Andris Veselovskis: Kāpēc Latvijai 'neveicas'
Foto: LETA

Covid-19 krīze ir tik smaga tādēļ, ka trieciens notiek vienlaikus trīs līmeņos:
1) bioloģiskā vīrusa ietekme – vīruss ir stiprāks un neprognozējamāks par gripu;
2) sociāli psiholoģiskā panika un apjukums;
3) finansiāli ekonomiskā ietekme.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Mūsu dzīves laikā šāda veida krīzes nav bijis. Valstis apjūk, jo nedarbojas krīzes pārvarēšanas mehānismi, kas iepriekš bija efektīvi. Iepriekšējā krīze deva triecienu tikai vienā līmenī – finansiāli ekonomiskajā.

Ja krīzes ietekme ir sarežģītāka, tās pārvarēšanai nepieciešama smalkāka izpratne un specifiskāka pieeja. Veiksmīgāk tiek galā valstis ar labāk attīstītu domāšanu. Veiksmīgāk tiek galā sabiedrības, kurās cilvēki spēj parūpēties viens par otru. Veiksmīgāk tiek galā valstis ar labāk attīstītu veselības aizsardzības sistēmu.

Lai krīzi veiksmīgi pārvarētu, īpaši nepieciešama gudra, veselīga domāšana.

Gudrība un veselība mūsu valstī nekad nav bijusi vērtība.

Latvija jau gadiem ir izcēlusies ar īpaši zemo finansējumu veselības aprūpei. It īpaši novārtā ir atstāta psihiskās veselības aprūpe.

Citāts no Veselības ministrijas (VM) 2021. gada janvāra informatīvā ziņojuma:

"Latvijā veselības aprūpei tērē mazāk nekā lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu. Kopējie veselības nozares izdevumi 2018. gadā Latvijā sastādīja 6,21% no iekšzemes kopprodukta (IKP), tai pašā laikā Eiropas Savienības valstu vidējais rādītājs bija 9,87%. 2018. gadā kopējie veselības aprūpes izdevumi Latvijā uz vienu iedzīvotāju bija 936,20 eiro (1334,14 PPS2 uz vienu iedzīvotāju), kas ir viens no zemākiem rādītājiem Eiropas Savienības valsts vidū un vairāk kā divas reizes zemāks par Eiropas Savienības vidējo rādītāju (3067,80 PPS uz vienu iedzīvotāju). 3. PVO jau iepriekš uzsvēra psihiskai veselībai ilgstoši nepietiekamo finansējumu valstīs: pirms pandēmijas valstis iztērēja psihiskās veselības aprūpei mazāk nekā 2% no sava valsts budžeta, kā rezultātā netika apmierinātas iedzīvotāju vajadzības 4. 2019. gadā Latvijā finansējums psihiskās veselības aprūpei sastādīja 56,2 miljonus eiro, kas veidoja 0,6% no kopējā valsts budžeta." (1)

PVO rekomendē valstīm krīzes laikā palielināt finansējumu psihiskās veselības aprūpei vairāk par 2% no IKP.

Zemais veselības aprūpes finansējums liecina par sabiedrības izpratni un attīstības līmeni. Prātā ataust pasaka par trīs sivēntiņiem un vilku. Latvija ir Pirmais sivēntiņš, kurš uzbūvē salmu māju, visu vasaru laiskojas un sauļojas. Somija un Zviedrija ir sivēntiņi, kuri investē veselībā, rūpējas par saviem iedzīvotājiem un – kāds tur brīnums – gudri pastrādā un uzbūvē siltas mājiņas ziemai. Ne vilks var iebrukt, ne vīruss paralizē.

Gudra un veselīga domāšana nerodas no zila gaisa.

Datoros (lasi – galvā) ir jāinstalē modernas, efektīvas, gudras programmas. Kā to izdarīt?

Vispirms ir jāsaprot, kā strādā cilvēka prāts. Jābūt elementārām zināšanām cilvēka psiholoģijā – jāmācās veselīga domāšana, kurai Pirmais sivēntiņš nekad nav atvēlējis laiku un naudu.

Minēšu tikai dažas ābeces līmeņa psiholoģijas gudrības, kuras laiskojoties un sauļojoties pašas kaut kā galvā neienāk.

