Attīstās vietējie
Atgādināšu, ka pirms desmit gadiem brieda plāns Latvijā celt lielu celulozes fabriku. Droši vien, ka tas arī būtu noticis, ja vien skandināvu investori nebūtu vēlējušies pārāk daudz. Sākumā viņi prasīja, lai Latvijas valsts fabrikas pārvaldījumā nodotu 500 000 ha meža, un daudz arī netrūka, ka Saeima par šādiem nosacījumiem būtu nobalsojusi. Tad prasības tika nolaistas līdz tam, ka investori vēlējās, lai valsts garantētu rūpnīcai izejvielu piegādi. Kamēr par to un pret to notika aizkulišu cīņas, jo atklāti neviens vietējās kokrūpniecības pārstāvis pret celulozes fabrikas celšanu neiebilda, gadi gāja un kocinieki paguva paši sabūvēt rūpnīcas, kas spēja pārstrādāt sīkkoksni. Manuprāt, tieši paši kokrūpnieki, nevis vides aizstāvji, panāca to, ka šis projekts tā arī netika realizēts. Taču šodien ideja par celulozes rūpnīcu atkal celta gaismā.
Stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu piesaistes koordinācijas padome šajā sakarā uzklausījusi Zemkopības ministrijas (ZM) speciālistu viedokli, kas apšauba šāda plāna lietderību. Speciālisti uzskata, ka celulozes rūpnīca nebūs tā panaceja, kas atrisinās problēmas ar koksnes eksportu. Drīzāk tās varētu būt vairākas rūpnīcas, kas ražotu nišas produktus - plātnes, bioenerģiju utt.
Arvīds Ozols, ZM Meža departamenta direktors: "Ja iespējas importēt koksni paliek līdzšinējās, tad tādai rūpnīcai, kādu kādreiz bija plānots celt Ozolsalā, šobrīd diez vai Latvijā vieta atrastos, jo nepietiktu izejvielu. Kaut arī teorētiski Latvija eksportē tik daudz papīrmalkas, lai ar to pietiktu lielai celulozes rūpnīcai, taču ne jau visu papīrmalku un šķeldu var izmantot celulozes ražošanai. Tāpēc projekta virzītājiem jāprecizē izejvielu struktūra un arī izmaksas, jo pat ļoti lielus apjomus rūpnīcai neviens nepiedāvās zem tirgus cenas.
Arī meža zinātnieki uzskata, ka celulozes rūpnīcu Latvijā celt nebūtu lietderīgi tāpēc, ka nākotnē papīrmalku iegūsim krietni mazāk nekā šodien, turklāt papīra ražotājiem globalizācijas apstākļos aizvien grūtāk būs konkurēt ar līdzīgām rūpnīcām Dienvidamerikā, kur eikalipti izaug desmit reizes ātrāk nekā priedes."
Meža zinātnes institūta "Silava" direktors Jurģis Jansons: "Deviņdesmitajos gados krājas kopšana cirtēs tika iegūts milzīgs apjoms papīrmalkas. Taču šodien mežu audzē citādi, nevis kā senāk - to kopj un jaunaudzes nav vairs tik biezas. Pienākot laikam, kad tajās varēs veikt krājas kopšanas cirtes, ārā nāks sīkbaļķi, papīrmalkas būs maz. To varēs iegūt galvenajās cirtēs no koksnes tievajām daļām, bet tas būs krietni mazāk nekā krājas kopšanas cirtēs. Kas attiecas uz papīrmalku, resursu pieejamība nākotnē nebūs tāda, kāda ir šobrīd. Skandināvijā, kur meža īpašnieki ir arī papīra fabriku akcionāri, meža audzēšana notiek citādi - tā ir pakārtota rūpnīcu vajadzībām."
Cīņa par resursiem
Arī Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātes ekspertiem, kuri izvērtēja, vai šādai rūpnīcai pietiktu resursu, šķiet, ka projekta iesniedzēji visus aspektus nav izvērtējuši.
Dagnis Dubrovskis, Meža fakultātes dekāns: "Projekts paredz, ka celulozes rūpnīca gadā pārstrādātu 2,1 miljonu m3 papīrmalkas - 30% lapu koku un 70% skuju koku. Tātad tai būtu vajadzīgi 1,4 miljoni m3 skuju koku, kas praktiski ir visa gada laikā Latvijā pieejamā skuju koksnes papīrmalka. Bet jau šobrīd maza diametra skuju koki Latvijā tiek izmantoti ļoti intensīvi - gandrīz vienu miljonu m3 pārstrādā SIA "Bolderāja", ražojot OSB plāksnes, un šī rūpnīca plāno savas jaudas palielināt.
Pieaug arī koksnes izmantošana enerģētikā, kas ir ļoti perspektīvs virziens, tāpēc konkurence uz resursiem kļūst aizvien sīvāka. Jāņem vērā arī tas, ka cenas sīkkoksnei desmit gadu laikā ir dubultojušās."
Bet kā šobrīd klājas tiem, kuri bija iecerējuši Umurgā ražot papīru no makulatūras un salmiem? Vēl pagājušajā vasarā SIA "Barība 2002" valdes priekšsēdētājs Elmārs Lasis bija pārliecināts, ka ražotnes celtniecība sāksies jau septembrī. Izrādās, ka nekas no vietas nav izkustējies - iecerētajā būvlaukumā valda klusums, jo neviens neesot pamanījis, ka vajadzīgs arī teritorijas detaļplānojums, pie kura nu strādā Limbažu novada dome. Tad vēl priekšā sabiedriskā apspriešana un plāna saskaņošana ar virkni institūciju.