Andris Vanags: Pirmā 3D printētā ēka Latvijā – pēc trim gadiem?
Foto: LETA

Ar 3D printeri izdrukāta ēka, kurā iespējams dzīvot? Pirmajā brīdī skan neticami, taču straujā šīs tehnoloģijas attīstība dod cerības, ka šo brīdi sagaidīsim diezgan drīz.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Meklējot iespējas būvēt videi draudzīgāk, ilgtspējīgāk un ekonomiski izdevīgāk, būvniecībā arvien straujāk ienāk dažādas inovācijas. Pateicoties zinātnieku un būvniecības industrijas ciešajai sadarbībai, šobrīd visā pasaulē plaši attīstās 3D betona printēšanas tehnoloģija un top pirmās būves.

Taču tās atrodas citās klimatiskajās zonās. Kas der maigajam Francijas klimatam vai Dubaijas svelmei, nederēs Latvijas mainīgajiem laika apstākļiem – to zina ikviens būvnieks.

Lai panāktu, ka 3D tehnoloģijas varētu izmantot dažādu ēku būvniecībai Latvijā un Baltijā, "Sakret" kopā ar Rīgas Tehnisko universitāti (RTU) ir izveidojis pirmo 3D betona printēšanas laboratoriju Baltijas reģionā. Patlaban laboratorijā noris darbs, lai ar 3D printēšanas paņēmienu radītu pirmo praktiski pielietojamo detaļu, ko varēs iestrādāt būvkonstrukcijā vai kas funkcionēs brīvstāvoši. Sagaidāms, ka pirmā 3D printētā būve Latvijā varētu tapt tuvāko trīs gadu laikā.

3D printēšanas procesā no digitāla faila tiek izveidots reāls, trīsdimensionāls, aptaustāms objekts. Lai to panāktu, ar īpašu 3D printeri secīgi tiek klāti vairāki divdimensionāli betona slāņi, pakāpeniski "izdrukājot" iecerēto objektu. 3D printēšanas tehnoloģijai ir vairākas būtiskas priekšrocības. Pirmkārt, tā ir iespēja bez papildu veidņiem un cilvēkresursu piesaistes samērā īsā laikā saražot apaļas, dobas vai izliektas formas būvelementus un konstrukcijas. Vienā un tajā pašā produktā iespējams integrēt dažādu krāsu, īpašību un betonu veidus.

Ar tradicionālajām metodēm tas būtu ļoti laikietilpīgi vai būtu jāizmanto vienreizlietojamie veidņi. Otrkārt, 3D printēšana ir zaļāka un videi draudzīgāka tehnoloģija nekā ierastā betona liešana formās. Cementa un betona ražošanas procesā rodas CO2, kas būtiski ietekmē apkārtējo vidi. Izmantojot 3D printēšanas tehnoloģiju, ir iespējams samazināt cementa patēriņu, optimizējot konstrukciju ģeometriju. Nākotnē tas var būtiski samazināt būvniecības procesu ietekmi uz vidi. Treškārt, 3D printēšana samazina cilvēkresursu iesaisti, jo daudzas operācijas iespējams automatizēt. Tas paātrina būvniecības procesu.

Nobeigumā jāuzsver, ka būvmateriālu ražošanai un būvniecībai Latvijā ir gadsimtiem sena vēsture. Lai nezaudētu konkurētspēju, nozarei ir jāattīstās un jāmācās apvienot laika gaitā pārbaudītu būvmateriālu izmantošanu ar jaunajām tehnoloģijām. Mūsdienās brīdis no jaunievedumu radīšanas laboratorijās ir īss, tāpēc droši var teikt – ar 3D printētām konstrukcijām praksē saskarsimies jau drīz, un tās mainīs būvniecības procesu vairāk, nekā pirmajā brīdī var šķist.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form