Andris Liepiņš: Ķekavas PPP kā starts lielākām investīcijām Latvijā
Foto: LETA

Ķekavas apvedceļu ļoti gaida ne tikai ķekavnieki, bet arī visi pārējie, kas ikdienā izmanto Bauskas šoseju. Šī ceļa jaunbūve būs pirmā Latvijā, kas taps pēc publiskās un privātās partnerības (PPP) modeļa, un pirmā tik vērienīga ceļa jaunbūve mūsu valstī pēdējo 10 gadu laikā. Paredzēts, ka Ķekavas apvedceļam jābūt gatavam lietošanai 2023. gadā, un patlaban notiek intensīva gatavošanās partnerības līguma parakstīšanai.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Ko nozīmē partnerības līgums? Šis līgums ietvers nosacījumus, pēc kādiem privātais partneris par paša piesaistīto finansējumu uzbūvēs 100 joslas kilometrus garu Ķekavas apvedceļu (tai skaitā pamata trase 17,22 km garumā un paralēlie ceļi 20,66 km garumā), un kārtību, kā valsts 20 gadu laikā šo būvi atpirks, katru gadu maksājot pieejamības maksājumus privātajam partnerim. Jāsaka, ka šis būs apjomīgākais līgums visā Latvijas valsts ceļu tīkla pastāvēšanas vēsturē, turklāt tas nebūs tikai viens partnerības līgums, vienlaicīgi tiks parakstīts arī informācijas apmaiņas līgums, bet privātais partneris ar izvēlētajām bankām parakstīs līgumu par finansējuma piesaisti, fiksējot parakstīšanas brīdī arī likmes, kuras tobrīd būs aktuālas pasaules finanšu tirgos. Pateikt, ka šis ir komplicēts darījums, ir stipri par maz, ceļš līdz līgumam aizņēma septiņus gadus, priekšā ir projektēšana un būvniecība.

Sadarbība starp Latvijas un ārvalstu institūcijām

Nenoliedzami, šī ir unikāla pieredze Latvijas publiskajam sektoram. PPP projekti ceļu nozarē jau ir plaši izplatīti Eiropā; esot Vācijā, Francijā, Beļģijā, Nīderlandē, Norvēģijā vai citviet, mēs nereti pārvietosimies pa ceļiem, kas ir uzbūvēti un tiek uzturēti ar PPP modeļa palīdzību. Bet Latvijā un Baltijas valstīs kopumā Ķekavas apvedceļš būs pirmais šāda mēroga starptautisks PPP projekts. VSIA "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) pie šī projekta strādā Satiksmes ministrijas uzdevumā, cieši sadarbojoties ar Finanšu ministriju, Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA), Centrālo statistikas pārvaldi un Valsts kasi. Projektam ir arī ārvalstu partneri – Eiropas Investīciju banka un Ziemeļu Investīciju banka. Šāda mēroga projekts ir kvalitātes zīme gan publiskajam, gan privātajam sektoram par spēju to novadīt. Tas būs apliecinājums tam, ka Latvija ir pilntiesīgs spēlētājs "lielo valstu līgā".

Bauska un Iecava nākamās

Ir ieguldīts liels darbs, lai veiksmīgi nonāktu līdz tādam rezultātam, kāds šobrīd ir sasniegts. Ticu, ka šī neatsveramā pieredze varēs tikt izmantota arī citos PPP projektos Latvijā, tostarp arī vairojot sabiedrības izpratni par šāda veida sadarbību starp publisko un privāto sektoru valstij nozīmīgu infrastruktūras projektu īstenošanā. PPP projektu ietvaros ar projektēšanu, būvniecību, finansējuma piesaisti un uzturēšanu (no angļu val. – Design, Build, Finance, Maintain – saīsinājumā DBFM) saistītie riski tiek nodoti privātajam partnerim.

