Ansis Pūpols: Terors sekmēs NATO paplašināšanu

Pastāv reāla iespēja, ka var mainīties NATO būtība. To pierāda radikālu viedokļu parādīšanās dienaskārtībā. Itālijas ārlietu ministrs Antonio Martīno nule kā ierosinājis NATO uzņemt visas Austrumeiropas valstis un Krieviju. NATO tādējādi no aizsardzības struktūras kļūtu par organizāciju, kuras uzmanības centrā atrastos drošības problēmas plašākā nozīmē. Pēc būtības, tas nozīmē tā NATO izzušanu no politisko aktieru vidus tādā nozīmē, kā tas tika radīts. Skaidrs, ka tik liela mēroga organizācijai vairs nevarētu piemērot kolektīvās drošības principu, uz ko tik ļoti cer Latvija. Hipotētiski Krievijai būtu grūti aizsargāt Gibraltāru no alžīru teroristu iebrukuma, savukārt Spānijai būtu grūti aizsargāt Primorskas apgabalu Ziemeļkorejas draudu gadījumā.

Taču, ja pieņem, ka NATO nemainīsies pēc būtības, tad NATO paplašināšanai šobrīd par labu liecina fakts, ka viss, ko ierosina ASV, Rietumu pasaulē tiek atbalstīts bez ierunām, aiz lozunga – jācīnās pret terorismu visās izpausmēs. Tas, cik nozīmīgu vietu NATO paplašināšana ieņems ASV rūpju dienaskārtībā atkarīga, cik lielā mērā tā Austrumeiropas un Baltijas valstu integrācija NATO ietekmēs spēju cīņai pret terorisma draudiem.

Protams, nule kā prezentētajā “Latvijas 2001. gada Rīcības plānā dalībai NATO” nav atsevišķi izcelti Latvijas aizsardzības un tiesību sistēmas nodomi cīņai terorismu. Tas ir loģiski. Postu, kādu var nodarīt terorisms, nespēja paredzēt pat Savienotās Valstis. Tādēļ prasīt, lai to savā aizsardzības doktrīnā paredzētu mazpieredzējusi bijusī padomju republika, ir vairāk kā iluzori.

Terora akti pret ASV ne tikai nemazina, bet gan palielina lokālu karu bīstamību. Ja agrāk pasaules uzmanības centrā bija Balkānu valstīs notiekošie reliģiskie un nacionālie konflikti, tad šobrīd uzmanības centrā ir situācija Afganistānā.

Neskatoties uz to, ka daudzi prognozē pasaules karu, islama revolūciju vai vismaz terora fronti, visticamāk konflikts būs lokāls pret vienu Afganistānu vērsts. Neviena cita arābu valsts bez Irākas šobrīd nav uzdrošinājusies publiski iebilst pret terorisma apkarošanas nepieciešamību. To var izskaidrot ne tikai ar bailēm no ASV bruņotajiem spēkiem, bet arī ar atkarību no ASV naftas patēriņa. Tādējādi maz ticams, ka ASV un Pakistānas 21.gadsimta kariņš skars citas reģiona valstis. Izņēmums varētu būt Indija, konkrētāk – Kašmiras province, kas jau ilgu laiku ir Indijas un Pakistānas strīdus ābols. Šajā provincē ir daudz bin Ladena atbalstītāju, no kuriem kareivīgākie jau steigušies palīgā talibu organizācijai.

Šķiet, ka nākamais solis pēc terora aktiem Ņujorkā gaidāms konflikts Afganistānā. Tādēļ Savienotās Valstis ieinteresētas ne tuvākā, bet tālākā perspektīvā ieinteresētas tādos sabiedrotajos, kas spēs novērst reģionālu konfliktu bīstamību. Tieši šajā jomā ir ļoti būtiska Latvijas bruņoto spēku dalība NATO miera uzturēšanas akcijās Balkānos un sekojošā Latvijas “Latvijas 2001. gada Rīcības plānā dalībai NATO” paustā apņemšanās savus bruņotos spēkus gatavot līdzdalībai starptautiskajām miera uzturēšanas un nodrošināšanas operācijām. Nozīmīgi ir Baltijas valstu militārie sadarbības projekti ātrās reaģēšanas vienību, gaisa, jūras un pretgaisa aizsardzības spēku sadarbībā. Šie sadarbības un modernizācijas procesi ir tie, kas varētu būt NATO saistoši reģionālo konfliktu novēršanas kontekstā. Tātad pietiekoši saistoši, lai paplašinātu NATO.