APPC: Maldināšana – Latvijas gadījums Nr. 27
Foto: AP/Scanpix

Dažkārt nākas dzirdēt, ka nav vērts nodarboties ar dezinformācijas atmaskošanas aktivitātēm, jo visu nevar paspēt atmaskot, turklāt tiek radīts maldinošo vēstījumu pavairošanas efekts – par tiem uzzina tie, kuri citādi paši tos nebūtu lasījuši. Uz to varam atbildēt tā: mūsu mērķis noteikti nav "atsist visas bumbiņas", izvēlamies tikai dažus tipiskus piemērus, ar kuru palīdzību mācāmies paši un palīdzam pieaugt atziņā citiem, lai mēs visi varētu atšķirt graudus no pelavām – informāciju no propagandas un dezinformācijas.

Bieži vien Kremļa ruporu vēstījumi ir tik absurdi, ka nav pat vērts meklēt tiem pretargumentus, lai nenolaistos līdz dezinformatoru līmenim. Tomēr par pašu maldināšanas faktu un metodēm ir jārunā plaši, jo Latvijā ir sabiedrības daļa, kas tic visabsurdākajiem paziņojumiem un sazvērestības teorijām. No tā izriet šīs rakstu sērijas otrs mērķis – atgādināt Latvijas ekspertiem, politiķiem un amatpersonām, ka joprojām ar melu palīdzību notiek mērķtiecīga Latvijas sabiedrības šķelšana, demokrātijas vājināšana un drošības mazināšana.

Raksts tapis Austrumeiropas politikas pētījumu centra (APPC) analītisko materiālu sērijā, kuras mērķis ir atklāt maldināšanas piemērus interneta portālu saturā, tos atspēkot un izskaidrot maldināšanas metodes.

Maldināšana: Tīmekļvietne "ng.ru" 4. jūlijā publicēja rakstu "Krievijas vara nav izstrādājusi līdzekļus tautiešu aizstāvībai".1 Rakstā pausts viedoklis, ka Latvijā ir sācies jauns krievvalodīgo valsts iedzīvotāju protesta vilnis. Protestu iemesls esot saistīts ar to, ka Latvijas Izglītības ministrija plāno piešķirt 100 tūkstošus eiro Latvijas skolu attīstībai Eiropas valstīs, Ukrainā un Gruzijā. Turklāt par "titulētās nācijas" pārstāvju izglītību ārzemēs maksās nodokļu maksātāji, tostarp mazākumtautību pārstāvji, kuriem Latvijas valdība tikko aizliedza mācīties krievu valodā.

Atspēkojums: Latviešu valodas kā valsts valodas attīstīšana un pozīciju stiprināšana ir ne tikai latviešu, bet visu Latvijas pilsoņu pienākums. Valsts valodas statusu nosaka Satversme un dažādu nozaru likumi, kuri skar izglītību, medijus, pilsonību u. c.

Saeimas deputāti, stājoties amatā, sola aizstāvēt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. Latviešu valodas pozīcijas de facto vēl nav tajā līmenī, kādā tās jau ir nostiprinātas juridiski. Tāpēc kritiskajai piezīmei par to, ka Latvijas mazākumtautību nodokļu maksātājiem nez kāpēc ir jāsedz latviešu valodas mācīšanas izmaksas ārvalstīs, nav pamata. Konkurss par finansējuma iegūšanu attiecas uz latviešu nedēļas nogales skolām (sauktām arī par svētdienas skolām), kas ir neformālās izglītības mācību iestādes, kurās tiek sniegta iespēja apgūt ne tikai latviešu valodu, bet arī Latvijas ģeogrāfiju, vēsturi un folkloru. Kopumā 26 valstīs ir 106 skolas, kas atbilst iepriekšminētajam raksturojumam. Saskaņā ar Eiropas Latviešu apvienības sniegto informāciju Latvijas finansiālo atbalstu 2019. gadā ir saņēmušas 37 latviešu nedēļas nogales skolas Eiropā. Kopumā šīm izglītības iestādēm tika piešķirti 75 600 eiro, kas, sadalot uz tik lielu skaitu skolu, katrā atsevišķā gadījumā bija visai neliela summa.2