Programmatūra cilvēka prātā instalējas ilgi – apmēram 20 gadi ir nepieciešami, lai komplektētu modernu, gudru datoru. Lai tas varētu notikt, nepieciešama mierīga, pozitīva vide. Somu sivēntiņiem gudri vecāki un skolotāji palīdz attīstīt dzīvesprieku, interesi, kreativitāti, tāpēc viņiem neiestājas panika krīzes laikā.

Latvijā cilvēku prātos automātiski pārinstalējas vecās programmas. Diemžēl mūsu no pagātnes mantotās programmas nav tās modernākās. Šīs programmas ir ne tikai neefektīvas, bet pastiprina krīzi, sabojājot to, kas ir bijis uzbūvēts.

Trauma instalējas programmās, un krīzes laikā vecās programmas cenšas atkal atkārtot traumu. Ja masu represijas mūsu vecākos izraisīja bailes, bezpalīdzību un sastingumu, tad tagad krīzes laikā eskalējas šīs pašas emocijas, jo programmatūra ir vecā. Šīs emocijas padara cilvēkus nespējīgus mierīgi, pragmatiski risināt problēmas.

2. un 3. punktu ilustrēšu ar piemēriem.

1. piemērs. Jau gadu notiek sabiedrības biedēšanas kampaņa, kas ir bijusi PSRS dominējošā ideoloģija. Loģiski, ka cilvēki pretojas un ir apjukuši. Notiek retraumatizācija. Elementārā psiholoģijas gudrība, ko var mācīt bērniem no mazotnes, – ja cilvēks ir satraucies, nobijies, viņš vispirms jānomierina, jādod drošības sajūta. Ilgstoša biedēšana paralizēs, radīs sāpes, dusmas, agresīvu pretreakciju.

2. piemērs. Covid-19 jautājumus valdība lemj slepeni. Valdības lēmumi netiek sabiedrībai loģiski un saprotami izskaidroti. Te atkal redzam pagātnes atkārtojumu. Un atkal katrs psihologs zina, ka slepenība, it īpaši trauksmainos laikos, rada paranojālas bailes un fantāzijas. Te jums būs viens no sazvērestības teoriju cēloņiem. Jo slepenāk darbosies valdība, jo vairāk cilvēki baidīsies un nesadarbosies. Ir grūti atrast jelkādu pozitīvu loģisku izskaidrojumu slepenībai. Visi kopā cīnāmies pret vīrusu. Kāpēc te kaut kas jālemj slepeni? Padomju laikos tā bija viena no tipveida programmām – "tu maziņš, tu to nesapratīsi". Saprotams, ka sabiedrība apvainojas un neuzticas.

3. piemērs. Automātiskā programma, kas dominē visus neatkarības gadus, ir nerūpēties par veselību, it īpaši tikusi ignorēta emocionālā veselība. Kā lai cilvēki pēkšņi sāktu rūpēties par savu un līdzcilvēku veselību? Tādas programmatūras cilvēku prātos vienkārši nav. To nevar instalēt biedējot. Mākam būvēt mājiņas no salmiem, attiecīgi kovidam liels prieks. Pirmā Sivēntiņa domāšana dominē: "Tūlīt visi vakcinēsimies! Mēs esam vislabākie sivēntiņi." Izrādās, ar sevis slavināšanu nepietiek. Ir arī jāizdara darbs, jāpēta situācija vakcīnu tirgū, jāpasūta vajadzīgās vakcīnas.

Ir jāmācās domāt un darīt – neko nedarot, nekas neradīsies.

Kādi pasākumi jāveic, lai attīstītu gudru, modernu, veselīgu domāšanu?

1. pasākumu līmenis. Sabiedrības izglītošana visās vecuma grupās. Strādājot šajā līmenī, varētu visefektīvāk veicināt valsts attīstību, uzturēt fizisko un mentālo veselību, tas būtu arī vislētāk.

