2007. gads Latvijā ir pagājis inflācijas zīmē, respektīvi, izbrīnā, runās un diskusijās par to un pasākumus pret to. Pērn gada vidējās inflācijas līmenis valstī ir sasniedzis 10,1%, bet 12 mēnešu pat 14,1%, un tik augsts patēriņa cenu kāpums gada laikā nav bijis kopš 1996. gada.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Straujā ekonomiskā izaugsme, ko pavadīja patēriņa bums, regulēto cenu būtiskas izmaiņas, kā arī degvielas un pārtikas cenu kāpums būtiski paaugstināja inflāciju Latvijā, kura nu ir kļuvusi par pārliecinošu šī rādītāja līderi visā ES.

Gada laikā pakalpojumu cenas ir augušas par 16,4%, bet preču – par 13,2%, bet galvenais, ka visa gada laikā ir bijis būtisks cenu pieauguma spiediens praktiski visās preču un pakalpojumu grupās. Neapšaubāmi, cenu lēciena čempioni ar pieauguma līmeni gada laikā ap 20% ir bijušas pārtikas preces, sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumi, izdevumi par mājokli un joprojām arī izglītība. Arī degviela kļuva dārgāka par gandrīz 22%. Tomēr gada beigās notika tas, par ko mēs jau runājām kopš rudens.

Proti, patēriņa spiediens sāka atslābt, ko ietekmēja gan pretinflācijas pasākumu ieviešana, gan ekonomiskās aktivitātes mazināšanās, un ko varēja redzēt pakāpeniskā iekšzemes tirdzniecības un importa apjomu pieauguma kritumā. Tādejādi arī gada beigās izrādījās, ka gada laikā apģērba un apavu cenas ir augušas vien par 0,8%, bet mājokļa iekārtu – par 4,8%.

Diemžēl arī 2008. gads sola to pašu, ko pagājušais gads. Proti, augstu inflāciju, iekšējo un ārējo faktoru virzītu, vien varbūt konkrētāku aprišu būs vairāk. Gada pirmajā pusē regulēto cenu, akcīzes nodokļa, dažādu ārējo faktoru dēļ gada inflācija varētu paaugstināties līdz pat 16%, taču turpmāk to pakāpeniski mazinās pārdomātāks patēriņš, kas vairākās pakalpojumu un preču grupās pat izpaudīsies kā cenu kritums. 12 mēnešu inflācija gada beigās varētu būt ap 9-10%, taču krietni augstāka solās būt gada vidējā inflācija, kuru ietekmēs iepriekšējo mēnešu augstā bāze. Tā var pat sasniegt 13%.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form