Andris Veselovskis: Nākotne būs laba!
Foto: LETA

Dzīvojam ļoti strauju izmaiņu laikmetā. Notiek globalizācija, virtuālās pasaules attīstība, urbanizācija – cilvēki atstāj laukus un brauc uz pilsētām, latvieši izbrauc no Latvijas, citu tautu pārstāvji iebrauc, mainās darba tirgus. Runā, ka pēc 20 gadiem mašīnas vadīs programmas un miljoni autovadītāju pazaudēs darbu... Neko no iepriekš minētā nevaram izmainīt. Pasaules attīstība pilnīgi ignorē atsevišķu cilvēku vai pat tautu "gribu" vai "negribu". Visas ārējās pasaules izmaiņas rada mūsos domas un emocijas.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Fakts. Iedzīvotāju skaits Latvijas laukos strauji samazinās. Veseli ciemati paliek tukši.

Interpretācija. Variants A. Latvija izmirst. Zaudējam savas vērtības. Vairs nemākam saimniekot. Pirmās neatkarīgās Latvijas laikā barojām Eiropu. Tagadējā valdība ir zagļi – nozog naudu, kura domāta lauku attīstībai. Jaunatne negrib strādāt, bēg no laukiem.

Variants B. Visā pasaulē samazinās lauksaimniecībā strādājošo skaits. Modernais kombains ar vienu vadītāju saražo lielu daudzumu produkcijas. Cilvēki var dzīvot pilsētās, labākos apstākļos. Mūsdienās var strādāt mazāk stundu, vairāk atpūsties. Ir vairāk laika savstarpējai komunikācijai.

Analīze. Ja izvēlamies A variantu, mums nav nākotnes. Cilvēki dzīvo savās bailēs. Ir slikti, būs vēl sliktāk. Šāda domāšana paralizē ļaužu masas. Domas ir aizņemtas ar baidīšanos un iespējamo aizsardzības stratēģiju plānošanu. Dominē dzīšanās pēc drošības un panākumiem, kas noved pie kašķiem, izdegšanas un slimošanas. Nemitīgi jātur norauta rokasbremze. Attīstība nav iespējama.

B gadījumā laba nākotne ir iespējama. Cilvēki var apgūt jaunas profesijas. Strādāt no mājām. Var dzīvot tajā valstī, kur klimats šķiet piemērotāks. Roboti izdara daudzus darbus mūsu vietā, tāpēc varam strādāt mazāk un vairs neesam tik atkarīgi no citiem cilvēkiem: radiem, draugiem, valdības. Paši kaut kādā mērā varam veidot savu nākotni, ja spējam pieņemt un sadarboties ar jauno pasauli.

Secinājums. Ja pieņemam jauno pasauli, tā pieņem mūs. Ja cīnāmies pret izmaiņām, turpinām stagnēt un sabrukt. Modernajā pasaulē mainās fokuss no cīnīšanās uz sadarbošanos. Nākotne noteikti atnāks. Tā nav apturama.

Realitāte. Atskatoties pasaules vēsturē, nekad agrāk tik ilgi neesam dzīvojuši. Nekad cilvēki nav tik labi ēduši. Pateicoties virtuālās pasaules attīstībai, pasaulē mazinās vardarbība. Par asinsizliešanu visi ātri uzzina, nofilmē, ierauga vainīgos. Vardarbība kļūst mazāk populāra. Ja pirms simt gadiem sist sievietes un bērnus bija normāli, tagad tas ir slikti. Agrāk slimie un vecie ātri nomira, tagad par viņiem rūpējas. Pasaule kļūst aizvien drošāka. Tad kādēļ ir tik daudz negatīvu pareģojumu, ja realitāte ir tik laba? Jebkādas izmaiņas cilvēkos rada bailes. Šķiet, ka pagātnē bijis labāk un drošāk. Cilvēki sāk idealizēt pagātni. Ierauga to labāku, nekā tā bija īstenībā. Tas viss ir saprotami. Bet nevajadzētu šīs bailes no nākotnes uztvert kā realitāti. Tās ir tikai bailes, kurām nevajag ticēt. Tagadnē var adaptēties. Nākotni var sagaidīt draudzīgāk.

Kādas ir lielākās izmaiņas?

