Lai labāk saprastu metodes būtību, piedāvājam fragmentu no Austrumeiropas politikas pētījumu centra (APPC) 2014. gadā veikta pētījuma par Krievijas (dez)informācijas kampaņu pret Ukrainu: "Tematiskais rāmējums ir objekta (personas, notikuma, parādības) īpašību fiksēšana no noteiktas perspektīvas. Iespējams, ka vārds "kadrējums" parāda labāk šī termina jēgu latviešu valodā. [..] Ar tematisko rāmējumu var saprast noteikta viedokļa fiksāciju par objektu, objekta aprakstu, tēlu, kas nāk prātā, iedomājoties kāda vārda nozīmi. Tematiskā rāmējuma otra raksturojošā īpatnība ir ciešā saistība ar konkrētu kontekstu, interpretāciju. Tematisko rāmējumu var attiecināt uz indivīdu (pieminot Ukrainas prezidentu Petro Porošenko, piebilstot, ka viņš ir "šokolādes karalis"), uz cilvēku grupu (Rietumukrainas iedzīvotāji – "banderovieši un neonacisti"), uz procesu, notikumu vai vietu telpā (Maidans – "haoss"). [..] Tematisko rāmējumu rašanās ir saistīta ar cilvēka vēlmi vienkāršot apkārtējo pasauli, ātri saprast, kurš ir "ienaidnieks", kurš "draugs"."1 Nolūkā mazināt sabiedrības atbalstu Levitam tika akcentētas viņa ebreja saknes un ilgstoša dzīve ārpus Latvijas.
Kadrējums pārvēršas par manipulēšanas rīku, ja daudzkārt tiek izmantots viens un tas pats negatīvs tematiskais rāmējums, lai "pielipinātu" noteiktu asociāciju par personu. Mēģinājumi diskreditēt Levitu (nu jau kā Latvijas prezidentu) turpinās Kremļa kontrolētos medijos.
Raksts tapis Austrumeiropas politikas pētījumu centra analītisko materiālu sērijā, kuras mērķis ir atklāt maldināšanas piemērus interneta portālu saturā, tos atspēkot un izskaidrot maldināšanas metodes.
Maldināšana: Tīmekļvietne "imhoclub.lv" 2019. gada trešajā jūnijā pārpublicēja Vladimira Lindermana "Sputnik" publicētu rakstu "Krievijas Izmeklēšanas komitejai ir pamats pratināt jauno Latvijas prezidentu".2 Rakstā pausts viedoklis, ka Krievijas Izmeklēšanas komitejai būtu pamats nopratināt jaunievēlēto Latvijas Valsts prezidentu Egilu Levitu, jo viņam, iespējams, ir bijusi saistība ar Jāni Cīruli, kurš Otrā pasaules kara laikā Krievijā piedalījās civiliedzīvotāju slepkavībās. Rakstā tiek apgalvots, ka, iespējams, Levits un Cīrulis tikušies Minsterē. Tiek lietoti vārdi "divi aktīvisti, vecs un jauns, vienā pilsētā, skaitliski nelielā etniskā vidē". Vēl norādīts, ka "Daugavas Vanagi" ir uzņēmušies šefību pār Minsteres latviešu ģimnāziju un ka trimdas radikālie spēki, tai skaitā no "Pērkoņkrusta", esot ietekmējuši Levita pasaules uzskatus.
Atspēkojums: Raksts ir būvēts uz pieņēmumiem, piemēram, minējums par Levita varbūtēju saistību ar Cīruli tiek pasniegts gandrīz kā fakts, neuzrādot tam pierādījumus. Lai veidotu asociāciju par Levitu kā cilvēku, kurš saistīts ar nacistiem un kara noziedzniekiem, rakstā notiek apvienošana – "divi aktīvisti, vecs un jauns". Tiek apgalvots, ka Cīrulis ir veicis kara noziegumus, un izteikts pieņēmums, ka Minsterē dzīvojošajiem latviešiem ir stāstījis detaļas par tiem. Raksts izceļas ar absurdumu un izmisīgu vēlmi jebkādā veidā diskreditēt vai vismaz mest ēnu uz Levita reputāciju. Levits ne reizi vien ir paudis viedokli par Latvijas stratēģisko izvēli par labu Rietumu attīstības vektoriem un demokrātiskajām vērtībām. Prezidents ar šādu nostāju, turklāt ar labām izredzēm cienījami pārstāvēt Latvijas intereses attiecībās ar sabiedrotajiem NATO un ES ietvaros, netiek uzlūkots labvēlīgi Kremlī un no tā politisko domubiedru puses. Var prognozēt, ka, līdzīgi kā pret Vairu Vīķi-Freibergu, arī pret Levitu nākotnē tiks īstenotas nomelnošanas kampaņas. Stāsts par Latviju kā izdevušos un attīstītu ziemeļvalsti nav Kremļa propagandistu plānos.