Cilvēkiem jāmāca saprast, pārvaldīt savas domas un emocijas. Visiem var mācīt, kā nomierināties, ko darīt ar savu agresiju, kā komunicēt, kā sadarboties. Krīzēm ir jāgatavojas savlaicīgi. Bez zināšanām par psiholoģiskajiem procesiem krīzes laikā nevarēs veiksmīgi to pārvarēt. Krīzes pārvarēšanas pamatprincipus var mācīt skolās un augstskolās. Tie būtu jāzina arī valdībām.

Dažas idejas (šādu ideju realizācija neprasītu lielus līdzekļus):

Apturēt mobingu skolās. Bērni skolā iemācās traumēt viens otru, neiemācās sadarboties.

Valdībai publiski lemt par pasākumiem krīzes novēršanai.

Informācijai, ieteikumiem masu medijos ir jābūt nomierinošiem, nevis biedējošiem.

Skolās varētu mācīt veselīgas domāšanas tehnikas, emociju pārvaldīšanu, komunikācijas prasmes, apzinātību, meditāciju, veselīgu seksualitāti...

2. pasākumu līmenis. Ja ar izglītošanu nepietiek, katram cilvēkam jāpalīdz individuāli – skolu psihologi, veselības psihologi, klīniskie psihologi, izaugsmes treneri, apzinātības skolotāji...

3. pasākumu līmenis. Ja vecās programmas ir nederīgas, jāstrādā nopietnāk, ir nepieciešama psihoterapija. Psihoterapija palīdz inaktivēt vecās, neefektīvās programmas un instalēt jaunās programmas. Ja vecās programmas tikušas instalētas desmitiem gadu, nevarēs problēmas atrisināt mēneša laikā.

4. pasākumu līmenis. Ja cilvēkam sākas nopietnas veselības problēmas – depresija, trauksme ar paniku, bezmiegs, darbaspēju zudums –, jāvēršas pie psihiatra. Psihiatrs ārstē ar medikamentiem un ar sarunu.

Vislabāk būtu veselību instalēt 1. pasākumu līmenī.

Ja cilvēks izaug vesels, slimībai nav vietas.

Jo gudrāka un veselīgāka sabiedrība, jo ātrāk problēmas tiek atpazītas un novērstas.

"Pētījumi liecina, ka katrs psihiskās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanā ieguldītais Amerikas Savienoto Valstu (ASV) dolārs depresijas un trauksmes ārstēšanai valsts ekonomikā atgriež piecus ASV dolārus, jo cilvēku psihiskā veselība ir cieši saistīta ar viņa spējām strādāt, rūpēties par sevi un citiem." (1)

Manā skatījumā, veselīga domāšana mūsu valstī nav bijusi prioritāte. Par to arī liecina valsts finansējuma plūsma. Kopumā psihiskās veselības aprūpei tā ir 3 reizes mazāka (no IKP) nekā vidēji Eiropā. No valsts tiek finansēts 4. un 2. līmenis. Ja salīdzina ar stomatoloģiju, tad kariesu mēs ārstējam ļoti maz un reti, zobus netīrām, par zobu higiēnu vairums cilvēku nav dzirdējis, vienu reizi 20 gados aizejam pie zobārsta izraut sastrutojušu zobu. Tāda ir vidējā temperatūra sabiedrībā. Ar bojātiem zobiem ir grūti izraut vakcīnu devu, nevar sakošļāt un izspļaut krīzi.

3. līmenis – psihoterapija ir bijusi sabiedrībai un valstij absolūti nevajadzīga. Psihoterapija Latvijā nekad nav finansēta no valsts, un izskatās, ka netiks arī turpmāk. Jau minētajā informatīvajā ziņojumā (1) starp pasākumiem krīzes izraisītu psihisku problēmu novēršanai nav paredzēts finansējums psihoterapijai. Psihoterapiju mūsu valstī var veikt ārsti psihoterapeiti un psihoterapijas speciālisti. Droši vien mūsu sabiedrība vēl nav sapratusi, ka, instalējot labas, modernas programmas, var gūt lielākus panākumus dzīvē. Pat iespējams iemācīties justies laimīgiem. Un ne pavisam nav nepieciešams krīzes laikā traumēt pašiem sevi. Lieki piebilst, ka citās Eiropas valstīs psihoterapija tiek finansēta vai līdzfinansēta no valsts. Depresijas ārstēšanā psihoterapija ir viena no vadošajām metodēm. Investējot vienu eiro, ekonomikā varētu atgriezt piecus.

