja veicināt sociālo atdzimšanu, to demonstrē "Radi Rīgu" projekts. Rīga ir tik piemērota vieta savu ideju realizēšanai! To paveikt ir daudz vienkāršāk kā citviet Eiropā, jo nav masīvas konkurences. Kā piemērs jāmin tādi pilsētas jauniešu attīstītās pulcēšanās vietas kā Andrejsala, Spīķeri, Valdemāra pasāža, VEFs, par kuru vizītkarti ir kļuvis klubs Piens, Kalnciema ielas kvartāls, Imagine Studios Andrejsalā, Dirty Deal Teatr Vecrīgā , KIM Spīķeros), Pietiek ar vienu galapunktu, kas ir interesants jauniešiem, lai pakāpeniski ap to veidotos citas iestādes. Neviena no šīm ēkām nav jaunceltne, cilvēku šeit ievilina sajūta, ka vecā Rīga atgriežas. Šīs vietas kādreiz ir bijušas ļoti populāras, vai drīzāk - dzīvas. Pilsētas centrā nebūtu grūti ar vides mākslas līdzekļiem uzlabot sociālās dzīves kvalitāti. Problēma šobrīd slēpjas sabiedrības kūtrumā. Tomēr, manuprāt, vietējā sabiedrībā izrāda vēlmi atdzīvināt pilsētas centru. Tas arī ir fantastisks spēļu laukums gudriem un inteliģentiem projektu attīstītājiem.
Pilsētas vērtība ir iedzīvotāji un tās vēsturiskais centrs. Kopumā Latvijā šobrīd ir 1,3 strādājošo uz 1 pensionāru. Rīga ir viena no gados jaunākajām pilsētām valstī. Lielākoties pateicoties mācību centriem. Kā pilsētvide ietekmē pilsētas iedzīvotāju kustību? Kādi iedzīvotāju slāņi ir šeit atbraukuši uz palikšanu? Kādas kultūras un mākslas vērtības viņi ienes un kādas viņiem ir nepieciešamas Rīgā ? Vērienīgu būvprojektu celtniecība pilsētas nomalēs veicina Rīgas attīstības fragmentāciju un jauniešu norobežošanos no savas pilsētas problēmām. Plānveidīgi, sliktā nozīmē, šis process noritēja izvietojot mazos veikalus ārpus pilsētas centra – ieliekot tos lielveikalu teritorijās, veicinot lielveikalu kultūras attīstību un mazinot pilsētas centra apmeklētību. Lielveikalu kultūra veicina pilsētas vērtības zudumu, sakoncentrējot cilvēku dzīves junkspace ( Rem Koolhaas ) tipa būvēs ārpus centra. Lielveikalu kultūra ir ļoti spēcīgi iesakņojusies mūsdienu sabiedrībā, jo tā ir ērts veids kā nemeklēt autostāvvietu centrā un nopirkt visu "brīvdienām pie dabas" vienuviet. Pilsētas attīstības jautājums savstarpēji varētu apspriest no cilvēku pārvietošanās, uzvedības un dzīvesveida skatījuma.
Nepieciešama analīze un rīcība, jo 2014. gadā Rīgas pilsēta kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu. Pagaidām administratīvajā līmenī trūkst vienotas koncepcijas par to, kā veicināt pilsētas vēsturiskā centra attīstību un reprezentāciju. Šajā procesā jāiesaistās valsts prezidentam Andrim Bērziņam, organizējot padomes darbu un piešķirot konkrētajam jautājumam lielāku nozīmi. Kultūras un mākslas sfērā netrūkst prasmīgu izpildītāju. Domāju, ka prasmīgi iesaistot iedzīvotājus dažādu, ar pilsētas attīstību saistīto jautājumu apspriešanā, ar laiku būtu labi panākt, ka katrs iedzīvotājs justu atbildību pret savu dzīves vietu un vidi, tad arī attieksme pret to mainītos.
Aktīvu darbu ārzemju auditorijas informēšanā veic Live Riga. Šis ir lielisks piemērs, kā strādā labi pārdomāta reklāma, kuras mērķauditorija ir tūrists. Nedrīkst aizmirst par vietējiem iedzīvotājiem, arī viņiem organizējot informatīvās un izglītojošās kampaņas, ar mērķi vairot to informētību un iesaisti pilsētas dzīvē, kā arī kultūras un mākslas attīstībā. Ir jākliedē radušos stereotipu par pilsētas kultūrvēsturiskā centra ekskluzivitāti un nepieejamību vietējai sabiedrībai.
Pilsētas iedzīvotāji parāda, kā viņi vēlētos dzīvot, to apliecina pasākuma Staro Rīga kuplais apmeklētāju skaits. Gaismai un kultūrai ir ienākot pilsētas centrā un visi vēlas to redzēt un baudīt. Sabiedrība ir arī likusi manīt, ka to interesē notiekošie procesi un tas, kādā veidā tā vēlas dzīvot šajā pilsētā. Projekta "Rādi Rīgu" ietvaros, kā arī jauno arhitektu prezentētajā veloceliņa projektā pilsētas centrā . Taču kopumā trūkst sapratne par to, kā iesaistīt pilsonisko sabiedrību galvaspilsētas plānošanas procesā. Vadību šajā jautājumā būtu jāuzņemas Rīgas Domei.
Jaunajai Rīgas paaudzei šobrīd aktīvāk jāiesaistās pilsētas sabiedriskajos notikumos un jāsaka: "Pietiek!" pievēršoties pilsētas publiskās ārtelpas attīstībai, kā pozitīvu piemēru minot jauno arhitektu centienus uzlabot pilsētas publisko ārtelpu. Rīgas domei kopā ar sabiedrību jāmaina aizspriedumi pret Rīgu kā ekskluzīva produkta fenomenu ārvalstu tūristiem un, kopā ar nozares profesionāļiem, jāmeklē risinājums pilsētas centra atdzīvināšanai, lai pilsētas centra galerijās un mazajās kafejnīcās varētu satikties tūristi un vietējā inteliģence, vecāki ar bērniem, ejot uz bērnudārzu, studenti - skrienot pa parkiem, ierēdņi, ejot uz darbu un pensionāri, iznākot no savām sociālajām mājām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
