Mūsdienu piesātinātajā informatīvajā vidē cilvēkiem nav iespēju pašiem padziļināti sekot līdzi visiem interesējošiem procesiem, tāpēc labprāt klausāmies ekspertu komentārus, kas ļauj mums ieekonomēt laiku un saprast sarežģīto. Komunikācijas zinātnieki intervētās personas sauc par "balsīm", kuru atlase var norādīt uz konkrētā medija redakcionālo politiku. Kas ir tie eksperti un politiķi, kuru komentārus par Latvijas iekšpolitiskajiem procesiem un ārpolitiku izmanto Kremļa kontrolētie un Maskavai izdabājošie mediji Krievijā un Latvijā? Saraksts ir plašs, te tikai pāris vārdu no Latvijas: "cilvēktiesību aizstāvis" Einārs Graudiņš, "vēsturnieks" Normunds Grostiņš, "krievu tiesību aizstāvis" Aleksandrs Gapoņenko, "Saskaņas" un Latvijas Krievu savienības politiķi u. c. Daļa mediju auditorijas nezina, kurš ir kurš Latvijas politikā un pētniecībā, tāpēc cilvēki var tikt viegli maldināti, interneta medijos lasot tendenciozus rakstus par mums.
Raksts tapis Austrumeiropas politikas pētījumu centra (APPC) analītisko materiālu sērijā, kuras mērķis ir atklāt maldināšanas piemērus interneta portālu saturā, tos atspēkot un izskaidrot maldināšanas metodes.
Maldināšana: tīmekļvietne "Riafan.ru"2019. gada 1. oktobrī publicēja rakstu "Latvijā ir atzinuši, ka valsts ASV politikas dēļ pārvēršas par otru Ukrainu".1 Karens Markarjans intervējis "vēsturnieku un politiķi" Normundu Grostiņu, kurš pauda viedokli, ka ASV politikas dēļ Latvija arvien vairāk līdzinās Ukrainai. Tiek veikti uzbrukumi padomju pieminekļiem, tiek pieņemti ekonomikai kaitīgi lēmumi un veidoti melnie saraksti, kuros iekļauj slavenus Krievijas māksliniekus. Aiz tā stāvot ASV, kuras veic provokācijas, ja būšot nepieciešams, tad lidmašīnas kritīs arī Latvijā, līdzīgi kā Ukrainā. Grostiņš dod mājienu, ka ASV ir vainīgas civilās lidmašīnas notriekšanā Ukrainā. Tāpat publikācijā tiek izplatīta sazvērestības teorija par to, ka ASV mērķtiecīgi "bojā" Rietumeiropas valstu un Krievijas savstarpējās attiecības. Par ASV plānu attiecībās ar Krieviju Grostiņš saka: "Un mums šajā plānā ir atvēlēta ļoti neizdevīga loma: rakt uz sava rēķina ierakumus, riet uz Krieviju vai, ja aiziet līdz Ukrainas situācijai, arī karot, bet atkal, vispirms jau uz sava rēķina."2
Grostiņš norāda, ka Latvijā ir notikusi pilnīga izgāšanās ("polnij proval") demogrāfijā un ekonomikā. Grostiņš saka, ka daudzi Latvijas iedzīvotāji esot uzķērušies uz anti-Krievijas propagandu un nezinot, kas notiek Krievijā, kā tur cilvēki dzīvo un kāda brīvības pakāpe tur esot.
Atspēkojums: Ierobežotā raksta apjoma dēļ šoreiz neapskatīsim mūsdienu Krievijas cilvēku "brīvības pakāpi", neapskatīsim arī vēl vairākus citus maldinošus vēstījumus, ar kuriem ir ļoti piesātināta "Riafan.ru" Grostiņa intervija. Atmaskosim dažus no tiem, piemēram, par "polnij proval" Latvijas ekonomikā.
