Pēdējā pusgada ņemšanās ap gāzes tirgus liberalizāciju Latvijā izskatās kā tīri formāls cirks, kura mērķis, visticamāk, ir iespējami ilgi noslēpt Latvijas ierēdņu kārtējo “kļūdu” gan agrākajā valsts uzņēmuma Latvijas gāze (LG) privatizācijā, gan iestāšanās procesā Eiropas Savienībā. Ja vien tas patiesi nav pilnīgas nekompetences un aprobežotības radīts sajukums.
Vispirms gribētos atkal atgādināt ilgi neatbildētos jautājumus par agrāko atbildīgo amatpersonu darbību privatizācijas līguma sagatavošanā, jau tā no Krievijas gāzes tik atkarīgajā tirgū ar līdz šim brīdim konfidenciālu līgumu nosakot tik garu LG monopola termiņu. Starp citu, šis process un tam sekojošā valsts (nodokļu maksātāju) naudas zaudēšana starptautiskajā tiesā stipri atgādina Lattelekom epopeju, tātad — varbūt vienkārši tika izmantota jau droša shēma, un tas stipri rada aizdomas par personisko interešu vadītu mērķtiecīgu rīcību. Interesanti arī, kāpēc, sagatavojoties iestājai ES, situācija ar garo gāzes monopolu netika uzreiz apspriesta kā riska apstāklis, atrunājot nepieciešamos pārejas posmus. Te gan pastarpināta naudas ieplūšana “neizdarīgo” amatpersonu kabatās maz ticama, jo ES birokrātiskajā jūklī — tiesāšanās un kompensāciju piedzīšana — vietējiem gariņiem diez vai kas atlec. Patiesībā tas viss izskatās pēc apzinātas gāzes tirgus monopola atbalstīšana ar attiecīgu valsts naudas tērēšanu visādos tiesu un kompensāciju nolūkos.

Savukārt LG pārstāvju pļāpāšana par Latvijas valsti kā ieguvēju, ilgāk saglabājot monopolstāvokli, ir smieklīgi bērnišķīgi, bet lielīšanās ar ieguldījumiem, kuri būtībā vajadzīgi pašu ienākumu nodrošināšanai, jau skan kā pilnīga liekulība. No otras puses — gaidāmā formālā liberalizācija, kur būtībā, tāpat kā elektrības tirgū, monopolists bez cita tirgus dalībnieka ienākšanas atdalīs ražošanas un piegādes funkcijas, lieki tērējot naudu dubulta birokrātiskā aparāta radīšanai, pēc tam tikai liks šos izdevumus kompensēt ar papildu tarifu paaugstinājumu. Savukārt regulators — būtībā politiskajam aparātam pakļauta iestāde — līdz šim, apstiprinot arvien augstākus pārdošanas tarifus, ne reizi nav izmantojusi iespēju ierosināt un pierādīt to pazemināšanas nepieciešamību, lai gan metodikā šāda iespēja paredzēta. Diez, vai tas pašu noteiktā LG pietiekami augstā kapitāla atdeves procenta nepārsniegšanas vai nevēlēšanās pārāk lēkt acīs dēļ? Jebkurā gadījumā pārvades monopols saglabāsies, jo jaunus maģistrālos vadus neviens te pārskatāmā nākotnē nebūvēs — jau redzams, cik gausi virzās šķietami perspektīvā privātā iniciatīva ar Kuldīgas “apgāzēšanu”, un Ziemeļeiropas jaunā “zilā dzīsla” laikam tomēr ies Latvijai secen.

Visbeidzot patērētāji — LG peļņas nesēji un nodokļu maksātāji. Kā parasti, par šitām izklaidēm nāksies maksāt jums — dabasgāzes tarifi Latvijā, pēc dažādām prognozēm, tuvākajos 2—3 gados varētu celties 1.5—2.5 reizes. Nāksies vien samierināties, ka šajā tirgū mēs vēl aizvien esam Krievija (žēl gan, ka vairs ne ar pašu dzimtļaudīm pagaidām vēl pazeminātajiem tarifiem), jo piegādes alternatīvu un brīva pārvades tirgus nav, un nav arī cerību to visu tuvākajā pusgadsimtā ieraudzīt. Nez vai tik drīz kādam ārvalstu labvēlim — tradicionālo fosilo energoresursu (nafta, gāze) ieguvējam — saspringtā tirgus apstākļos atmaigs sirds pret tik maza un monopola diktāta ēnā bezcerīgi neienesīga tirgus atbrīvošanu par saviem resursiem. Savukārt valsts atbildīgās amatpersonas, spriežot pēc līdzšinējās rīcības, nav spējīgas vai arī vienkārši nevēlas rast alternatīvas citu energoresursu ieviešanai vai vismaz infrastruktūras dažādošanai. Pat neminot savtīgu interešu iespējamo klātbūtni, atļaušos paust bažas, ka tas vispirms ir nekompetences vai bezdarbības un pēc tam tikai naudas trūkuma jautājums.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit