Antra Bork-Ržečicka: Pumpu ārstēšanā skaļa ažiotāža nelīdzēs
Foto: Foto no personīgā arhīva

Nav nekā patīkama situācijā, kad daudzi apkārtējie pat tavu seju neredzējuši ir teju dzelžaini pārliecināti, ka cilvēkam uz pieres ir izmetusies pumpa. Tā, turpinot komunikācijas speciālistes Evijas Ercmanes rakstīto, īsumā varētu raksturot situāciju, kas izveidojusies ap barības vada dilatācijas uzliesmojuma pētījumu un "Dogo" zīmolu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Taču tieši tādēļ, "Tukuma Straume" runājot ar sabiedrību, varēja un var balstīties tikai uz faktiem, kas ir tās rīcībā. Un tie īsumā ir šādi.

  • Pēdējā pusgada laikā Pārtikas veteriārais dienests ir veicis 15 pārbaudes, 40 barības analīzes, paralēli barības analīzes ir veikusi arī pētnieku grupa un zinātniskais institūts BIOR. Šobrīd ar pārliecību varam apgalvot - Dogo ir visvairāk pārbaudītā barība Latvijā. Visu pārbaužu un analīžu rezultāti līdz šim uzrāda vienādus datus - barība atbilst ES normāma un slimības izraisītāji tajā nav atklāti.
  • Ražošanas procesā tiek ievērota visaugstākā rūpība, barībai netiek pievienotas mākslīgās krāsvielas un alergēni. Ražošanas un kvalitātes uzraudzība notiek atbilstoši HACCAP principiem. No 2015.gada oktobra ir ieviesta kvalitātes vadības sistēma atbilstoši ISO 9001 standartam. Tas nozīmē, ka barības kvalitāte iekšējā laboratorijā tiek kontrolēta katru dienu, tāpat regulāras barības pārbaudes tiek veiktas BIOR laboratorijā, LU Bioloģijas institūtā un LLU Agronomijas zinātņu laboratorijā, kā arī specializētajā Kemin laboratorijā Beļģijā, atsevišķas analīzes veic Eurofin laboratorijā Vācijā.
  • Nav skaidras informācijas par iepriekšējo suņu saslimstības līmeni, trūkst vēsturiski reģistrētu datu, jo barības vada dilatācija nav slimība, kura vetārstiem ir obligāti jāreģistrē. Saslimības gadījumu reģistrēšana ir uzsākta kopš pagājušā gada maija.
  • Informācija par esošo situāciju ir pretrunīga: dažādu avotu - Zemkopības ministrijas, zinātniskā institūta BIOR, Latvijas veterinārārstu biedrības un pētnieku grupas - sniegtie dati atšķiras. Mums nav skaidrojuma, kāpēc tā notiek.
  • Publiski ir pieejama informācija par riskiem saistībā ar šo slimību, taču trūkst konkrētu ziņu par jau veiktajām pārbaudēm un to rezultātiem.
  • Jau no brīža, kad atklātībā parādījās pirmās ziņas par saslimušajiem suņiem, "Tukuma Straume" bija gatava iesaistīties problēmas risināšanā tik daudz, cik ir uzņēmuma spēkos. "Tukuma Straumes" iniciatīvu noraidīja. Iesaistītās puses pie sarunu galda apsēdās vien pagājušajā nedēļā. Jājautā: kam bija izdevīga šāda slepenība?

Godīgi sakot, kamēr Zemkopības ministrijas pasūtītais pētījums nav noslēdzies un tā secinājumi nav publiskoti, baumu un šaubu gūzmā nav viegli atrast jaunus risinājumus un argumentus, kā vien jau daudzkārt atkārtoto - veiktās analīzes šobrīd neuzrāda neko tādu, kas ļautu secināt, ka barība ir slimības izraisītājs. Iemesli, kas izraisa šo slimību vēl nav atklāti. Tie ir vienīgie fakti, kuri šobrīd ir "Tukuma Straumes" rīcībā.

Jā, iespējams, no "Dogo" barības ražotāja puses līdz šim ir trūcis medijiem patīkama šova, piemēram, vizīšu ražotnē, kur smaidīgi darbinieki izrāda jaunas un spīdīgas iekārtas, vai ar skaļu pompu pasniegtu ziedojumu, kuru kāda sabiedrības daļa steigšu tulkotu kā mēģinājumu ietekmēt pētījumu.

Augstākminētais nenozīmē, ka "Tukuma Straume" šajā laikā ir sēdējusi, neko nedarot. Uzņēmumam rūp suņu veselība un uztrauc iemesli, kuru dēļ Latvijā izplatās bīstamas saslimšanas. Esam sazinājušies ar mūsu starptautiskajiem partneriem, lai uzzinātu ko vairāk par šo slimību, veikuši papildu pārbaudes barībai. Tukuma Straume ir bijusi atvērta ārējām pārbaudēm, žurnālistu vizītēm, suņu audzētāju apciemojumiem. Ir atbildēts uz visiem jautājumiem, kas uzdoti telefoniski, vēstulēs, e-pastos. Uzņēmuma speciālisti devās pie 4 suņu saimniekiem, kuru sazinājās ar uzņēmumu un kuru četrkājainajiem mīluļiem tika uzstādīta šī diagnoze un piedāvājā kvalificētu palīdzību.

Tas, ko "Tukuma Straumei", iespējams, var pārmest - ne vienmēr izdodas savaldīt emocijas un saasināti tiek uztvertas šaubas par ražošanas kvalitāti, jo Baltijā modernākās mājdzīvnieku barības ražotnes izveidē ir ieguldīts tik daudz! Gan līdzekļu, Gan tiešām smaga darba.

Liekot emocijas pie malas, svarīgākais, ir tas, ka tikai tagad, teju gadu (!!!!) pēc slimības uzliesmojuma sākuma, iesaistītajām pusēm - ražotājiem, veterinārārstiem, pētniekiem - beidzot ir izdevies apsēsties pie pārrunu galda un vienoties par koordinētu rīcību slimības izpētē.

Un mēs patiešām ceram, ka beidzot izdosies kopā atrast slimības cēloņus.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form