Robi matemātikā un stereotipi par sievietēm IT
Situāciju pasliktinošais faktors ir deviņdesmito gadu izglītības sistēmas – ļaut bērniem mācīties to, kas padodas vieglāk – sekas. Protams, ka jauniešiem ir izteikta vēlme iet vieglāko ceļu, bet viss, kas saistīts ar eksaktajām zinātnēm, reti kad sasniedzams bez piepūles. Aizvien redzam deviņdesmito gadu, jaunās tūkstošgades skolēnus – pašreiz aktīvos darba tirgus dalībniekus vecumā ap 40 un jaunākus, kuriem ir milzīgi robi matemātikā. Kā zināms, matemātika ir pamatu pamati, bez kuriem darba dzīves māja nākotnē ļogās. Skaidrs, ka bez esošiem vai atsvaidzinātiem un nostiprinātiem pamatiem matemātikā cilvēkiem pēc 40 ir arī sarežģīti pārkvalificēties.
Notiek arī pozitīvas pārmaiņas un stereotips par to, ka sievietēm IT nozarē nav vietas, mainās. Vēl pirms 10 gadiem topošajām studentēm ģimene, draugi reti kad ieteica izvēlēties studēt inženierzinātnes vai tml. Sievietes, kuras izvēlējās šo studiju virzienu, nereti kursā bija vienīgās studentes starp puišiem. Tāpat sievietēm, kuras vēlas mainīt savu profesionālo karjeru, diemžēl arī šodien ir mazas iespējas saņemt iedrošinājumu, ka savu profesionālo izaugsmi viņas varētu turpmāk veidot IT nozarē. Bet ir svarīgi pārliecināt, ka viņas to spēj!
Nesen man bija iespēja rūpīgāk iepazīties ar "Providus" veikto pētījumu "Vai IKT ir nākotne visiem?", kurā ir daudz pārsteidzošu datu par sieviešu iespējamo iesaisti nozarē un skolnieču ievirzi, lai izvēlētos profesionālo dzīvi saistīt ar šo nozari. Manuprāt, šo pētījumu vajadzētu popularizēt daudz plašāk skolotāju, politikas veidotāju u.c. saistītu jomu speciālistu vidū, lai tuvākā un tālākā nākotnē mēs tomēr starp kolēģēm redzētu arī sievietes. Arī Latvijas sabiedrība ir salīdzinoši pretimnākoša, un pēc minētā pētījuma datiem liela daļa sabiedrības redz sieviešu vietu mūsu nozarē.
Latvija ir spējusi izrauties līderos sieviešu piesaistes ziņā, ja skatāmies pret Eiropas Savienības vidējiem rādītājiem. Arī pie mums "Visma" grupas uzņēmumos strādā daudz sieviešu dažādos amatos - gan analītiķes un projektu vadītājas, gan testētājas un programmētājas, gan speciālistes atbalsta procesos. Ik mēnesi personāla statistikā sekojam arī dzimumu līdzsvaram, un rūpējamies par iekļaušanas un līdztiesības jautājumiem. Ceru, ka mūsu kolēģu sniegums un paraugs spēs iedrošināt spert pirmos soļu IT pasaulē arī šaubīgajām!
Savējos no ārzemēm atgriezt vairāk, ārzemju studentus noturēt ilgāk
Darbaspēka trūkumu IT nozarē raksturo arī fakts, ja pirms dažiem gadiem vēl varēja darba ņēmējus piesaistīt, darba sludinājumā norādot atbilstošu atalgojumu, tad šodien reizēm pat atalgojuma ziņā ļoti vilinošiem sludinājumiem nav nekādas atsaucības!
Bezdarba līmenis Latvijā ir sarucis līdz vēsturiski zemākajam un augustā bijis 6,9%. Visi, kuri vēlas strādāt, pašlaik ir nodarbināti! Diemžēl aizvien situāciju pasliktina Rīgas kā Latvijas ūdensgalvas esamība, un daudzi cilvēki, kuri dzīvo reģionos, zaudē cerību atrast darbu, kas būtu veicams viņu dzīvesvietā vai tās tuvumā. Attālinātā darba dēļ situācija ir mainījusies. Arī no mūsu kolēģiem daudzi pandēmijas laikā izvēlējušies atgriezties dzimtajās mājās Latvijas reģionos, un tas priecē.
Tieši šī iespēja atkal dzīvot dzimtajā zemē, atgriezties senču mājās vilina arī tos, kas no Latvijas ir aizbraukuši. Norvēģijā vai Dānijā darbinieku atlīdzības līmenis aizvien ir augstāks nekā Latvijā, bet augsti kvalificēti mūsu darbinieki Latvijā saņem pat vairāk nekā Somijā. Ir cilvēki, kuri atgriežas Latvijā un ir gatavi tomēr nedaudz zaudēt finansiāli, lai tikai varētu strādāt šeit. Un šo tendenci mums valstī ir svarīgi noturēt.