Lai arī ekonomikas izaugsmes tempi Latvijā 2019. gadā ir samazinājušies salīdzinājumā ar 2018. gadu, tomēr nav iespējams runāt par "pilnīgu izgāšanos". 2017. un 2018. gadā Latvijas ekonomika auga strauji – par attiecīgi 4,6 un 4,8%.3 Sezonāli izlīdzinātais IKP pieaugums 2018. gada 4. ceturksnī bija 5,6%, un tas bija augstākais Eiropas Savienībā.4 Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes IKP novērtējumam par 2019. gada otro ceturksni Latvijas IKP ir audzis par 2,1%, lai gan, izslēdzot sezonālo faktoru ietekmi, izaugsmes temps saglabājās 3% robežās.5 Šogad bija gaidāma lēnāka izaugsme, jūnijā tika prognozēts 3,1% IKP pieaugums, kas lielā mērā ir saistīts ar notikumiem ārpus Latvijas. Septembrī Latvijas Banka koriģēja prognozi uz 2,6% pieaugumu.6 Starptautiskais Valūtas fonds ir jau vairākas reizes samazinājis pasaules ekonomikas izaugsmes prognozes 2019. gadam. Šogad joprojām ir spēcīgs privātais patēriņš, vērojams zems bezdarba līmenis – 2. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 6,4%, kas ir uzskatāms par labu radītāju.7 Inflācija ir stabila, tā svārstās no 2 līdz 3% atzīmei. Latvijas ekonomikā palielinās augstas pievienotās vērtības nozaru – informācijas tehnoloģiju, sakaru, biznesa pakalpojumu – daļa pakalpojumos un ražošanā.8 Problēmas saglabājas, gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā kopumā turpina samazināties rūpnieku konfidences indekss. Latvijas rūpnieku noskaņojums par nākotnes perspektīvām ir diezgan piesardzīgs.9 Latvijas kopējo ekonomikas izaugsmes tempu samazinājumu ietekmē arī finanšu sektors – nozares strukturālo izmaiņu dēļ. Latvijas eksporta attīstību šogad negatīvi ietekmē pasaules preču tirdzniecības apjomu samazināšanās, ko izraisījusi ASV un Ķīnas tirdzniecības spriedze, kā arī neskaidrības par "Brexit" procesu.10 Lai arī ir redzami izaicinājumi, nav konstatējama "pilnīga izgāšanās". Toties ir konstatējams tas, ka Grostiņš neizmanto faktus, lai pamatotu savus apgalvojumus. Spriežot par interviju kopumā, ir redzams, ka arī "Riafan.ru" portāla darbiniekus fakti īpaši neinteresē.
Noteiktu apskatāmās intervijas satura elementu uzsvēršanai publicētāji ir izmantojuši vizualizācijas metodes, papildinot tekstu ar specifiski atlasītiem fotoattēliem. Raksts sākas ar drūmu skatu no Kijevas Maidana laukuma, otrs ir Grostiņa attēls ar puķēm fonā, kam seko četras bildes ar padomju laika rūpnīcu pamestajām ēkām, aizaugušiem pagalmiem Rīgā un Krievijas dziedātājas Valērijas foto. Tiem seko militārās parādes attēli, dodot mājienu, ka ekonomika grūst, bet valsts tiek militarizēta. Ir viens it kā neitrāls "Laimas" pulksteņa uzņēmums mākoņainā dienā. Tomēr pat zem šī attēla ir teksts: "Latvijā ir paziņojuši, ka ASV ar jebkuriem līdzekļiem cenšas nepieļaut draudzību starp Eiropu un KF." Kas ir paziņojuši? Grostiņš ir citējis ASV eksperta Džordža Frīdmana viedokli, kas rakstā tiek pasniegts reizē kā fakts un atklāsme. Līdzīga ir arī raksta virsraksta konstrukcija par to, ka "Latvijā ir atzinuši...". Nenorādot, ka īstenībā "atzinis ir Grostiņš", raksta veidotāji un publicētāji mērķtiecīgi maldina lasītājus, paaugstinot Grostiņa intervijā pausto kā kādu svarīgu un uzticamu vēstījumu par Latvijā notiekošo. Vēl ir pievienots saulainas Stokholmas attēls ar skaistām ēkām un norādīts, ka Rīga nav Stokholma un Latvija nav Zviedrija.
Kopumā jāsecina, ka "Riafan.ru" publicētā intervija ir orientēta uz Krievijas un citu valstu lasītājiem, kuri neapmeklē Latviju un kuriem trūkst bāzes informācijas par mūsu valsti. Saturs ir orientēts uz mazizglītoto lasītāju, tas ir piesātināts ar propagandas un dezinformācijas klišejām, bez intelektuālas diskusijas. Normunds Grostiņš ir izmantots kā tādu vēstījumu paudējs, kas lieti noder Krievijas propagandas izplatītājiem.
