Kā katru mēnesi, atkal ir pienācis brīdis, kad sabiedrība, politiķi un eksperti uzsāk diskusiju par inflāciju, tās tempiem, draudiem ekonomikai un ierobežošanas iespējām. Šomēnes pārsteidzošā kārtā šī aktuālā tēma tiek nepelnīti ātri aizmirsta, tāpēc vēlētos to aktualizēt vēlreiz.
Finanšu ministrs Oskars Spurdziņš paziņojis, ka valdībai ir ierobežotas iespējas cīnīties vai mazināt cenu pieauguma tempus, kā vienu no galvenajiem straujās inflācijas izraisītājiem minot gāzes un līdz ar to arī siltumenerģijas tarifu palielinājumu, un kas vēl interesantāk - atbildība tiek novelta uz pašvaldības regulatoriem! Bet rodas jautājums, kurš tad galu galā visu to “putru” ir ievārījis? Kurš atļāva palielināt gāzes tarifus, kas tagad tiešā vai netiešā veidā ietekmē gandrīz katras mājsaimniecības naudas maku? Atbilde ir Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK), kas ir Ekonomikas ministrijas tiešā padotībā esoša valsts pārvaldes iestāde.

Latvijas Gāze atkal ir uzsākusi diskusiju par jaunu gāzes cenu pieaugumu. Tāpēc šis ir īstais brīdis, lai atbildīgie ministri beidzot paskaidrotu, kādā veidā uzņēmumam, proti, A/S “Latvijas Gāze”, kurš pēdējo piecu gadu laikā ir nopelnījis vairāk par 60 miljoniem latu (no kuriem 18,9 miljoni tika nopelnīti 2004. gadā) ir izdevies pierādīt tarifu paaugstināšanas nepieciešamību. Šajā sakarā pamatoti rodas trīs konkrēti jautājumi:

1. 2005. gada. 8. jūnijā SPRK apstiprināja a/s “Latvijas gāze” iesniegtos dabasgāzes tarifus. Dabasgāzes pārvades pakalpojuma tarifs (bez PVN) no 2005.gada 1.augusta ir noteikts 7,91 Ls/1000 n.m3. Kā šajā tarifā ir ievērtētas uzņēmuma paredzētās investīciju izmaksas? Cik tas sastāda procentuāli no apstiprinātā tarifa?

2. Dabasgāzes sadales pakalpojuma tarifs (bez PVN) no 2005.gada 1.augusta patēriņam līdz 0,5 tukst.n.m3 ir noteikts 41,00 Ls/1000 n.m3. Kā šajā tarifā ir ievērtētas uzņēmuma paredzētās investīciju izmaksas? Cik tas sastāda procentuāli no apstiprinātā tarifa?

3. Kā tā sauktajā abonēšanas maksā ir ievērtētas uzņēmuma paredzētās investīciju izmaksas? Cik tas sastāda procentuāli no apstiprinātā tarifa?

Lielai daļai sabiedrības SPRK lēmumi šķiet nesaprotami un nepamatoti. Kāpēc tā? Pēc būtības Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai ir jāpieņem neatkarīgi lēmumi, bet kā tas var notikt, ja tas tiešā veidā ietekmē pašu SPRK darbinieku naudas maka biezumu? Šobrīd SPRK budžets ir piesaistīs pie regulējamo nozaru ieņēmumiem no pakalpojumiem, proti, tie ir 0,2% no komersantu sniegtā regulējamā pakalpojuma neto apgrozījuma. Tātad SPRK ir ieinteresēta palielināt maksu par regulējamajiem pakalpojumiem, jo tas tiešā veidā ietekmē pašas organizācijas budžetu.

Izmainīt šo lēmumu ir praktiski neiespējami, bet pretēji valdības ekspertu viedokļiem, tas ir būtiski ietekmējis cenu pieauguma tempus pēdējo mēnešu laikā. Šobrīd ir nepieciešams uzņemties atbildību par šī lēmuma sekām un izskaidrot sabiedrībai tā pamatotību.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!