1. Caurspīdīgums. Visi redz visus. Uzzinām, ko ēd, ar ko guļ valdību vadītāji. Agrāk tas nebija iespējams. Agrāk prezidents vai karalis bija dievināta persona. Tagad ieraugām viņus kā parastus cilvēkus. Savukārt jebkurš interneta lietotājs var kļūt slavenāks par karali, izveidojot populāru blogu. Paši arī veidojam savu tīmekļa vidi, kurā esam autori vai līdzautori. Līdzīgi ir ģimenēs. Vairs nav tā, ka tēvs noteiks, ar ko dēlam precēties. Bieži ir otrādi – dēli māca tēvus orientēties interneta vidē. Autoritāriem pieaugušiem cilvēkiem tas var būt ļoti grūti. Viņus vairs neciena tikai tāpēc, ka viņi ir vecāki vai ieņem kādu svarīgu amatu varas hierarhijās. Ciena cilvēkus, ja viņi labi adaptējas un orientējas jaunajā pasaulē. Vēl viens interesants fenomens – izglītoti cilvēki netiek cienīti tikai tāpēc, ka viņi ir izglītoti. Jāmāk sevi parādīt virtuālajā pasaulē.

2. Izdzīvošana, naudas uzkrāšana, mājas uzbūvēšana vairs nav prioritāte. Modernais cilvēks var dzīvot dažādās pasaules malās, apmainoties ar pakalpojumiem. Nav jāiespringst un jākaro par savu zemes pleķīti. Nogalināt ļaužu masas vairs nav izdevīgi. Izdevīgāk ir pārliecināt cilvēkus par savu preču, ideoloģiju pirkšanu. Sadarbība ir izdevīgāka par atklātu vardarbību.

3. Komunikācija un sadarbība interneta vidē ir ātra un efektīva. Ātri varam atrast domubiedrus, veidot savas interešu grupas, nepalikt vieni.

4. Liela ģimene izdzīvošanai vairs nav nepieciešama. Cilvēks var izdzīvot arī viens. Līdz ar to nav jāturas pie viena vienīgā dzīvesbiedra, ģimenes vai mājas. Var izvēlēties labvēlīgākos dzīves apstākļus sev un saviem bērniem.

5. Agresija tiek vairāk izreaģēta virtuālajā vidē. Vairs nav jāiet kauties ārā. Nav jāpiedalās asiņainā karā.

6. Demokrātiskie mehānismi mūsdienās ir dzīvīgāki un izturīgāki. Totalitārisms un autoritārisms aiziet pagātnē. Pasaulē dominē hibrīdu režīmi – ārēji tiek sludinātas demokrātijas vērtības, realitātē paslepus strādā vecie autoritārie mehānismi.

Kā izveidot sev labu nākotni?

1. Vecā dzīve jāatstāj pagātnē.

Vairs nevajag mācēt labot mašīnu, adīt vai iemācīties telefona grāmatu no galvas. Tas, ko mācāmies šodien, vairs nebūs aktuāls pēc 15 gadiem. Varam mācīties saprast savas vajadzības, ātri orientēties mainīgā vidē, komunicēt, sadarboties, pielāgoties, meklēt informāciju, attīstīt radošumu.

Bērni labāk par pieaugušajiem sapratīs jauno pasauli. Jāpalīdz viņiem realizēt sevi, nevis jāuzbāžas ar saviem pagātnes stereotipiem. Kādēļ bērnus spiest lasīt vecas grāmatas, ja viņi var atrast sev aktuālāku un svarīgāku informāciju internetā?

2. Pieņemt, ka nākotne ir nezināma un neprognozējama.

Mēs nevaram šobrīd izvēlēties profesiju, kas būs aktuāla nākotnē, jo mēs nezinām, kāda būs nākotne. Labāk ir būt gatavam profesijas maiņai.

3. Spēja sadarboties, komunicēt, radošums ir vērtīgāks par naudas uzkrāšanu vai mājas būvēšanu.

Spēja sadarboties un komunicēt nodrošinās ilgāku un laimīgāku dzīvi nekā naudas uzkrāšana un rāpšanās pa karjeras kāpnēm.

4. Jāspēj filtrēt informāciju un ar to adaptīvi rīkoties.

Mūsdienās informācijas ir pārāk daudz. Ja to visu uzņems sevī, tā iznīcinās cilvēku. Agrāk skolā bija svarīgi apgūt pēc iespējas vairāk zināšanu. Tagad ir racionāli jāizvērtē, ko un cik mācīties. Skolu un augstskolu programmas bieži ir pārslogojošas un pilnas ar vecu, lieku informāciju. Skolā būtu jāmācās sadarboties, atrast informāciju, saprast sevi, savas intereses, atrast ceļu, kā intereses realizēt.

5. Svarīgāk ir baudīt dzīvi tagad, nekā sasniegt rezultātu.

Ja katra diena skolā ir baudāma, nes prieku, tas ir daudz lielāks ieguvums nekā teicamnieka diploms un pazaudēta dzīve.

6. Attīstīt sevī spēju ietekmēt savu dzīvi, paļauties uz sevi.

7. Attīstīt sevī izvēles brīvību.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form