Maldināšana: Tīmekļvietne "rubaltic.ru" trešajā jūnijā publicēja rakstu "Pārvērta krievus par "nēģeriem": galvenais par jauno Latvijas prezidentu".3 Tieši jaunievēlētais Latvijas Valsts prezidents Egils Levits ir atbildīgs par krieviem apkaunojošā nepilsoņa institūta ieviešanu. Nopietnu iebildumu no Krievijas puses dēļ simtiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju kļuva par citplanētiešiem paši savā zemē. Levitu ievēlēja viņa līdzgaitnieki – rusofobi (izbrannij svoimi soratnikami po rusofobiji) pateicībā par dalību praktiski puses iedzīvotāju izslēgšanā no valsts politiskās dzīves (v blagodarnostj za učastije v otsraņeņiji praktičeski polovini naseļeņija ot poļitičeskoj žizņi strani).4
Atspēkojums: Virsrakstā vārds krievu valodā "ņegr" ir lietots ar divējādu nozīmi. Pirmā ir saīsinājums "ņegr" no vārda "negraždaņin" (nepilsonis). Otra – nicinošs melnādaina cilvēka apzīmējums. Virsrakstā ar vārdu "galvenais" tiek norādīts, ka nepilsoņa statusa izveide esot galvenais, ko izdarījis Levits. Tas ir mēģinājums veidot asociāciju: Levits – nepilsoņi. Rakstā teikts, ka nepilsoņu statuss ir "apkaunojošs", to esot izveidojuši "pēcpadomju ultranacionālisti". Likums nosaka, ka nepilsoņi ir tie Latvijas Republikā dzīvojošie, kā arī terminētā prombūtnē esošie bijušās PSRS pilsoņi un viņu bērni, kuri nav Latvijas pilsoņi un 1992. gada 1. jūlijā bija pierakstīti Latvijas teritorijā.5 Atslēgas vārdi te ir "bijušās PSRS pilsoņi". Lai saprastu minētā statusa izveides iemeslus, ir jāatgriežas pie 1940. gada padomju okupācijas un no jauna jāpadomā par to, kas ir bijis un kas nav bijis apkaunojošs. Nepilsoņu statusa izveide ir drīzāk bijusi pretimnākšana cilvēkiem, kuri ieceļoja Latvijā padomju okupācijas laikā. Durvis uz Latvijas pilsonības iegūšanu naturalizācijas ceļā joprojām ir vaļā.
Levitu esot ievēlējuši "rusofobi". Fobija – bailes. Kremļa apoloģēti regulāri izmanto vārdu "rusofobija" situācijās, kad kāds kritizē Vladimira Putina, Kremļa vai citu Krievijas institūciju rīcību. Atbilstoši šim maldinošajam rakstam katrs no 61 Saeimas deputāta (JKP, "Attīstībai/Par!", KPV, NA, JV), kas balsoja par Levitu, sirgst ar rusofobiju, lai kas tā arī nebūtu. Raksta noslēgumā minētā "praktiski puse iedzīvotāju", kas it kā izslēgta no politiskās dzīves, arī ir maldināšanas elements. Ja autori ar to ir domājuši krievus (tas daļēji izriet no raksta konteksta), tad Latvijas krievu ir ap 26% no valsts iedzīvotājiem.6 Vairāk nekā puse no viņiem (345 908) ir Latvijas pilsoņi.7 Savukārt visu tautību nepilsoņu skaits kopā 2019. gada sākumā bija 224 670 personas, tas ir, ap 10%.8 Tad par kādu "praktiski pusi iedzīvotāju" ir runa? Mērķtiecīga "kļūdīšanās" ar skaitļiem ir tipiska Krievijas propagandistu maldināšanas metode.