2020. gadā LU un RSU kopīgiem spēkiem uzņēma veselu vienu valsts apmaksātu psihoterapijas rezidentu. Šis cipars – cik psihoterapeitu valsts spēj sagatavot, kļūst aizvien mazāks. Tāds ir mūsu ieguldījums bērnu nākotnē.

Valstij psihoterapeiti nav vajadzīgi. Vienlaikus jau gadu psihoterapeitu privātprakses ir pārpildītas. Mēnešiem ir jāgaida uz vizīti pie vajadzīgā speciālista. Cilvēki ļoti augstu novērtē mūsu darbu. Mēs mācāmies pārsvarā par saviem līdzekļiem. Pērkam zināšanas, personīgo terapiju, supervīzijas no pasaules klases speciālistiem par pasaules cenām. Esam iemācījušies dzīvot brīvā tirgus apstākļos, esam pašpietiekami, autonomi. Taču daudziem cilvēkiem mūsu palīdzība nav pieejama.

Atgādināšu, ka visbiežāk cilvēki ar depresiju, veģetatīvo distoniju, trauksmi, bailēm, mazvērtības problēmām vispār neārstējas. Sabrūk ģimenes, cilvēki zaudē darbaspējas, nodzīvo nelaimīgu dzīvi. Tas viss nav liktenī ierakstīts kā obligāts. To visu var mainīt.

Kāpēc es to visu rakstu?

Ir žēl noskatīties, ka tik daudz cilvēku šobrīd cieš. Gribas palīdzēt kaut ko izmainīt.

Valdības pasākumi ir vērsti uz 1. krīzes līmeni – vīrusa gadījumu skaita mazināšanu.

2. līmenī – sabiedrības sociāli psiholoģiskā pašsajūta – notiek sabiedrības traumatizācija. Tiek absolūti ignorēts sabiedrības viedoklis, reālās vajadzības.

Piemērs. Pašreiz cilvēkiem jāstāv garās rindās lielā salā pie veikaliem un pasta nodaļām. Ir uzradusies jauna ideja, ka uz katru cilvēku veikalā jābūt 25 kvadrātmetriem. Cilvēkos šāds pasākums rada apjukumu, bezcerību, dusmas. Visiem ir saprotams, ka lielveikalā ar augstiem griestiem, labu ventilāciju, maskām un diviem metriem ir pietiekami, lai izsargātos no vīrusa. Visi zina, ka pārsvarā inficēšanās notiek slimnīcās, pansionātos un mājās, kur cilvēki pulcējas. Tātad tiek ieviests pasākums, kura vienīgais ieguvums ir cilvēku ciešanas. Cilvēki baidās, domājot par to, kādi pasākumi viņus vēl gaida, cik ilgi turpināsies aizvien bezjēdzīgāku pasākumu ķēde.

Bēdīgi, ka sabiedrība šajā situācijā nespēj aizstāvēt savas intereses.

Man ir grūti saprast šo bezjēdzīgo ierobežojumu loģiku. Iespējams, ka gudrā doma ir novest cilvēkus līdz izmisumam un panikai, lai varētu sadzīt visus uz vakcināciju. Neredzu nekādu vajadzību cilvēkus speciāli piespiest vakcinēties. Daļa sabiedrības grib vakcinēties, viņi to izdarīs. Citi pavēros situāciju, izvērtēs ieguvumus un zaudējumus, iespējams, izvēlēsies vakcinēties, ja neredzēs biedējošas blakusparādības. Kāda sabiedrības daļa izvēlēsies nevakcinēties – tās ir katra cilvēka tiesības.

Par VM plānotajiem pasākumiem, lai mazinātu mentālās veselības problēmas, ko izraisīja Covid-19 krīze

Te ir jālasa VM 2021.gada informatīvais ziņojums "Par nepieciešamajiem pasākumiem 2021. gadam un turpmāk ik gadu, lai samazinātu ilglaicīgu negatīvo ietekmi uz sabiedrības psihisko veselību, ko rada Covid-19 pandēmija".

