Annija Novikova: Ceļu satiksmes negadījumu 'melnā' statistika – pašu rīcības spogulis
Foto: Privātais arhīvs

Neatkarīgi no tā, kā piedalāmies ceļu satiksmē – ejam kājām vai braucam ar auto, motociklu, velosipēdu, elektroskrejriteni vai kādu citu transportlīdzekli, ceļš mums visiem ir viens. Sodu paaugstināšana vai uzlabota infrastruktūra nepadara pārvietošanos drošāku, ja ikdienā piedaloties ceļu satiksmē neesam cieņpilni un atbildīgi. Mēs visi esam ceļu satiksmes dalībnieku kopiena, kura ir savstarpēji atbildīga viens pret otru, lai nenotiktu smagi un letāli negadījumi.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Ceļu satiksmes drošības jomā esam vieni no pēdējiem Eiropas Savienībā (ES). Pašreiz Ceļu satiksmes drošības padomē un domnīcās noris darbs, lai pilnveidotu ceļu satiksmes drošības normatīvo regulējumu, balstoties uz reālajiem novērojumiem satiksmē. Mēs pastāvīgi meklējam jaunus instrumentus, kā novērst ceļu satiksmes negadījumus, kur kāds no mūsu līdzcilvēkiem iet bojā, gūst smagas fiziskas un emocionālas traumas, kas atstāj ilgstošas sekas arī cietušo tuviniekiem.

Esam apkopojuši datus Ceļu satiksmes drošības veiktspējas indikatoru projektā, ko līdzfinansē Eiropas Komisija, un diemžēl redzam, ka bezatbildīga rīcība novērojama visās ceļu satiksmes dalībnieku grupās. Piemēram, aizsargķiveres nelieto 85% velobraucēju un 93% elektroskrejriteņu vadītāju ( jāatzīmē, ka pērn salīdzinājumā ar 2020. gadu 2,8 reizes pieaudzis ceļu satiksmes negadījumu skaits, kuros iesaistīti elektroskrejriteņi). Vidēji 9% autovadītāju, esot pie stūres, lieto mobilās ierīces, bet drošības jostas nelieto 10% braucēju. Savos ikdienas braucienos lielākoties pārkāpjam atļauto ātrumu. Ārpus apdzīvotām vietām 71% vieglo auto vadītāju pārsniedz atļauto ātrumu, bet apdzīvotās vietās – 59%1. Turklāt kopš 2019. gada pieaudzis to ceļu satiksmes negadījumu skaits, kuros iesaistīti vadītāji alkohola reibumā – pieaugums no 663 2019. gadā līdz 808 2021. gadā2.

2021. gadā atkal pieaudzis ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaits – 146 bojāgājušie iepretim 140 2020. gadā. Turklāt izteikts vairākums ir tie, kuri atradušies automašīnā – 47 autovadītāji un 17 pasažieri. Varam tikai minēt, cik dzīvības nebūtu zaudētas, ja mēs ikdienā ievērotu atļauto ātrumu, nelietotu viedierīces un visu uzmanību veltītu ceļam. Tāpat, dzīvības uz ceļiem laupītas arī mazaizsargātajiem ceļu satiksmes dalībniekiem – pērn bojā gājuši 41 gājēji un 17 velosipēdisti3.

Skaitļi rāda patiešām traģisku ainu – ceļu satiksmes negadījumos pagājušogad bojā gājuši trīs, bet cietuši - 585 bērni4. Vienlaikus Ceļu satiksmes drošības veiktspējas indikatoru projektā mēs redzam, ka 38% gadījumu bērni automobiļos nav bijuši sēdeklīšos, savukārt 69% bērnu velosipēdistu nelieto ķiveres5. Tas liek aizdomāties, ka mēs ikviens varam darīt vairāk, lai savus bērnus pasargātu, ievērojot noteiktos drošības pasākumus.

Redzam, kā mūsu izvēles atspoguļojas traģiskā statistikā. Tik daudz traģēdiju nebūtu notikušas, ja kādā brīdī būtu izdarīta apzinīga izvēle. Nesteidzos un ievēroju atļauto braukšanas ātrumu, nesēžos pie stūres nogurumā vai reibumā, parūpējos par bērna drošību – vienmēr autosēdeklītī piesprādzēts vai ar ķiveri uz divriteņa. Visiem pasažieriem piesprādzētas drošības jostas un autovadītājs velta uzmanību tikai satiksmei, nevis risina savas lietas telefonā. Ar velosipēdu un elektroskrejriteni – koncentrējos uz ceļu, redzu un dzirdu, kas notiek satiksmē, nevis klausos mūziku austiņās.

Stingrāki noteikumi vai lielāki sodi būtiski neuzlabos drošības situāciju, ja mēs katrs nebūsim atbildīgi un neizturēsimies ar cieņu pret visiem satiksmes dalībniekiem. Nevērība uz ceļa un satiksmē ir risks un laimes spēle, taču šeit likmes ir augstas un traģiskas – sagrautas dzīves vai zaudētas dzīvības. Cieņa vienam pret otru uz ceļa ir apzināta izvēle, kas visus turpmākos lēmumus jau piedaloties satiksmē padara daudz vieglākus. Ļoti daudzi no mums piedalās satiksmē stresa apstākļos, katrs domā par savām problēmām. Tiem, kas ievēro noteikumus, nav komfortabli noskatīties uz pārkāpējiem, kuri tos neievēro, bet netiek pieķerti. Atsevišķu braucēju šķietama neaizskaramības un pārākuma sajūta ikdienas izvēlēs uz ceļa grauj citu braucēju un gājēju cieņu un paļāvību uz sabiedrības solidaritāti satiksmē. Mēs visi esam ceļu satiksmes dalībnieku kopiena, kura ir savstarpēji atbildīga viens pret otru.

Traģiskā statistika par cietušajiem un dzīvību zaudējušajiem ceļu satiksmes dalībniekiem ir mūsu pašu paradumu un ikdienas izvēļu rezultāts. Ērta un pārdomāti izbūvēta infrastruktūra var nepasargāt autovadītāju, kurš esot pie stūres ik pēc mirkļa pārbauda telefonu, vai velosipēdistu ceļā bez ķiveres, vienlaikus klausoties mūziku austiņās. Augsti sodi ir tikai viena monētas puse, ja paši izvēlamies rīkoties nepārdomāti uz ceļa, neievērot elementāru piesardzību un necienīt citus.

Mūsu ceļu satiksmes dalībnieku kopiena ir līdzatbildīga par traģiskajiem negadījumiem. To diemžēl parāda arī Ceļu satiksmes drošības veiktspējas indikatoru projektā apkopotā informācija par to, kādi mēs esam satiksmē. Lai drošības situācija mainītos, mums biežāk jāpārdomā savas izvēles satiksmē un jāmaina savi pārvietošanās paradumi jau šodien!

1 Avots: CSDD.

2 Avots: Valsts policija

3 Avots: Valsts policija

4 Avots: Valsts policija

5 Avots: CSDD

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form