Maldināšana: Tīmekļvietne "imhoclub.lv" 2. jūlijā publicēja rakstu "Krievija sarīkos EPPA jautru dzīvi Baltijai".3 Raksts ir piesātināts ar Krievijas propagandas klišejām par Baltijas valstīm. Tajā ir pausts viedoklis, ka Baltijas valstu reakcija uz Krievijas balsstiesību atjaunošanu EPPA esot patoloģiska. Sekojošie piemēri ilustrē raksta kopējo stilu: "Baltijas līderi plēš un mētā" (Прибалтийские лидеры рвут и мечут); "Ukraina psiho un plēš traukus"; "tā jau ir tīrā histērija"; "fenomenālā nepieskaitāmība, kurā ir iekritušas Baltijas valstis" u. tml.4 Autors raksta, ka Baltijas valstis par demokrātiskām uzskatot tikai tāpēc, ka Rietumos neviens nezina, kas patiesībā tur notiekot. Tagad Eiropas Padomē beidzot visi uzzināšot lietu īsto kārtību Baltijas valstīs. Un tieši tāpēc baltieši tā trakojot par Krievijas atgriešanos EPPA. Raksta autors iet vēl tālāk un apsūdz Latvijas drošības dienestus par to, ka tie provokācijas nolūkā nogādājuši šaujamieroču munīciju Jurija Aleksejeva dzīvoklī, tādējādi faktiski cenšoties viņu novest līdz pašnāvībai.

Atspēkojums: Rakstā ir tik daudz melu, ka to pilnīga atmaskošana prasītu atsevišķu izvērstu rakstu. Te apskatām tikai dažus jautājumus. Baltijas valstu iestāšanās pret balsstiesību atjaunošanu EPPA bija saistīta nevis ar uztraukumu par Krievijas pozīciju Baltijas valstu jautājumos, bet gan ar Krievijas nevēlēšanos ievērot starptautisko tiesību normas un pārtraukt agresiju pret Ukrainu. Krievija turpina uzturēt un vadīt bruņoto konfliktu Donbasā, Krima joprojām ir anektēta. Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ir atbalstījis Latvijas parlamentāriešu pozīciju, norādot, ka joprojām nav noticis progress Minskas vienošanās izpildē, turklāt vērojams pat pretējais, proti, Maskava nesen paziņoja par Krievijas pilsoņu pasu izsniegšanu Donbasa un citu Ukrainas reģionu iedzīvotājiem.5

Tālāk – par to, ka Rietumos it kā nezinot, kas pie mums notiek. 2019. gadā "Freedom House" publicētajā "Nations in Transit" 29 valstu (bijušo PSRS republiku un Varšavas pakta valstu) vērtējumā Latvija ir novērtēta kā valsts ar konsolidētu demokrātiju, kamēr Krievija kopā ar Centrālāzijas valstīm atrodas konsolidēta autoritārisma grupā.6 "Freedom House" visas pasaules rangā Latvija ir ievietota brīvo valstu grupā, 2019. gadā atrodoties pat par vienu pozīciju augstāk nekā ASV.7 Tāpēc tie, kuri apmelo Latviju, lai necenšas, jo daudzu gadu laikā starptautiskā sabiedrība ir atzinusi Baltijas valstis par demokrātiskām un ir novērtējusi straujo progresu kopš 1991. gada.

Maldināšana: Tīmekļvietne "lv.sputniknews.ru" 4. jūlijā publicēja rakstu "Politiskais analītiķis: Baltija drīz apniks Eiropai ar savām politiskajām spēlītēm".8 Rakstā pausts viedoklis, ka valstis, kas iebilda pret Krievijas delegācijas balsstiesību atjaunošanu Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā (EPPA), pilda ASV gribu – tā esot "ASV balss". Eiropa esot sacēlusies pret amerikāņu diktātu. Neofīti turpinās dancot pēc ASV stabules līdz brīdim, kad vecā Eiropa aptvers, ka ES jaunās valstis tai kaitē. EPPA nedrīkst pamest rusofobu ziņā, kuri sapņo izmest Krieviju no Eiropas. Krievijas Federācijas Padomes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētājs Konstantīns Kosačevs norāda, ka Krievija esot kopā ar eiropiešiem.

Atspēkojums: Nav īsti saprotams, kādā ziņā Krievija ir kopā ar eiropiešiem. Tiek turpināts ES sankciju režīms pret Krievijas amatpersonām un uzņēmējiem par Krimas nelikumīgo aneksiju un agresiju Donbasā. 2019. gada 12. martā Eiropas Parlaments, 402 deputātiem balsojot "par" un 163 – "pret", pieņēma rezolūciju par ES un Krievijas attiecībām, kur asi tika nosodīta Krievijas agresija pret Ukrainu.9 Atbilstoši rezolūcijai Krievija vairs nevar tikt uzskatīta par ES stratēģisko partneri. Kamēr Maskava nemainīs politiku pret Ukrainu, attiecības starp ES un Krieviju nevarēs īstenot ierastajā veidā (business as usual). Tādējādi Kosačevs uzdod vēlamo par esošo. Vienlaikus gan jāpiebilst, ka EPPA balsojums par Krievijas balsstiesību atjaunošanu rāda, ka daudziem Eiropā nav vēlēšanās skatīties reāli uz mūsdienu Krieviju un Putina autoritāro režīmu.

