Līdzīgi ir arī ar valsts ekonomiku jo īpaši situācijā, kad tā ir maza un atvērta kā Latvijā. Šīs vasaras "Baltijas burbulis" ir uzskatāms pierādījums, ka varam izdzīvot, ja neizolējamies no Lietuvas, Igaunijas un arī Somijas.
Ir apsveicami, ka pēc samērā ilgas tielēšanās Veselības ministrija ir piekritusi pielāgot pašizolācijas slieksni pēc atgriešanās no ārzemēm Latvijas aktuālajam divu nedēļu kumulatīvajam saslimstības rādītājam uz 100 000 iedzīvotāju. Taču šobrīd valstu ar akceptēto rādījumu slieksni vairs ir maz. Vīruss, visticamāk, plosīsies vēl mēnešiem ilgi, tāpēc ir pēdējais brīdis domāt par jaunu, pilnveidotu "Baltijas burbuļa" versiju. Tas nozīmē, ka, saglabājot piesardzības pasākums, ir jāatjauno ceļošanas iespējas Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ietvaros. Vēl vairāk – ir jāizskata iespēja paplašināt burbuli, iekļaujot tajā vismaz Somiju.
Vērts pieminēt dažus statistikas datus, kas apliecina Baltijas valstu vienotās ekonomiskās telpas efektivitāti. Viesmīlības bizness atdzīvojās pēc ārkārtas situācijas beigām 10. jūnijā, kad, lielai daļai tūristu mītņu atsākot darbību, ievērojami pieauga viesu skaits no Lietuvas, Igaunijas un Somijas. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem maijā viesnīcās un viesu namos nakšņoja nedaudz vairāk par 30 tūkstošiem viesu, jūnijā to skaits sasniedza 127 tūkstošus, bet augustā – jau teju 300 tūkstošus nakšņotāju. Līdzīga situācija ir arī pasažieru pārvadājumos – CSP dati liecina, ka maijā lidosta Rīga apkalpoja 10,3 tūkstošus pasažieru, jūnijā jau 55 tūkstošus, bet jūlijā –187 tūkstošus.
Šīs nozares minu tāpēc, ka tajās notiekošais vislabāk raksturo "Baltijas burbuļa" efektu. Der pieminēt, ka Lietuva un Igaunija šovasar bija nozīmīgākie Latvijas preču un pakalpojumu eksporta partneri. Ja paraugāmies uz mūsu kaimiņvalstīm, tad jāatzīst, ka mums tās ir vairāk vajadzīgas nekā mēs viņiem. No visām trim valstīm Latvijas ekonomiskais kritums ir bijis vislielākais: gada 2. ceturksnī Latvijas IKP samazinājās par 8,9%, Igaunijā kritums bija par 6,9%, bet Lietuvā – par 4,2%. Atsaucoties uz Latvijas Bankas ekspertu teikto, tieši Latvijā bija vislielākais privātā patēriņa kritums, kas lielā mērā ir saistīts ar valsts atbalsta pasākumiem. Tāpat lielu iespaidu uz IKP samazināšanos atstāja tūrisma un avio pārvadājumu nozares, kas veido lielu daļu Latvijas pakalpojumu eksporta.
Nevaram atļauties aizslēgtas robežas
Nenoliedzami, cīņa ar epidēmiju ir ļoti svarīga. Taču ikviens saprātīgi domājošs cilvēks piekritīs, ka mēs nevaram atļauties ieziemot valsts ekonomiku un ar piekaramo atslēgu aizslēgt barjeras uz robežas. Un runa nav tikai par tūrisma, viesnīcu vai aviācijas biznesu, bet par daudzām citām nozarēm un tūkstošiem darbavietu. Tāpēc visu triju valstu valdībām ir jāatrod veids, kā nodrošināt darbaspēka, dažādu speciālistu un ekspertu plūsmu jeb zaļo koridoru valstu ietvaros. Protams, tas darāms, ievērojot visus drošības pasākumus. Uzņēmēji ir ļoti ieinteresēti, lai šī kustība neapstātos, tāpēc darīs maksimāli iespējamo risku mazināšanai.
Domājot par "Baltijas burbuļa" atjaunošanu, ir svarīgi parūpēties par to, lai tas atkal nepārplīstu. Kopēja valstu epidemiologu nostāja un vienoti kritēriji, ieviešot drošības pasākumus, palīdzētu efektīvāk cīnīties ar pandēmiju un atvieglotu dzīvi uzņēmējiem. Turklāt svarīga ir pastāvīga un savlaicīga koordinācija starp attiecīgajām iestādēm un valdībām, lai nodrošinātu kopīgu reģionālu pieeju ceļošanai un citu ierobežojumu koordinēšanai augsta riska valstīs vai tikai atsevišķos reģionos vai pilsētās. Viena no idejām ir visu trīs valstu sadarbība vīrusa testēšanā. Piemēram, prasība veikt Covid testu, iebraucot vienā valstī, un neatkārtot to katru reizi, iebrauc citā. Tādējādi tiktu taupīts laiks un resursi. Tas ne tikai atvieglotu darījumu veikšanu, bet arī ļautu neapstāties pasažieru un citu pārvadājumu plūsmai.
Līdz šim Baltijas valstu vienotība ir bijusi visnotaļ mainīga – brīžiem tā aktualizējas, tad atkal noplok. Kopš triju valstu neatkarības proklamēšanas ik pa laikam atrodam kopīgas intereses, lai darbotos vairāk vai mazāk saskaņoti. Taču pēc brīža sadarbība atslābst un katra valsts turpina dzīvot savā burbulī. Paraugoties vēsturē, jāuzdod jautājums – vai Latvija varētu izcīnīt neatkarību, ja nepalīdzētu igauņi un somi? Vai mēs spētu uzvarēt kaujās par Latgales atbrīvošanu, ja talkā nenāktu poļi? Šādas epizodes var minēt vēl un vēl. Šis ir īstais brīdis, lai mēs atbalstītu viens otram un kopīgiem spēkiem iedzīvinātu ekonomiku straujāk nekā katra valsts atsevišķi.
Nobeigumā jāuzsver, ka iniciatīvu par "Baltijas burbuļa" atjaunošanu ir izrādījis Igaunijas ārlietu ministrs. Līdzīgu viedokli paudis Lietuvas vēstnieks Latvijā. Ir svarīgi atsaukties šai idejai un ķerties pie darba, lai materializētu šo ierosmi. Ja būs politiskā drosme atjaunot "Baltijas burbuli", ieguvējas būs visas valstis, kas tam pievienosies. Būtiski ir nenogulēt īsto brīdi.