Lai izvērtētu pasākumu kopumu, būtu nepieciešams sabiedrības viedoklis – kāda palīdzība cilvēkiem pašreiz visvairāk ir nepieciešama. Tāpat būtu nepieciešams visu iespējamo iesaistīto speciālistu viedoklis – psihologu, psihoterapeitu, psihiatru skatījums.

Manā skatījumā, plānoto pasākumu apjoms ir nepietiekams. Ja izmantojam līdzību ar stomatoloģiju – saplombējam vienu no desmit bojātajiem zobiem, zobus netīrām, izraujam sastrutojušo zobu.

Plānotās 5–10 valsts apmaksātās psihologa konsultācijas var daudziem palīdzēt izrauties no krīzes radītā sastinguma. Tā ir labā ziņa. Domāju, ka 90% gadījumu ar to būs nepietiekami. Krīze atstās smagas traumas, sekas būs jūtamas desmitiem gadu. Jau tagad cilvēki slīgst depresijā un bezcerībā, sabrūk ģimenes, pasliktinās mentālās veselības rādītāji.

Te būs mans skatījums par pasākumiem, kas varētu uzlabot cilvēku pašsajūtu un mentālo veselību Latvijā. Jāņem vērā, ka šis būs tikai viena speciālista viedoklis, kas noteikti neaptvers visu problēmu lauku. Ir jāliek klāt sabiedrības vajadzības, citu speciālistu un valsts institūciju viedokļi.

Īstermiņa pasākumi mentālās veselības uzlabošanai

Pretkrīzes pasākumiem ir jābūt racionāliem, konsekventiem, monitorējot sabiedrības reakciju. (Frizieru iedzīšana pagrīdē veicina saslimstību ar vīrusu, paaugstina trauksmi un bailes.)

Masu medijiem jāseko, lai viņu sniegtā informācija un tonis nomierinātu sabiedrību, dotu krīzes pārvarēšanas plānu, dotu cerību. Biedēšanas un panikas eskalācijas taktika ir radījusi negatīvu efektu.

Masu medijos informēt sabiedrību, kā cīnīties ar vīrusu, kā tikt galā ar bailēm un bezcerību. Mācīt krīzes pārvarēšanas tehnikas.

Palīdzēt finansiāli tiem, kas nonākuši grūtībās.

Būtu labi, ja valsts palīdzētu apmaksāt ne tikai psihologa, bet arī psihoterapeita konsultācijas. Konsultāciju skaits pēc nepieciešamības būtu jāpalielina. Ja kāds ir zaudējis darbu un kādu tuvu cilvēku, iespējams, nepieciešams gads vai divi, lai traumu pārstrādātu.

Ilgtermiņa pasākumi mentālās veselības uzlabošanai
Sabiedrības izglītošana visās vecuma grupās. Mācīties saprast sevi. Mācīties komunicēt. Mācīties veidot attiecības. Mācīties būt laimīgiem.
Jāmaina vērtību sistēma. Šobrīd dominējošās vērtības ir labumu patērēšana, dzīšanās pēc panākumiem, citu cilvēku pakļaušana un ekspluatācija.

Vērtības, kas uzlabo mentālo veselību:

Veselīga pašpietiekamība bez nepieciešamības nostādīt sevi augstāk par citiem.

Iekšējs miers.

Mērenība. Gana ir gana.

Sadarbība, labas attiecības ir vērtība.

Pilna atbildība par savu dzīvi.

Spēja saglabāt pozitīvu pašvērtējumu, būt neatkarīgam no kritikas un no slavēšanas. Labās vērtības ir jāatrod, jāsargā, jāievieš savā dzīvē.

Jābūt visas sabiedrības mentālās attīstības, pilnveidošanās plānam un realizācijai.

Plaši pieejama mentālās veselības aprūpe – psihologi, psihoterapeiti, psihiatri.

Lai visiem labi!

(1) VM 2021. gada informatīvais ziņojums "Par nepieciešamajiem pasākumiem 2021. gadam un turpmāk ik gadu, lai samazinātu ilglaicīgu negatīvo ietekmi uz sabiedrības psihisko veselību, ko rada Covid-19 pandēmija".

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Koronavīruss Covid-19
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form

Sludinājumi