Izvērtējot gada rezultātus, Tieslietu ministrijā šobrīd darba grupa diskutē par nepieciešamajiem grozījumiem Maksātnespējas likumā. Taču, ņemot vērā, ka privāto maksātnespēju skaits ir būtiski pieaudzis, sagaidāms, ka lielas izmaiņas šajā jomā nav paredzamas, kaut gan ne visi pilnībā ar to ir apmierināti.
Privātpersonu maksātnespēja tagad lētāka un ātrāka
Jaunais Maksātnespējas likums, pie kura Saeima strādāja gandrīz gadu un pieņēma vasarā, padarījuši maksātnespējas procesu pieejamāku un ātrāku. Advokātu biroja Raidla, Lejiņš & Norcous zvērināts advokāts Mārtiņš Aljēns Lursoft uzskaita trīs galvenās izmaiņas salīdzinājuma ar iepriekšējo likumu, kurš bija spēkā tikai aptuveni divarpus gadus:
- Fiziskajai personai ir tiesības paturēt vismaz divas trešdaļas no saviem ienākumiem, lai segtu uzturēšanas izmaksas. Iepriekš Maksātnespējas likums noteica, ka personai un tās apgādībā esošajām personām nodrošināma samaksa, ne mazāka par minimālo mēnešalgu uz katru cilvēku;
- Parādsaistības var dzēst jau viena gada laikā pēc fiziskās personas mantas pārdošanas, sedzot vismaz 50 procentus no kopējām saistībām. Iepriekš fiziskās personas bankrota procedūras norises termiņš bija pieci gadi (ja vien tiesa nebija noteikusi īsāku termiņu). Tagad likums nosaka termiņus no viena līdz trim ar pusi gadiem, pēc kura dzēš saistības;
- Visbeidzot, jaunais Maksātnespējas likums ir samazinājis fiziskās personas maksātnespējas procesa izmaksas, izslēdzot noteikumu, ka fiziskajai personai jāmaksā administratoram ikmēneša atlīdzība vienas minimālās mēnešalgas apmērā. Šobrīd fiziskajai personai ir jārēķinās tikai ar vienreizēju atlīdzību administratoram divu minimālo mēnešalgu apmērā, bet par administratora sniegto juridisko palīdzību fiziskajai personai saistību dzēšanas procedūrā un par fiziskās personas saistību dzēšanas plāna projekta izstrādi administrators saņem atlīdzību, kas nepārsniedz samaksu par valstī nodrošinātās juridiskās palīdzības - juridiskās konsultācijas - sniegšanu.
Latvijas Komercbanku asociācija (LKA) uzskata, ka pieņemtais likums bijis "kompromisa variants", tie padarījuši procesu skaidrāku, saprotamāku un caurspīdīgāku. Jaunais likums varētu veicināt parādu maksāšanas kultūras attīstību Latvijā, jo maksātnespējas process prasa atklātu un godīgu attieksmi un sadarbošanos no parādnieka un kreditora puses. Tomēr maksātnespēja grūtībās nonākušajiem būtu jāapsver kā pēdējais risinājums, jo tas ietver bankrota procedūru, kuras rezultātā tiek izpārdota visa personas manta, arī ģimenes kopīpašums, brīdina LKA.
Asociācija atgādina, ka šā gada augustā vien bankās pārstrukturēto kredītu kategorijā no jauna iekļauti gandrīz 2,7 tūkstoši kredītu par kopējo summu 62 miljoni latu. "Tas nozīmē, ka bankas ar klientiem, kas vēlas rast risinājumus, kopā tos meklē un pamatā arī atrod. Tādēļ maksātnespēja tiešām ir galējais risinājums, kas izraisa arī zināmas negatīvas sekas," teic LKA pārstāve Baiba Melnace.
Privātpersonu maksātnespējas pārsniedz uzņēmumu pieteiktās
Kaut gan šobrīd bankām restrukturizēto kredītu apjoms tiešām ir pieaudzis un kopējais kavēto kredītu atlikums kopš gada sākuma sarucis, tomēr septembra beigās šo kavēto kredītu atlikums bija 3.5 miljardi latu jeb 26.2% no kredītportfeļa.
Tieši mājsaimniecībām izsniegto kredītu kvalitāte joprojām ir diezgan nestabila - septembra beigās no mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikuma 31% bija ar maksājumu kavējumu (jūnija beigās - 30.7%), liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotie dati. Kopš pērnā gada novembra kopumā ir ierosinātas gandrīz trīs reizes vairāk privāto maksātnespēju lietu nekā tādā pašā laika periodā pirms jaunā likuma stāšanās spēkā. Kopumā pēdējos 12 mēnešos ierosinātas 699 maksātnespējas privātpersonām, turklāt pēdējos trīs mēnešus biežāk ierosinātas lietas privātpersonām, ne uzņēmumiem. Vidēji tie ir 75 gadījumi mēnesī un gada laikā vērojama pieteikumu skaita pozitīva dinamika.
Pieaugot ierosināto maksātnespējas procesu lietu skaitam, ievērojami palielinājies arī pasludināto maksātnespējas lietu skaits. Salīdzinot ar 2009.gadu, šogad fiziskām personām pasludināto maksātnespējas lietu skaits pieaudzis vairāk nekā 10 reizes. Kopumā no visām šogad pasludinātajām maksātnespējas lietām 46,59% pasludinātas fiziskām personām, liecina Lursoft apkopotie statistiku dati.
Problēmas daudziem, maksātnespēja retajam
LAKRA pārstāvis J. Āboliņš lēš, ka kavēti maksājumi vairāk nekā par 60 dienām ir aptuveni 100 000 personu, tāpēc gada laikā ierosinātie aptuveni 700 maksātnespējas gadījumi ir "ļoti mazs piliens". Kā galvenos šķēršļus lielākam maksātnespējas pieteikumu skaitam viņš uzskata nezināšanu par šo risinājumu, procesa izmaksas un Latvijas sabiedrības mentalitāti, uzskatot maksātnespēju par apkaunojošu lietu.
Mārtiņš (vārds mainīts) ir viens no tiem, kuram krīzes laikā būtiski samazināja algu - tik ļoti, ka ar to nepietika kredītmaksājumu segšanai, nemaz nerunājot par ikdienas izdevumiem. Šobrīd pēc nepilna gada izsolē banka nopirka Mārtiņa uz kredīta paņemto dzīvokli - par trīs reizes mazāku summu nekā viņš to savulaik iegādājās. Maksātnespējas process Mārtiņu atbrīvos no saistībām nomaksāt līdz pēdējam santīmam starpību starp ņemto kredītu dzīvokļa iegādei un izsolē pārdoto summu. Mārtiņš gan norāda, ka maksātnespēja ir ilgstošs process, viņam tas paredzēts uz 3,5 gadiem, tomēr viņš to iesaka ikvienam, kuram ir radusies līdzīga situācija.
Izmaiņas vēlas, bet neprognozē
Ņemot vērā, ka neviens maksātnespējas process kopš jaunā likuma stāšanās spēkā nav pilnībā noslēdzies, vēl pāragri secināt, kas fizisko personu maksātnespēju jomā uzlabojams. "Par katru likuma normu ir diskutēts, pieņemot, ka šīs normas būs spēkā ne tikai krīzes laikā, bet ilgstošā laika periodā. Tāpēc nevajadzētu īstermiņā mainīt spēles noteikumus," piesardzīgs ir Maksātnespējas administrācijas vadītājs Ervīns Ābele. Viņš gan neizslēdz atsevišķu un nelielu grozījumu veikšanu. Tomēr nedz noteiktie laika termiņi, nedz summas, visticamāk, netiks mainītas.
Par to gan iestājas Latvijas Kredītņēmēju apvienība. Tā vēlētos, lai maksimālais maksātnespējas procesa ilgums parādsaistību dzēšanai būtu divi gadi, izslēdzot pašreizējo normu, ka gadījumā, ja parādsaistības pārsniedz 100 000 latu, saistību dzēšana notiek 3,5 gadu laikā. J. Āboliņš stāsta, ka šo normu likumdevējs iestrādājis pret nekustamā īpašuma spekulantiem. "Nav nepareizi vērtēt cilvēku pēc uzņemtajām kredītsaistībām. Ir gadījumi, kad cilvēks iegādājies dzīvokli centrā par vairāk nekā 100 000 latiem pirms dažiem gadiem, kad viņa ienākumu līmenis ir bijis atbilstošs, lai segtu saistības. Tagad dēļ tā viņu ielikt kādā spekulantu kategorijā ir nepareizi," uzskata J. Āboliņš. Tāpat būtu nepieciešams dažādot maksātnespējas administratora vienreizējās atlīdzības apmēru, kura šobrīd visiem pieteicējiem noteikta vienādi - divu minimālo mēnešalgu apmērā. "Zinot, cik smagi notiek šīs sarunas darba grupā, šajā brīdī es dodu mazas cerības, ka to būtu iespējams mainīt," uzskata J. Āboliņš. Tomēr, kad grozījumi nonāks Saeimā, apvienība varētu iesniegt šādu priekšlikumu, lai par to diskutētu deputāti.
Baibai (vārds mainīts) saskarsme ar maksātnespējas procesu ir bijusi neveiksmīga, tāpēc viņa uzskata, ka likumā obligāti būtu jāpastiprina administratora atbildība. Baibai pēc bankrota procedūras pabeigšanas (īpašuma izpārdošanas) tiesa nepiemēroja saistību dzēšanas procedūru. Viņa gan atzīst, ka pati daļēji ir pie tā vainīga - kavējusi maksātnespējas procesā noteiktos ikmēneša maksājumus parādu segšanai, taču galvenā problēma bijis maksātnespējas administrators, kura vienīgā vēlme bijusi pārdot viņas īpašumā esošo dzīvokli un saņemt par to likumā pienākošo atlīdzību. Baiba gan nožēlo, ka nav izmantojusi likumā dotās tiesības pieprasīt administratora nomaiņu, taču šobrīd vairs neko nevar padarīt - tiesa atteikusi dzēst saistības.
