Attīstītajās pasaules daļās sabiedrība arvien vairāk nobriest, cilvēki domā patstāvīgāk un spēj paši izdarīt izvēles, kas nāktu par labu viņiem personīgi un nenodarītu kaitējumu līdzcilvēkiem. Liberālā politika tiecas atbrīvot cilvēkus no savu laiku nokalpojušiem aizliegumiem, tomēr tas nemaz nav tik vienkārši, jo šīs robežas ne vien aprakstītas konvencionālos likumos, bet arī stingri novilktas mūsu galvās. Ir ļoti neierasti un reizēm pat baisi plest šos apvāršņus, jo cilvēki ir lielā mērā tendēti turēties pie pierastajām sistēmām pat tad, ja tās ir jau novecojušas, jo tā vienkārši šķiet drošāk.
Kaut arī šobrīd pasaules dienaskārtībā dominē Covid-19 pandēmijas izraisītā krīze, pagājušajā nedēļā ziņu virsrakstos izlauzās arī cita tēma, kas līdz ar paaudžu maiņu pēdējā gadu desmitā kļūst aktuāla arī Latvijā, – tas ir jautājums par "zālītes" jeb kaņepes dekriminalizāciju un legalizāciju. Aizritējis nedaudz vairāk par nedēļu, kopš ANO Narkotisko vielu komisija svītrojusi kaņepi no savu visbīstamāko narkotisko vielu saraksta, kurā atrodas arī heroīns un sintētiskie opioīdi.
Tiesa, komisija "zālīti" nav legalizējusi. Kaņepe joprojām tiek aprakstīta kā atkarību izraisoša un līdz ar to arī ļaunprātīgi izmantojama viela, tomēr tas ir liels solis mūsu attieksmes maiņā pret šo augu. Līdz šim kaņepes aprite tika kontrolēta atbilstoši 1961. gada Vienotās narkotisko vielu konvencijas nosacījumiem, kur tā tika traktēta kā degradējoša narkotika ar īpaši bīstamām īpašībām, neskatoties uz zinātniskiem pētījumiem un pat praksi medicīnā, kas liecina pavisam ko citu. Tagad kaņepei ir noņemts liels aizspriedumu slogs, lai tā jau tagad būtu vieglāk izmantojama medicīniskiem mērķiem, kā arī tiek pavērts vieglāks ceļš uzņēmējiem, kas šim nolūkam kaņepi audzēs un izplatīs vai ražos farmācijas u. c. produktus.
Valsts ar visprogresīvāko attieksmi pret kaņepi līdz šim ir bijusi Kanāda, kur kaņepe visā valstī ir legalizēta jau divus gadus. Protams, arī ASV, kur šis augs dekriminalizēts lielākajā daļā štatu, bet vairākos arī legalizēts medicīniskiem mērķiem vai arī lietošanai izklaides nolūkos, tādējādi dodot cilvēkiem iespēju izvēlēties legālu alternatīvu alkoholam. Tā kā kaņepes lietošana lielākajā ASV daļā kļūst tikai normālāka un pat ikdienišķāka, arvien sarežģītāka problēma kļūst tajos dažos štatos, kur kaņepei joprojām ir smags krimināls ietvars un sodāmība par glabāšanu vai lietošanu daudziem cilvēkiem rada nopietnus šķēršļus gan darba, gan mājokļa ieguvē.
Tas attiecīgi veido nepamatotu sabiedrības segregāciju, kas ir īpaši jūtīgs temats ASV kontekstā. Tieši tāpēc liels notikums bija arī aizpagājušajā piektdienā notikušais ASV Pārstāvju palātas balsojums par likumprojektu, kas paredz kaņepes legalizāciju federālā līmenī un sodāmības dzēšanu daļai notiesāto, kuru nodarījumi saistīti ar "zālīti". Jau atkal – ir maz izredžu, ka kaņepe jau tagad tiks pilnībā legalizēta, jo diez vai likumprojektu uzreiz atbalstīs Senātā, tomēr balsojums var spiest topošo prezidentu Džo Baidenu pēc stāšanās amatā janvārī pārskatīt līdzšinējo narkotiku apkarošanas politiku un risināt šo jautājumu ar izpildvaras rīkojumu palīdzību.
Šie notikumi liecina, ka pasaules attieksme kopumā pret kaņepi strauji mainās un ideja par šī auga legalizāciju vairs nav tikai nelielas hipiju grupas interesēs. Visticamāk, tuvākajos gados arvien vairāk valstu dekriminalizēs un legalizēs kaņepi, tāpēc agri vai vēlu šis jautājums būs arī Latvijas iekšējā dienaskārtībā. Šī noteikti ir iespēja mums parādīt sevi kā pietiekami attīstītu valsti, kas spēj racionāli paredzēt un pieņemt neizbēgamas pārmaiņas attiecībā uz kaņepes regulējumu pasaulē. Tā ir arī iespēja būt pirmajiem Baltijā, kas spēs jauno situāciju izmantot un pat nopelnīt, jo mēs varam tikai minēt, kādas naudas summas jau šobrīd iet secen Latvijas budžetam un ieplūst kaņepes melnajā tirgū. Pat ja sākotnēji atmetam domu par lietošanu izklaides nolūkiem, mēs varam vismaz dot iespēju mūsu zinātniekiem kaņepi pētīt. Varbūt šajā jautājumā mums ir iespēja arī nonākt priekšā Igaunijai, kura līdz šim spērusi daudzus drosmīgus soļus laikmetīgas politikas virzienā arī citos jautājumos, kas ilgi mūsu sabiedrībā tikuši uzskatīti teju par tabu. Šādi lēmumi ir cieši saistīti ar valsts attīstību un līdz ar to arī sabiedrības labklājību.
Noteikti lielai daļai sabiedrības būs grūti uzreiz pieņemt to, ka "zālīte", par kuru mums tik ilgi stāstīts, ka tas ir "pirmais solis uz heroīnu", varētu izrādīties nekaitīgāka pat par alkoholu. Tomēr par to liecina jau līdzšinējie pētījumi, kas kļūs vēl detalizētāki un neapgāžamāki vistuvākajā nākotnē. Jau šobrīd liela daļa attīstītās pasaules sabiedrības vairs neuzskata kaņepi par īpaši bīstamu narkotiku, neskatoties uz vēsturisko izpratni un joprojām pastāvošajiem aizliegumiem. Pat Nacionālā basketbola asociācija (NBA) pagājušajā nedēļā paziņoja, ka neplāno atsākt spēlētāju testēšanu, kas ļautu atklāt kaņepes lietotājus, lai gan šī viela aizvien vēl ir NBA aizliegto vielu sarakstā.
Vai mūsu sabiedrība ir gatava šīm pārmaiņām? Uzskatu, ka ir jāuzsāk aktīva diskusija, kurā jāiesaista mediķi, zinātnieki, sabiedriskās organizācijas, lai arī mēs ietu laikam līdzi un izmantotu jaunās vēsmas savā labā.