Apskatāmajā rakstā atkal skan vecā plate par to, ka baltieši ir rusofobi un Parlamentārajā asamblejā pārstāv nevis savu, bet ASV viedokli. To esam jau daudzreiz atspēkojuši iepriekšējos rakstos, tāpēc šoreiz lieki netērēsim ne savu enerģiju, ne lasītāju laiku. Tikai pieminēsim, ka "Sputnik" pamatīgi kļūdās ģeogrāfiski un politiski, jo virsrakstā nodala Baltiju no Eiropas – "[..] Baltija drīz apniks Eiropai ar savām politiskajām spēlītēm". Tas, protams, tiek darīts mērķtiecīgi, šī metode ir plaši izplatīta Kremļa iniciētajās maldināšanas kampaņās. Identitāte nav iekalta akmenī, tas drīzāk ir process, kurā darbojamies mēs paši un (kuri vairāk, kuri mazāk) ietekmējamies arī no apkārtējo viedokļiem, tāpēc Kremļa vadītie maldinātāji cenšas ietekmēt identitātes veidošanās un veidošanas procesu. Baltijas valstis ir Eiropas daļa gan ģeogrāfiski, gan politiski, vienalga, vai tas patīk vai nepatīk Kremļa iemītniekiem. Mums ir tiesības arī uz savu skatījumu uz nepieciešamajiem soļiem ES kopējā ārpolitikā, t.sk. attiecībās ar Krieviju.

Maldināšana: Tīmekļvietne "bb.lv" 5. jūlijā publicēja rakstu "Latvijā vēlas ieviest nodokli krievu valodai".10 Rakstā tiek pausts kritisks viedoklis par kultūras ministra Naura Puntuļa paziņojumu par to, ka nodokļu maksātājiem nevajagot finansēt plašsaziņas līdzekļus, kas neiznāk valsts valodā. Puntulis paudis ideju palielināt PVN likmi preses izdevumiem svešvalodās. Rakstā nievājoši pieminēta rokgrupa "Pērkons", kurā agrāk dziedājis Puntulis. Tā minēta kā grupa "ar pagānisku nokrāsu" un "atsaldēta".

Atspēkojums: Kārtējo reizi "bb.lv" ar virsraksta palīdzību maldina sabiedrību, stipri vispārinot Puntuļa domu par medijiem, nosaucot to par "krievu valodas aplikšanu ar nodokli". Runa nav tikai par valodu, bet arī par Latvijas demokrātijas deformēšanu un drošības mazināšanu, kas tiek īstenota ar prokremlisku mediju palīdzību. Ņemot vērā to, ka mediju satura veidošanā virsrakstam ir ļoti būtiska nozīme, jo tā uzdevums ir sniegt pirmo informāciju par rakstā izklāstīto tēmu, šāda saturisko konstrukciju veidošana ir vērtējama kā maldināšana.

Grupas "Pērkons" nosaukšana par "atsaldētu" var būt nepatīkama daudziem leģendārās grupas mūzikas cienītājiem, kuri apzinās "Pērkona" ieguldījumu padomju iekārtas drupināšanā ar rokmūzikas palīdzību. Grupā ir darbojušies un joprojām darbojas izcili Latvijas mūziķi. Ja "bb.lv" raksta autors pats tic tam, ko raksta, tad ar to viņš atklāj savas necilās zināšanas Latvijas rokmūzikas vēsturē un zemo emocionālās inteliģences līmeni.

Maldināšana: Tīmekļvietne "bb.lv" 11. jūlijā publicēja rakstu "Bērnus laicīgi gatavo emigrācijai no Latvijas"11, kurā tiek apskatīts Valsts izglītības satura centra sagatavotais pārskats par šā gada eksāmenu rezultātiem. Tie rāda, ka jau dažus gadus Latvijas skolēniem uzlabojas svešvalodu zināšanas, bet pasliktinās zināšanas matemātikā un fizikā. Tam seko interpretācija – sliktās zināšanas esot tāpēc, ka jaunieši pošas uz dzīvi ārvalstīs, kur svešvalodas noderēšot labāk nekā zināšanas eksaktajos priekšmetos.