Maldināšana: Tīmekļvietne "riafan.ru" 10. jūnijā publicēja rakstu "Kā Rietumu specdienesti izvēlas Latvijas vadītājus un gatavo valsti konfliktam ar Krieviju".9 Interviju "riafan.ru" korespondentam Karenam Markarjanam sniedzis Saeimas deputāts Jānis Ādamsons. Markarjans raksta par to, kā Rietumu specdienesti "izvēlas Latvijas prezidentu" (!) un kā sagatavo valsti konfliktam ar Krieviju. Ādamsons uzskata, ka Latvijas stratēģiskajiem partneriem absolūti nav nepieciešams, lai galvenos valsts amatus ieņemtu cilvēki, kuri domā patstāvīgi. Tāpēc 2000. gadu sākumā Latvijā ieradās stratēģisko partneru speciālo dienestu pārstāvji, kuri tikās ar augstākajām amatpersonām un iesniedza to 28 cilvēku sarakstu, kuri Latvijas politikā ir nevēlami. No šī saraksta pašlaik politikā ir divi ar pusi, skaidro Saeimas deputāts. Šie cilvēki ir Jānis Urbanovičs, viņš pats, Aivars Lembergs. Tāpat no saraksta viņš min Edvīnu Inkēnu, Jāni Jurkānu, Jāni Straumi. Ādamsons arī norāda, ka Latvijas iedzīvotājiem radās iespaids, ka Vaira Vīķe-Freiberga par prezidenti kļuva nejauši, tomēr tas tā nav. Ādamsons uzskata, ka Latviju cenšas sagatavot tai pašai lomai, kāda bija Gruzijai, karojot ar Krieviju.
Atspēkojums: Publikācija turpina Krievijas propagandistu stāstu par to, ka Latvijas prezidenti Vīķe-Freiberga un Levits tika ievēlēti, pateicoties Rietumu specdienestu darbībai: "Lūk, arī pirms šīm prezidenta vēlēšanām tika veikts sagatavošanas darbs atbilstoši tai pašai shēmai ar inteliģences iesaisti."10 Intervija ir piesātināta ar sazvērestības teorijām, kuras "riafan.ru" aģentūra paspilgtina ar nelieliem iestarpinājumiem, kas papildina intervējamā teikto. Tiek izmantoti tradicionālie Krievijas propagandas vēstījumi par to, ka norises Latvijas politikā un ekonomikā diktē Rietumu specdienesti. Manipulācijas tradicionāls paņēmiens: "riafan.ru" ar intervijas lielā virsraksta un apakšvirsrakstu palīdzību, ar noteiktu fotoattēlu atlasi un komentāriem cenšas lasītājiem radīt sajūtu, ka intervējamā viedoklis ir jāuztver kā faktu izklāstījums. Vienlaikus šie apgalvojumi netiek pamatoti ar pierādījumiem, kas liecinātu par to atbilstību patiesībai. Krievijas propagandisti un maldinātāji meklē un izmanto tos Latvijas pašreizējos un bijušos politiķus, kuri pauž prokremlisku viedokli. Šī metode ir svarīgs instruments, sevišķi gadījumos, kad jāpārliecina Krievijas iedzīvotāji: jo – ja jau paši Latvijas pilsoņi tā domā, tad jau droši vien tā ir patiesība...
