Īsumā par notikušo pirms tiesas
Pāris dienas pēc zvērināta advokāta Mārtiņa Bunkus nāves 2018. gada 30. maijā A.Gobzems savas pirmsvēlēšanu kampaņas laikā uzsāka aktīvi izplatīt ziņas, ka M. Bunkus esot bijis saistīts ar mafiju, esot mafijas izpildītājs un visiem zināms bandīts. Šādu izteikumu ticamību A.Gobzems pastiprināja ar apgalvojumu, ka viņš atbildot par saviem vārdiem. Par mirušā Mārtiņa ģimeni tika apgalvots, ka viņiem būtu jāsēž cietumā.
Šeit jāatzīmē, ka M. Bunkus bija zvērināts advokāts un maksātnespējas administrators un viņa dzīves laikā viņa vārds nekādā veidā netika saistīts ne ar bandītismu, ne mafiju, ne laupīšanu. Par šādu darbību veikšanu pret M. Bunkus nebija uzsākts neviens kriminālprocess. Arī pret M. Bunkus ģimenes locekļiem nekad nav ticis uzsākts kāds kriminālprocess.
Ticot zvērināta advokāta A.Gobzema izteikumiem, daļā sabiedrības mēneša laikā pēc Mārtiņa nāves, iespējams, iesakņojās pārliecība, ka M. Bunkus tiešām ir bijis bandīts, laupījis naudu un bijis saistīts ar mafiju. Jāņem vērā, ka šo izteikumu ticamību stiprināja fakts, ka tolaik A. Gobzems bija zvērināts advokāts, kuram būtu jāzina, kad personu ir pamats saukt par bandītu, laupītāju un mafijas izpildītāju.
Tāpat izteikumu nopietnību pastiprināja šo A.Gobzema izplatīto nepatieso ziņu atkārtošana no Saeimas tribīnes un atkārtota publicēšana masu informācijas līdzekļos, kas, dabiski, pievērsa uzmanību amatpersonas skandaloziem apgalvojumiem.
Tā kā nepatiesās ziņas tika izplatītas pāris dienas pēc M. Bunkus nāves, viņa ģimenes locekļi nespēja iebilst un aizstāvēt savu dēlu un brāli. Tāpēc papildus sērām par Mārtiņa zaudējumu viņi bija spiesti bezspēcīgi noskatīties, kā Mārtiņš tiek apzināti apmelots un izmantots A.Gobzema popularitātes vairošanai.
Latvijas zvērinātu advokātu padomes reakcija
Pirmā nozīmīgā reakcija uz A. Gobzema izteikumiem sekoja no Latvijas zvērinātu advokātu padomes, kas šos un vairākus citus A.Gobzema izteicienus uzskatīja par rupju advokāta ētikas pārkāpumu. Tā kā šī nebija pirmā reize, kad A.Gobzems nicinoši izsakās par saviem kolēģiem, A.Gobzems 2018. gada 28. novembrī tika izslēgts no advokātu skaita. Latvijas zvērinātu advokātu padomes lēmumu par pamatotu 2019. gada 3. jūlijā ir atzinusi Administratīvā rajona tiesa un 2020. gada 20. janvārī - Administratīvā apgabaltiesa. Attiecīgi, A. Gobzems vairs nav zvērināts advokāts.
Konkrētā civilprasība pret A. Gobzemu no Bunkus ģimenes puses
2018. gada decembrī Mārtiņa vecāki un brāļi iesniedza tiesā prasību par nepatiesu ziņu atsaukšanu un morālā kaitējuma kompensācijas piedziņu. Prasības mērķis bija, lai tiesa atzīst, ka A.Gobzemam nebija nekāda pamata izplatīt nepatiesās ziņas par M. Bunkus.
Kā noritēja tiesa
Tiesas procesa laikā M. Bunkus ģimenei bija jāpierāda, ka A.Gobzems ir izplatījis ziņas par Mārtiņu. Prasītāji iesniedza četrus tiesu izpildītāju aktus par fakta konstatēšanu, tādējādi pierādot kādas ziņas un kad bija izplatījis A.Gobzems. Šie pierādījumi bija ļoti būtiski, jo pēc prasības pieteikuma iesniegšanas nepatiesās ziņas bija pazudušas. Savukārt tiesas sēdē, A.Gobzems nebija pārliecināts, ka tieši viņš šīs ziņas ir izplatījis.
A.Gobzemam bija jāpierāda, ka ir pamats saukt M. Bunkus par bandītu, mafijas izpildītāju un personu, kas laupījusi naudu. Tātad A.Gobzemam bija jāpierāda savu izteikumu patiesums.
A.Gobzems tiesai neiesniedza ne rakstveida paskaidrojumus par prasību, ne viņa apgalvojumus pamatojošus pierādījumus. Te jāpiebilst, ka tiesas strīdus izšķir, izvērtējot iesniegtos pierādījumus, nevis salīdzinot, cik ilgi, kura strīdus puse tiesas sēdē ir uzstājusies.
Pirmā tiesas sēde ilga piecas stundas. Daļa šī laika tika pavadīta, klausoties A.Gobzema viedoklī par to, cik ļoti populārs politiķis viņš esot un, ka domu policija esot aizliegta. Atbildību par saviem izteikumiem par M. Bunkus A.Gobzems uzņemties vairs negribēja. Uz otro tiesas sēdi A.Gobzems neieradās un pierādījumus neiesniedza.
Uz trešo tiesas sēdi A.Gobzems bija uzaicinājis klausītājus. Tā rezultātā lietas dalībnieki bija spiesti divas stundas pavadīt teatrālā atmosfērā. Cita starpā tiesa tika informēta par to, kā interpretēt terminu "Šlesera iedēstīta ola", un apstākli, ka 16. gadsimtā ar terminu bandīti esot tikuši saprasti raga lopi un zemes apsaimniekošana. Pierādījumi par A.Gobzema apgalvojumu par Mārtiņu patiesumu arī šajā tiesas sēdē netika iesniegti.
Rezultāts
Tiesa atzina, ka, nosaucot Mārtiņu par mafijas izpildītāju un bandītu, A.Gobzems ir izplatījis nepatiesas ziņas. A.Gobzema rīcību tiesa ir uzskatījusi par neatļautu darbību, jo atbildētājs nav iesniedzis nevienu pierādījumu par savu apgalvojumu patiesumu. Tāpat tiesa konstatēja, ka A.Gobzems ir rīkojies pretrunā ar vispārpieņemtiem morāles un ētikas principiem.
Tāpat tiesa ir atzinusi, ka Aldis Gobzems ir paudis nesamērīgi aizskarošu viedokli, ka Mārtiņa ģimenei būtu jāsēž cietumā. Lietā nav konstatēti apstākļi, kas varētu būt par pamatu tik asam un aizskarošam viedoklim.
Lietas izskatīšanā atklātā informācija un argumenti apstiprinoši liecina, ka M. Bunkus nebija ne bandīts, ne mafijas izpildītājs, ne saistīts ar naudas nolaupīšanu. Savukārt A. Gobzemam patiesi nāksies atbildēt par saviem vārdiem, kā viņš to drosmīgi solīja savos M. Bunkus apmelojošos izteikumos pirms tika iesniegta prasība.