Ir kāda pasaulē strauji augoša un, varētu teikt, modīga biznesa nozare, kura Latvijā tās ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ prasās būt aktīvi apgūstama — tā ir loģistika. Priekšstats un izpratne par šo savā būtībā un mūsu valstij jo īpaši pilnīgi loģisko jomu sabiedrībā un arī biznesa aprindās pagaidām ir visai miglains, jo tās priekšrocības ne tuvu nav sākts izmantot pienācīgā apjomā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Loģistika ir gudra balansēšana ar resursiem — materiālajiem, finanšu, personāla, laika, utt. Tās būtība ir atslogot jebkuru ražotāju, pakalpojumu sniedzēju vai pat privātpersonu no rūpēm par preču, priekšmetu un sūtījumu nogādāšanu, piegādāšanu, glabāšanu, transportēšanu, izplatīšanu, saņemšanu, utml. Patlaban Latvijā savu transportu dažādām piegādēm, pēc atsevišķu loģistikas uzņēmumu aplēsēm, izmanto vidēji 65% firmu, un šis rādītājs ir ļoti augsts. Eiropā loģistikas izmaksu daļa uzņēmumu apgrozījumā ir 10—15%, Baltijā kopumā šis rādītājs varētu būt ap 30%, bet Latvijā — līdz pat 45%. Tas nozīmē, ka nozares potenciāls ir milzīgs. Tiklīdz uzņēmēji sapratīs, ka firmas personiskais autoparks ar apkopi, šoferi ar to pieskatītājiem un visas šīs sistēmas organizēšana izmaksā dārgāk nekā viena telefona zvana rezultātā starp uzņēmuma struktūrvienībām un klientiem kursējošs specializēts piegādātājs — loģistikas pakalpojumu sniedzējs, šī joma augs ļoti strauji, ļaujot saviem klientiem iegūt firmas attīstībā izmantojamus apgrozāmos līdzekļus, kas līdz tam tika tērēti loģistikas sistēmas apkalpošanai. Šis ietaupījums sasniedz 15—30%. Pasaules piemērs — “Sony Supply Chain Solutions” pērn mātes kompānijai ietaupījusi USD 130 milj. no iepriekšējā gada transporta izdevumiem.

Latvija loģistikas tirgū krietni atpaliek no kaimiņiem. Igauņi, kuru apsmaidīšana par šķietami “lēno aizdedzi” Latvijas “humora” raidījumos laikam tiek uzskatīta par labo toni, varētu mierīgi transformēt šos jēlos jociņus, lai parādītu Latvijas biznesmeņu izpratni par loģistiku. Igaunijas piecu vadošo loģistikas uzņēmumu kopējais apgrozījums gadā ir ap Ls 100 milj., Lietuvā — Ls 150 milj., savukārt Latvijā — tikai Ls 20—30 milj. Patēriņa tirgus Latvijā ir lielāks, taču pakalpojumi loģistikas tirgū maz pieprasīti. Latvijas uzņēmēji, iespējams, savas mentalitātes dēļ, vēl (cerams) neuzticas loģistikas ārpakalpojumu sniedzējiem un nerēķina, ka pašiem transportēt savas preces ir dārgāk. Aprēķins vienkāršs — vai tad lētāk izmaksā pašam ar savu mašīnu un šoferi triekties pāri pusei Latvijas, lai aizvestu 5 kastes maizes, nekā iedot šo partiju speciālam kravas transportam, kas pie viena aizvedīs uz to pašu vietu arī 100 kg burkānu, 20 kastes alus, pa 10 kastēm jogurta, biezpiena, piena un kefīra, un vēl pie viena arī kādas 5—6 darījumu vēstules? Turklāt ietaupīs arī tie pārējie — gan sūtītāji, gan saņēmēji, gan mazāk piesārņota gaisa elpotāji, pa tukšākiem un gludākiem ceļiem braucēji. Tiesa, Latvijas samērā noslēgtais un koncentrētais tirgus — galvenā darbība notiek Rīgā un ap to — ir iemesls tam, ka 10 gados Latvijas uzņēmumi nav nonākuši līdz loģiskai nepieciešamībai samazināt izmaksas un padarīt efektīvāku preču plūsmu. Izdevīguma kalkulācija kļūst acīmredzama Eiropas atvērtā tirgus fonā — mūsu lieliskie produkti šajā piebāztajā sistēmā labāk trāpīs mērķī caur plānotu un sabalansētu loģistiku, nevis haotiski tērējot resursus.

Loģistika ir loģiska darbības joma Latvijai kā tranzītvalstij, jo īpaši pēc robežu atvēršanas uz Eiropu mēģinot spēlēt tilta lomu ar milzīgo Krievijas tirgu. Šeit gan liels arguments ir politiskie aspekti — vēl saglabātās muitas robežas un neatceltais vīzu režīms. Tomēr arī Krievija neguļ — lai gan tās ekonomisti loģistikas nozari dēvē par pagaidām neesošu, ar ārvalstu kapitāla līdzdalību Maskavas un Sanktpēterburgas apkārtnē līdz 2007.gadam plānots uzbūvēt 1.6 milj.m2 noliktavu platību, Krievijā kopumā katru gadu līdz 2007.gadam — pa 1.5—2 milj.m2. Visas šīs rūmes ar kaut ko būs jāpiepilda, un Latvija darītu gudri, ja pieliktu pūles “pildījuma” izvešanai caur savu teritoriju.

Loģistikas un muitas brokeru asociācija (LMBA) sadarbībā ar Satiksmes ministrijas (SM) Tranzītpolitikas departamentu uzņēmusies izskaidrot sabiedrībai loģistikas būtību un atbalstīt šī biznesa attīstību, rīkojot uzņēmumu anketēšanu un nospraužot stratēģiju. Īpaša problēma ir profesionālas izglītības trūkums. Loģistiku kā specialitāti Latvijā patlaban piedāvā divas augstskolas, toties darba sludinājumu lapas laikrakstos dažkārt līdz pat trešdaļai aizpildītas ar ierāmētiem “meklē loģistikas speciālistu” tekstiem. Lielie uzņēmumi savus darbiniekus izglīto paši, bet mazie lielākoties strādā pēc intuīcijas un mācās darba procesā. Pagaidām nav apstiprināts arī loģistikas speciālista profesijas standarts.

Ne velti LMBA pārstāvji uzsver — saimniecība bez loģistikas ir naturālā saimniecība, turklāt loģistika ir tā, kas atver mūsu tirgu pasaulei un pasaules tirgu mums. Protams, loģistikas tirgū dominē ārvalstu lielās kompānijas, tomēr Latvijai kā tranzītvalstij neizmantot savu Rietumu—Austrumu tilta lomu būtu vienkārši muļķība.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form