Kā jau ir izskanējis no Satiksmes ministrijas puses, pēc Ķekavas apvedceļa partnerības līguma noslēgšanas nākamie rindā būs Iecavas un Bauskas apvedceļi, kurus arī varētu realizēt pēc PPP principa. PPP, protams, nav universālas zāles, katra projekta gadījumā ir rūpīgi jāizvērtē tā ieviešanai un struktūrai piemērotākais modelis, tai skaitā risku pārdale, lai panāktu PPP modeļa pozitīvo efektu un maksimizētu publiskā sektora ieguldījumam atbilstošo vērtību, citiem vārdiem sakot, valstij iegūstot maksimālu labumu no katra ieguldītā eiro. Tāpēc potenciālie projekti tiek rūpīgi vērtēti un analizēti no dažādiem aspektiem. Pēc LVC novērtējuma, nākamie Bauskas šosejas posmi, ieskaitot Iecavas un Bauskas apvedceļus, atbilst PPP modeļa prasībām.

Publiskais partneris bez riskiem

Neskatoties uz līdz šim mēroto ceļu, kas sākās ar projekta plānošanu un visas projektam nepieciešamās dokumentācijas izstrādi, saskaņošanu, potenciālo interesentu apzināšanu un turpinājās ar iepirkuma procesa vadību, veicot arī pretendentu piedāvājumu izvērtējumu, iegūstot unikālu pieredzi, risinot sarunas ar pretendentiem, piedaloties sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiem, kurus ir izvēlējies privātais partneris, priekšā vēl ir ne mazāk svarīgs projekta posms – finanšu noslēgums un PPP līguma parakstīšana, kas šobrīd tiek plānota jūnijā.

Tā kā ar finansējuma piesaisti saistīto risku ir uzņēmies privātais partneris, publiskais partneris neslēdz finansēšanas līgumu, kā arī, būtisks aspekts, nesniedz garantijas. Kas attiecas uz finansējumu, šāda veida darījumos ir plaši izplatīta prakse publiskajam partnerim uzņemties bāzes procentu likmju risku (jeb tirgus risku) periodā starp piedāvājuma iesniegšanu un finanšu noslēgumu, PPP līguma parakstīšanu, jo pretējā gadījumā šāda riska pārvaldība radītu papildu izmaksas privātajam partnerim, kas tiktu atspoguļots arī piedāvājumos. Praktiski tas nozīmē to, ka "Euribor" likme un attiecīgi arī procentu mijmaiņas darījumu likme tiks fiksēta uz finanšu noslēguma un PPP līguma parakstīšanas brīdi, nemainot citus piedāvājuma parametrus. Tā kā visiem pretendentiem bija jāizmanto publiskā partnera noteikts pieņēmums attiecībā uz doto likmi, sagatavojot savus piedāvājumus, un šī pieņemtā likme ir būtiski augstāka nekā patlaban sagaidāmā likme, šīs izmaiņas varētu atstāt ievērojamu pozitīvu ietekmi, samazinot kopējo plānoto līguma cenu. Jāpiebilst, ka šīs likmes piedāvās privātā partnera izvēlētie finansētāji – Eiropas Investīciju banka un Ziemeļu Investīciju banka.

Jaunu investīciju perspektīvas

Mēs esam finiša taisnē attiecībā uz PPP līguma parakstīšanu, un šim procesam seko līdzi pašreizējie un potenciālie investori, kuri ir veikuši vai apsver iespēju veikt investīcijas Latvijā. Projektā iesaistītajām pusēm finanšu noslēgums un PPP līguma parakstīšana būs ne tikai noslēgums septiņu gadu darbam, bet arī sākums 23 gadus ilgai sadarbībai. Procesa gaitā vairāki starptautiskie investori ar globālu atpazīstamību ir izrādījuši interesi par iespējām ieguldīt projektos Latvijā, tai skaitā PPP, un tas paver mūsu valstij labas perspektīvas piesaistīt jaunas investīcijas.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form