Ik gadu "Brand Capital" pētījumā tiek analizēts Baltijas iedzīvotāju dzīvesveids un noteikti iedzīvotāju iemīļotākie zīmoli. Pētījuma rezultāti un Latvijas, Lietuvas un Igaunijas mīlētākie, zaļākie un cilvēcīgākie zīmoli tiek prezentēti Baltijas Zīmolu forumā, kas šogad norisināsies 24. septembrī. Vēlos izcelt piecas būtiskākās tendences, kas šogad visvairāk raksturo Latvijas iedzīvotājus.
Ērtības labad
Neskatoties uz ilgstošo mājsēdi, ērtības faktors mums ir kļuvis būtiskāks nekā iepriekš. Par ērtībām un laika ietaupījumu esam gatavi maksāt – 57% Latvijas iedzīvotāju, izvēloties produktu vai pakalpojumu sniedzēju, izvērtē ērtību, nevis zemāko cenu. Turklāt mazāk nekā pagājušajā gadā iepērkamies zemo cenu veikalos, tātad šie faktori, visticamāk, norāda, ka finansiāli varam atļauties vairāk. Taču varbūt pēc mājsēdes gada vienkārši vairs negribam justies neērti?
Datos redzam pamatīgu pieaugumu pakomātu un arī ēdienu piegādes servisu lietošanā, tātad ir pakalpojumu sniedzēji, kas mūs pieradinājuši pie zināmām ērtībām, attiecīgi sagaidām to arī no citiem.
Vienlaikus Baltijas ērtības karaļi joprojām ir igauņi. Tas vien liek domāt, ka ērtība nebūt nav saistīta ar strauju dzīves ritmu.
Digitālāki, nekā pašiem šķiet
Ļoti naski apgūstam digitālās prasmes un digitālos rīkus – mūsu sabiedrība tam ir atvērtāka, nekā mēs, iespējams, nojaušam (lasi – tante Bauskā lieto "YouTube tutorial"). Protams, agrīnās adaptācijas notiek uz to rēķina, kuriem, kā dati rāda, vēl nav 35, taču pārējie seko.
Jau gandrīz ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju ir braukusi ar elektrisko skrejriteni, 38% Latvijas iedzīvotāju klausās podkāstus, un 43% sabiedrības pēdējā gada laikā spēlējuši videospēles. Pamazām pārejam uz medijiem, kas neizskatās pēc medijiem, un jaunas paaudzes transportlīdzekļiem. Turklāt esam ļoti atvērti ikdienas atvieglošanai ar tehnoloģiju palīdzību – 68% atzīst, ka daudzas lietas ikdienā gribētu automatizēt, lai padarītu ikdienu vieglāku.
Pietrūkst optimisma
Nesen kāds "YouTube" aktīvists, kurš apraksta pasaules valstu iedzīvotājus, Baltijas valstu noskaņojumu raksturoja kā "tumšas nokrāsas ar pēkšņiem izmisuma uzplaiksnījumiem", savukārt paši baltieši, viņaprāt, šādā klimatā jūtoties kā mājās. Kā tad īsti ir? Spriežot pēc pieaugošās vēlmes emigrēt – drīzāk ne. 79% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka naids ir pieaugoša problēma, bet nu jau deviņi no desmit iedzīvotājiem atzīst, ka sabiedrībā trūkst optimisma. Tas ir satraucoši un skar mūs arī personīgi.
Vairāk nekā puse (61,4%) iedzīvotāju ir norūpējusies par savu garīgo labsajūtu, kas īpaši novērojams tieši vecuma grupā 25–34. Jācer, ka izmisuma uzplaiksnījumi nākamā gada datos tiks novēroti mazāk.
Rūpes par veselību
Par veselību patiesi šogad esam domājuši vairāk nekā jebkad. Teju visi aptieku zīmoli pret pagājušo gadu ir nedaudz audzējuši savu mīlētāju skaitu. Tas panākts par spīti tam, ka Latvijā esam dabīgas ārstēšanās piekritēji – 64% Latvijas iedzīvotāju šogad atzinuši, ka dod priekšroku dabīgiem produktiem, nevis farmaceitiskām zālēm.
Veselībai pieejam arī digitāli – viedierīci vai aplikāciju sportam un veselības monitorēšanai šogad lieto jau vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju. Turklāt katrs ceturtais iedzīvotājs ir piedalījies sporta treniņā tiešsaistē. Tas ir apsveicami kaut vai tādēļ, ka desmitgades griezumā mūsu sabiedrības sportošanas aktivitātes pamazām sarūk.
Pārvērtētas prioritātes
Šogad bija laiks apstāties un padomāt – puse Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka pārvērtējuši prioritātes un vērtības dzīvē. Un tad, kad tas notiek, neizbēgami nonākam pie secinājumiem un arī rīkojamies. Būtiskāk to novērojam profesionālajā dzīvē. Pieaudzis to cilvēku skaits, kas saka, ka vēlas strādāt mazāk stundu, pat ja tas nozīmētu mazākus ienākumus. Savukārt vairāk nekā ceturtā daļa iedzīvotāju (28%), pārvērtējot prioritātes un meklējot jaunus profesionālos izaicinājumus, šogad pieteikušies jaunam darbam. Atliek tikai cerēt, ka atradīsim savu īsto vietu arī pasaulē pēc Covid-19.