Ņemot vērā, ka Baibai nav piemērota parādu dzēšanas procedūra, viņai ir tiesības atkārtoti pieteikt maksātnespējas procesu - ja būtu notikusi parādu dzēšana, viņa desmit gadus nevarētu vēlreiz maksātnespējas procesam pieteikties. Baiba šobrīd mēģina iekrāt nepieciešamo summu un atkārtoti pieteikties maksātnespējai, jo šobrīd viņas situācija ir vēl sliktāka - nav īpašuma, bet ir parādsaistības. Baiba iesaka maksātnespējas procesā rēķināties ar pustūkstoša latu lielām izmaksām, kuras sastāv no administratora atlīdzības, kā arī dažnedažādām izziņām, lai tiesai pierādītu maksātnespēju.
Baiba iesaka ikvienam, kam tas šķiet piemērots, izmantot maksātnespējas procesu, taču stingri piekodina, lai atvēl līdzekļus arī advokāta algošanai, kas aizstāvētu pārrunās ar administratoru un kredītdevējiem kredītņēmēja intereses. Tas būtiski nepalielina kopējās maksātnespējas izmaksas, bet ieguvums esot neatsverams. "Administrators darbojas savās interesēs, manās interesēs nedarbojas neviens, visi darbojas pret mani," viņa nosaka. Baibas rūgtā pieredze viņu pārliecinājusi, ka Maksātnespējas likumā būtu nepieciešams pastiprināt administratora atbildību. "Ja es viņam maksāju, tad viņam jābūt kaut kādai atbildībai," uzsver Baiba.
Savukārt Maksātnespējas administratoru asociācija Tieslietu ministrijai iesniegusi daudzus precizējumus Maksātnespējas likumā attiecībā uz privātpersonām, piemēram, skaidri noteikt, vai ar parādnieka ienākumiem tiek saprasti bruto vai neto ienākumi, tāpat precizēt terminu "mājoklis". Tāpat asociācija vēlētos, lai administratora atlīdzības saņemšanai tiktu ieviests depozīts līdzīgi kā juridiskajām personām. "Praksē veidojas situācijas, ka pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas parādnieks - fiziskā persona šo naudu nepārskaita administratoram, šo naudu izlietojot citām vajadzībām. Savukārt Maksātnespējas likumā nav paredzēta iespēja šādos gadījumos izbeigt fiziskās personas maksātnespējas procesu," norāda asociācija vēstulē Tieslietu ministrijai.
Kas vienam drauds, otram priekšrocība
Privātpersonām, kas apsver maksātnespējas procesu, jāapzinās tā sekas: dati par parādnieku tiek ievietoti maksātnespējas reģistrā, un nākamo desmit gadu laikā parādnieks šo procesu atkārtoti izmantot nevar; informācija tāpat tiek ievietota arī kredītreģistrā un turpmāk var būt apgrūtināta kredītu pieejamība, norāda Komercbanku asociācija. Tomēr Maksātnespējas aģentūras vadītājs E. Ābele aicina to lūkot no otras puses - desmit gadu termiņš, kuru laikā nav iespējams atkārtots maksātnespējas process, dod bankai garantiju, ka tās potenciālais klients nevarēs tuvākajā nākotnē dzēst savas parādsaistības.
Bet jaunas dzīves uzsākšana, ko cer sagaidīt no maksātnespējas procesa, var tā arī neatnākt. 2006. gadā veiktajā pētījumā ASV vairāk nekā trešdaļa no aptaujātajiem, kuri nesen pabeiguši maksātnespējas procesu, atzina, ka viņu finansiālā situācija nav mainījusies vai pat pasliktinājusies; ceturtdaļai mājsaimniecību gadu pēc saistību dzēšanas vēl joprojām bija problēmas savilkt kopā galus. "Patiesām un ilgtspējīgām ekonomiskas pārmaiņām nepieciešams kas vairāk par parādu dzēšanu; mājsaimniecībām nepieciešams pārskatīt savu finanšu plānošanu, aizdarot plaisu starp tās ienākumiem un izdevumiem. Ģimenēm, kuru ienākumi krītas, šis uzdevums, visticamāk, ir veltīgs, pat neiespējams. Maksātnespēja piedāvā īslaicīgu risinājumu, bet tā nerada pietiekamus vai pastāvīgus ienākumus, lai hronisku ienākumu problēmu māktās mājsaimniecības nodrošinātu pret turpmākiem ekonomiskajiem sarežģījumiem," uzsver pētnieces Katerīna Portere un Debora Torne. Tāpēc maksātnespēja būs efektīva vienīgi tad, ja prioritāri tiks domāts par mājsaimniecību ienākumu stabilitāti, ne efektīvu parādu atlaišanu.