Maldināšana: Tīmekļvietne "lv.sputniknews.ru" 27. jūnijā publicēja rakstu "Valstiskā rusofobija Latvijā: patiesība bez ilūzijām".11 Rusofobija ir galvenais Latvijas valsts politikas kurss. Tā mērķis ir Latvijā iznīcināt krievu kopienu kā tādu. Krieviem ir tikai divi varianti – vai nu piekrist savu bērnu "latišizācijai", vai pamest valsti. Valsts rusofobija tiek realizēta caur likumiem – labojumiem Izglītības likumā, padomju simbolikas aizliegšanu, sadarbības ar Krieviju pielīdzināšanu pretvalstiskai darbībai (spiegošanai), iniciatīvas par Atbrīvotāju pieminekļa nojaukšanu virzīšanu izskatīšanai Saeimā. Raksta noslēgumā Vladimirs Lindermans aicina uz agresīvu nepakļaušanās kustību: "Vienīgais ceļš, kas neko negarantē, bet vismaz dod iespēju, – tā ir mūsu pretošanās valstiskajai rusofobijai saasināšana."12
Atspēkojums: Publikācijas autors ir prokremliskais aktīvists Lindermans, kurš mērķtiecīgi izmanto vēstījumu par Latviju kā "etnokrātisku" un "rusofobisku" valsti. Šajā publikācijā manipulatīvā veidā "rusofobija" Latvijā tiek pielīdzināta antisemītismam Otrā pasaules kara laikā. Ir svarīgi izcelt, ka krievu diaspora Vācijā, Francijā, ASV un citās valstīs neprasa no varas iestādēm to, ko Lindermans un līdzīgi domājoši aktīvisti pieprasa Latvijā. Kāpēc Vācijā iebraukušie krievi ar centību mācās vācu valodu, ja vēlas iegūt labu darbu kādā vācu kompānijā vai valsts institūcijās (ja ir Vācijas pilsoņi), un nepieprasa izglītību valsts finansētās skolās krievu valodā? Tāpēc, ka tur nepastāv politiskā nostādne, ka Vācija ir "vēsturiskā Krievijas teritorija" u. tml. Kāpēc Kremlis klusēja 90. gados, kad Centrālāzijā daļa krievu bija spiesti bēgt uz Krieviju, glābjoties no vajāšanām? Atbilde ir vienkārša – Centrālāzijas valstis (viena vairāk, cita mazāk) atšķirībā no Baltijas valstīm ir izrādījušas ārpolitisko lojalitāti Maskavai. Bez Krievijas fondu un Ārlietu ministrijas finansējuma un informatīvā/organizatoriskā atbalsta Krievijas tautiešu NVO, prokremliskie aktīvisti tik pārliecinoši Latvijā nedarbotos. Viņu aktualizētais stāsts par Latviju kā "rusofobisku" valsti ir pakārtots Krievijas ārpolitikas mērķiem – vājināt NATO un ES vienotību, sašķelt to dalībvalstis iekšēji un mēģināt veidot Latviju par Trojas zirgu minētajās organizācijās vai vismaz uzturēt mītu par dubultajiem demokrātijas standartiem Eiropas Savienībā, šoreiz – Latvijā.
1 A. Kudors, M. Kaprāns, M. Cepurītis. Krievijas informācijas kampaņa pret Ukrainu – no "Viļņas samita" līdz "Krimas referendumam": vēstījumu analīze. APPC, NATO StratCom, http://appc.lv/wp-content/uploads/2014/06/Krievijas_Info_Kamp.compressed.pdf
2 У Следственного комитета России есть основания допросить нового президента Латвии, https://imhoclub.lv/ru/material/u_sledstvennogo_komiteta_rossii_est_osnovanija_doprosit_novogo_prezidenta_latvii
3 Превратил русских в "негров": главное о новом президенте Латвии, https://www.rubaltic.ru/article/politika-i-obshchestvo/03062019-prevratil-russkikh-v-negrov-glavnoe-o-novom-prezidente-latvii/
4 Turpat.
5 Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības, https://likumi.lv/doc.php?id=77481
6 Latvijas iedzīvotāju sadalījums pēc nacionālā sastāva un valstiskās piederības, 01.01.2019., https://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/backup/ISVN_Latvija_pec_TTB_VPD.pdf
7 Turpat.
8 Latvijas iedzīvotāju sadalījums pēc valstiskās piederības, 01.01.2019., https://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/backup/ISVP_Latvija_pec_VPD.pdf
9 Как западные спецслужбы выбирают руководителей Латвии и готовят страну к конфликту с Россией, https://riafan.ru/1186103-kak-zapadnye-specsluzhby-vybirayut-rukovoditelei-latvii-i-gotovyat-stranu-k-konfliktu-s-rossiei
10 Turpat.
11 Государственная русофобия в Латвии: правда без иллюзий, https://lv.sputniknews.ru/columnists/20190627/11908046/Gosudarstvennaya-rusofobiya-v-Latvii-pravda-bez-illyuziy.html
12 Turpat.