Politikas koridoros jau gadiem cirkulē idejas, vai un kā padarīt Latviju pieejamāku kvalificētam ārzemju darbaspēkam. Jau šodien ir jādomā par to, lai Latvijā studējošie ārzemnieki izvēlētos tālāko karjeru saistīt ar šeit esošajiem uzņēmumiem. "Visma Labs" uzņēmumā strādā aptuveni 20 dažādu nacionalitāšu pārstāvji. Redzam, ka ārzemnieki - Latvijas augstskolu absolventi - izmanto iespēju šeit Latvijā kļūt par augsti kvalificētiem speciālistiem, lai savā karjerā veidotu straujāku izrāvienu. Liela daļa pastrādā šeit 5 – 7 gadus, bet Latvijas darba tirgū ilgtermiņā paliek tie, kas šeit nodibina ģimenes. Piesaistīt speciālistus no ārzemēm ir vēl grūtāk.
Būs digitāla sabiedrība, būs IT līderi
Mēs jau šodien dzīvojam tehnoloģiju ielenkumā – tās mums palīdz it visā. Skaidrs, ka IT nākotnē būs saistīta ar visām citām nozarēm, tehnoloģijas ies uz priekšu un to attīstībā ļoti svarīga ir cilvēka iztēles jauda. Datoru un datu uzglabāšanas jaudas problēmas ir pagātnē, tagad galvenais izaicinājums ir kā pielietot tehnoloģiju iespējas cilvēces problēmu risināšanai un nākotnes iespēju realizēšanai.
Jau tagad Latvijā radām pasaulē vēl nebijušas lietas, jaunus konceptus, mums visiem ir nebijušas iespējas. Tikpat svarīgs ir arī mārketings, lai par jaunradīto izstāstītu visai pasaulei! Latvijā ir daudzi uzņēmumi, kuri eksportē un ir fantastiski spēlētāji globālā mērogā, bet lielākoties mēs paši par tiem salīdzinoši maz zinām.
Lai arī Latvija tehnoloģiju jomā attiecībā pret iedzīvotāju skaitu ir spējusi sevi pietiekami labi parādīt, tomēr vēl daudz darāmā, lai turpinātu sniegt nozīmīgu pienesumu tehnoloģiju pasaulē. Mums kā sabiedrībai ir būtiski turpināt ieguldīt izglītībā un sabiedrības pašapziņas celšanā. Šeit ir svarīgi apzināties, kādus pamatus ieliekam jaunajai paaudzei. Lai augstskolās aizpildītu vairāku tūkstošu budžeta vietas eksaktajās zinātnēs, vēlāk darba tirgum iegūstot tiešām augsti kvalificētus speciālistus, diemžēl nepietiek, ka tikai daži simti gadā spēj vidusskolā sekmīgi nokārtot fizikas eksāmenu. Valsts un sabiedrības uzdevums ir celt skolotāja profesijas prestižu, lai darbā ar bērniem nonāktu labākie no labākajiem, paši ieinteresētākie!
Cerības uz jauno paaudzi
"Visma" ik gadu iesaistās loģiskās un algoritmiskās domāšanas konkursa Bebr[a]s organizēšanā. Uzskatu, ka tie 20 000 Latvijas skolēni, kuri piedalās šajā konkursā, ir neliela cerība, ka nostiprinām pamatus jaunajai IT paaudzei.
Konkurss dod iespēju skolēnam mācīties pateikt sev: "Esmu drosmīgs, ķeros klāt katras problēmas risināšanai, ja uzreiz neizdodas, tad zinu, ka apkārt ir brīnišķīgi cilvēki, no kuriem varu mācīties, ar kuriem kopā es to spēšu paveikt!" Priecājamies par katra skolēna spēju konkursa uzdevumos vai kaut vai vienā pielietot loģiku, saredzēt algoritmiskās domāšanas principus, tos efektīvi pielietot.
Šādi konkursi ir svarīgi pašapziņas celšanai. Svarīgi jaunatnei iedot sajūtu, ka iespējams ne tikai spēlēt spēlītes datorā, telefonā, bet var tās radīt arī pats. Sociālo tīklu popularitāte zināmā mērā šajā palīdz, sniedzot pārliecību – es pats varu radīt saturu! Varbūt vēl ko vairāk?
Bebr[a]s ir veids kā atbalstām un radām interesi par IT nozari skolu jaunatnē, bet tāpat mums ir citas iniciatīvas sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti u.c., ņemam jaunos speciālistus praksē, apmācām – audzinām jaunām paaudzi. Ne tikai "Visma", bet arī citi uzņēmumi investē ievērojamus līdzekļus līdzīgā atbalstā. Vērtīga iniciatīva ir Riga TechGirls. Nozare sagaida arī ministrijas uzstādījumu ar skaidru vēstījumu: Jaunā paaudze ir dzinulis nākotnes digitalizācijai! Ambiciozi jādomā vismaz 15 – 20 gadus uz priekšu, nevis īstermiņā, lai Latvijai būtu cerība iegūt digitālajā jomā zinošu sabiedrību!