Andris Puriņš: Centrālajā un Austrumeiropā uzņēmumu vadība biežāk nekā citur pasaulē iesaistās krāpšanā
Foto: F64

Centrālās un Austrumeiropas (CAE) reģionā krāpšanas gadījumos biežāk nekā citur pasaulē ir iesaistīta uzņēmumu augstākā vadība un valdes locekļi. Tas secināts pētījumā, kurā apkopota informācija par 596 krāpšanas gadījumiem visā pasaulē, tajā skaitā par 70 CAE reģionā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Šajā reģionā uzņēmumu augstākā vadība ir iesaistīta gandrīz pusē (44%) krāpšanas gadījumu, kamēr citur pasaulē – tikai 28% gadījumu. Krāpšanā iesaistītās personas ļoti bieži tiek raksturotas kā "autokrātiskas" (39% CAE reģionā, citur pasaulē tikai 20%) un "ar pārākuma sajūtu" (47% krāpnieku CAE, kamēr citur pasaulē – 36%).

Kā galvenie krāpniecību veicinošie faktori uzņēmumos tiek minēts autoritārs vadības stils, neierobežotas pilnvaras un rīcības brīvība, kontroles mehānismu vājums vai to neesamība, kā arī pārāk liela uzticēšanās sadarbības partneriem.

Lai arī vairākums krāpšanas gadījumu tiek konstatēti lielos uzņēmumos, tomēr arī mazi uzņēmumi un organizācijas ir pakļautas šādam riskam (20% CAE un 13% pasaulē). Ja lielie uzņēmumi krāpniecības radītās sekas pārdzīvo salīdzinoši viegli, tad mazos uzņēmumos atsevišķi krāpniecības gadījumi var apdraudēt to pastāvēšanu.

Gadījumos, kad krāpnieciskās darbībās iesaistās uzņēmumu vadība, to vēriens un uzņēmumam nodarītie finansiālie zaudējumi parasti ir lielāki nekā citkārt. Vairākos gadījumos, kurus mēs esam izmeklējuši Baltijas valstīs, šāda veida krāpšanas turpinājās vairākus gadus un augsta līmeņa vadītāji tādā veidā "papildināja" savus ienākumus.

Tikai 13% gadījumu krāpnieki darbojas vieni paši, visbiežāk krāpšanā tiek iesaistīti ģimenes locekļi un mīļotie cilvēki (28%) vai bijušie kolēģi (25%). Vairums no krāpniekiem nekad iepriekš nav pieķerti, tomēr salīdzinoši liels īpatsvars ir tādiem gadījumiem, kad atkārtoti krāpšanā tiek pieķerti cilvēki, kas tikuši atlaisti no iepriekšējām darbavietām par krāpšanos vai cita veida pārkāpumiem.

Tāpēc potenciālos riskus bieži vien ir iespējams laikus atklāt, pienācīgi izvērtējot jaunos darbiniekus un periodiski pārbaudot svarīgos amatos strādājošos. Potenciālu interešu konfliktu var identificēt, pienācīgi pārbaudot, vai svarīgu darījumu partneri nav saistīti ar pašas organizācijas darbiniekiem.

Autoritārs vadības stils un neierobežotas pilnvaras

CAE reģiona valstu uzņēmumu pārvaldes stils vēsturiski ir bijis salīdzinoši autoritārs, un vide, kurā priekšniecības rīkojumus nekad neapstrīd, augstākās vadības pārstāvjiem paver plašas iespējas krāpties, bieži vien iesaistot arī savus padotos. 41% gadījumu CAE krāpniecības iemesls bija neierobežotas pilnvaras. Pētot līdzšinējos krāpniecības gadījumus, var secināt: ja ārvalstu mātes sabiedrības piešķir meitas sabiedrību vadībai lielu rīcības brīvību, nav jābrīnās, ka kādā brīdī šāda uzticēšanās tiek ļaunprātīgi izmantota.

Pētījumā atklājās, ka visbiežāk konstatētais krāpniecību veicinošais faktors bija vāja iekšējā kontrole (44% gadījumu visā pasaulē). Jāatzīst gan, ka krāpniecība CAE reģiona valstīs bieži notika par spīti uzņēmumos ieviestiem kontroles mehānismiem (31% CAE reģionā, bet 20% pasaulē kopumā). Tas skaidrojams ar to, ka šajos krāpšanas gadījumos bija iesaistīti augstākās vadības pārstāvji, kas arī paši ir atbildīgi par kontroles vidi uzņēmumā.

Krāpšanas atklāšanā būtiska loma ir ziņotājiem

CAE reģiona valstīs krāpšanas gadījumi visbiežāk tika atklāti ar anonīmu ziņojumu palīdzību vai izmantojot oficiālus ziņošanas jeb whistleblowing rīkus (49% gadījumu salīdzinājumā ar 35% pasaulē kopumā). Pārdomāta ziņošanas politika un efektīvs ziņošanas mehānisms ir labs veids, kā morāles un ētikas principus ievērojošajam darbinieku vairumam organizācijā cīnīties pret krāpšanu un korupciju.

Riska sektori: pārdošana un mārketings

Par salīdzinoši augsta riska jomu tiek uzskatīta pārdošana un mārketings (23% CAE reģionā, bet tikai 14% pasaulē). Vairums krāpšanas gadījumu CAE reģiona valstīs notika organizācijās ar izteikti agresīvu pārdošanas kultūru (44% salīdzinājumā ar 26% pasaulē). Ja vadības pārstāvju atalgojums šādā vidē ir atkarīgs no finanšu rezultātiem, viņi bieži atradīs veidus, kā šo sistēmu izmantot savā labā.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form