Atspēkojums: Tendenciozā veidā tiek interpretēti 2019. gada eksāmenu rezultāti, lai konstruētu versiju par Latviju kā neizdevušos valsti. Jau raksta virsraksts rada maldinošu vēstījumu par to, ka Latvijas valsts institūcijas vai politiskā elite mērķtiecīgi strādā, lai jauniešiem būtu slikti rezultāti eksaktajos priekšmetos un viņi dotos prom no Latvijas. Tas, protams, ir kārtējais dezinformatoru absurdais apgalvojums, kurā nav iespējams atrast nekādu loģiku. Ir salīdzinoši daudz Latvijas jauniešu, kuri redz karjeras izaugsmes iespējas ārpus Latvijas, bet ne jau tāpēc, ka izglītības iestādes viņus "speciāli gatavotu prombraukšanai". 2017. gadā veikts pētījums rāda, ka jauniešu izceļošanas no Latvijas kulminācija bija vērojama 2009.–2010. gadā, kad ik gadu no valsts izbrauca aptuveni 17 000 jauniešu. Pēc 2011. gada jauniešu emigrācijas apjomi ir samazinājušies, laika posmā starp 2011 un 2017. gadu uz ārvalstīm ik gadu izceļoja vidēji 7000 jauniešu.12 Jāņem vērā, ka daļa no viņiem devās studēt un atgriezīsies Latvijā.

Minētais nenoliedz pašu emigrācijas problēmu, tomēr apskatītajā "bb.lv" rakstā nav mēģināts analizēt izaicinājuma būtību. Matemātikas un fizikas mācīšanas kvalitāte ir jāpaaugstina, bet tas nenozīmē, ka arī svešvalodu zināšanām Latvijā nav jākļūst labākām. Latvijā, līdzīgi kā Skandināvijas valstīs (kuras globālā mērogā netiek uzskatītas par lielām valstīm), svešvalodu zināšanas ir principiāls jautājums valsts globālās konkurētspējas vairošanā un investīciju piesaistes veicināšanā.

1 Власти России не разработали мер по защите соотечественников. ng.ru, 04.07.2019., http://www.ng.ru/politics/2019-07-04/3_7615_latvia.html

2 Latvijas finansējumu saņēmušas 37 latviešu nedēļas nogales skolas Eiropā, t.sk. 8 Īrijas skoliņas. 28.06.2019., http://baltic-ireland.ie/2019/06/44348/

3 Россия в ПАСЕ устроит веселую жизнь Прибалтике. imhoclub.lv, 02.07.2019., https://imhoclub.lv/ru/material/rossija_v_pase_ustroit_veseluju_zhizn_pribaltike

4 Turpat.

5 Rinkēvičs: Krievijas balsstiesību atjaunošana EPPA iedragā Eiropas Padomes prestižu. TVNet, 25.06.2019., https://www.tvnet.lv/6715335/rinkevics-krievijas-balsstiesibu-atjaunosana-eppa-iedraga-eiropas-padomes-prestizu

6 Nations in Transit. 2018, Freedom House, https://freedomhouse.org/sites/default/files/FH_NationsInTransit_Web_PDF_FINAL_2018_03_16.pdf

7 Latvia. Freedom in theWorld Countries. 2019, https://freedomhouse.org/report/freedom-world/2019/latvia

8 Politiskais analītiķis: Baltija drīz apniks Eiropai ar savām politiskajām spēlītēm. Sputnik, 04.07.2019., https://sputniknewslv.com/Baltics/20190703/11968044/Baltija-driz-apniks-eiropai-ar-savam-politiskajam-spelem.html

9 Russia can no longer be considered a 'strategic partner', say MEPs. 12.03.2019.,

http://www.europarl.europa.eu/news/en/press-room/20190307IPR30737/russia-can-no-longer-be-considered-a-strategic-partner-say-meps

10 В Латвии хотят ввести налог на русский язык. bb.lv, 05.07.2019., https://bb.lv/statja/politika/2019/07/05/v-latvii-hotyat-vvesti-nalog-na-russkiy-yazyk

11 Детей заранее готовят к эмиграции из Латвии. bb.lv, 11.07.2019., https://bb.lv/statja/nasha-latvija/2019/07/11/lu-detey-zaranee-gotovyat-k-emigracii-iz-latvii

12 Jaunatnes politikas analītisks pārskats. 2017, SIA "Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija", Rīga, 2017., 12. lpp., https://www.izm.gov.lv/images/jaunatne/IZM_Jaunatnes-politikas-analitisks_parskats_2017.pdf

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Atmaskots
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form