Maldināšana: Tīmekļvietne "eadaily.com" 2. oktobrī publicēja rakstu ""Melnais Kārlis": ļoti labi, ka krievu skolas Latvijā ir likvidētas".11 Bijušais Latvijas izglītības ministrs paziņojis, ka ļoti priecājas par to, ka viņa vadībā divos posmos 2004. un 2018. gadā valstī tika iznīcinātas krievu skolas. Raksta ievadā par skolu reformu lietoti vārdi "в стране были разгромлены русские школы" (valstī tika sagrautas krievu skolas). Aiz Šadurska vārda iekavās seko – "vietējo krievu vidē pazīstams ar iesauku "Melnais Kārlis"".
Atspēkojums: Rakstā ir norādīts, ka Kārlis Šadurskis pašlaik ir Eiropas Parlamenta deputāts, kas neatbilst patiesībai. Stāstot par vienu un to pašu procesu, var lietot atšķirīgus vārdus. Piemēram, "Eurasia Daily" publikācijā, rakstot par Latvijas izglītības reformu, tiek runāts par "krievu skolu sagraušanu". Tas tiek darīts, lai radītu emocionālu reakciju. Viena no pazīmēm, ar ko propaganda atšķiras no informācijas, ir vēlme radīt ne tik daudz kognitīvu (spriešanas, domāšanas) cik afekta jeb emocionālu reakciju. Šāda – emocionāla – reakcija ir nepieciešama, lai izraisītu noteiktu indivīda darbību vai viņa prasību rīkoties citiem, piemēram, Krievijas Ārlietu ministrijai, prezidentam vai premjeram. Šadurska sacītais ir mērķtiecīgi sagrozīts tā, lai radītu priekšstatu par to, ka krievu skolu "graušana" ir viņa pašmērķis. Taču Šadurskis šādus vārdus nelieto, lai arī atzinīgi novērtē izglītības reformu, kuru mērķis bija nostiprināt latviešu valodas lietojumu Latvijas skolās. Vēl viena metode, kas redzama šajā rakstā, ir iesaukas "Melnais Kārlis" lietošana. T.s. krievu skolu aizstāvji 2004. gadā izveidoja klipu ar grupas "Pink Floyd" mūziku, kurā dziedāja par Melno Kārli, ar to domājot tā laika izglītības ministru Kārli Šadurski. Tika radīta asociācija ar melnu kraukli, kurš lidinās virs t.s. krievu skolām. Krievijas informācijas kara īstenotāji pret Ukrainas prezidentu Petro Porošenko lietoja iesauku jeb birku "šokolādes karalis", tā atgādinot par viņa biznesu šokolādes konfekšu ražošanā un dodot mājienu, ka viņam nav prezidenta pienākuma veikšanai nepieciešamo zināšanu. Mērķis ir ar birkas piekarināšanas palīdzību pasliktināt politiķa tēlu, izraisot negatīvisma vai nicināšanas reakciju. Ja Kremļa kontrolētu mediju lietotājs deviņas reizes par Kārli Šadurski dzird vārdus "Melnais Kārlis", tad desmitajā reizē, skatoties ziņas kādā no brīvajiem medijiem, asociācija būs automātiska, pat ja iesauka netiks atskaņota.
Raksta uzbūve parāda "Eurasia Daily" publikācijas mērķi. Pirmajā sadaļā ir Šadurska citāts, tam seko uzņēmēja Igora Meijas un Krievu skolu aizstāvības štāba aktīvista Degī Karajeva viedokļi. Abi pēdējie ir pret latviešu valodas pozīciju stiprināšanu izglītības sistēmā, tātad atšķirīgo viedokļu paudēju proporcija ir 1:2.
Maldināšana: Tīmekļvietne "lv.baltnews.com" 7. oktobrī publicēja rakstu "Mūsu taktika mainās: kā Latvijas iedzīvotāji cīnās par izglītību krievu valodā".12 Raksta virsrakstā tiek apgalvots, ka Latvijas iedzīvotāji cīnās ar valdību par izglītību krievu valodā. Savukārt publikācijas ievadā tiek teikts, ka "Latvijas krievi atkal ir izgājuši ielās, lai teiktu savu vārdu pret izglītības krievu valodā atcelšanu".
Atspēkojums: Publikācija konstruēta tā, lai radītu priekšstatu, ka liela daļa Latvijas iedzīvotāju gatava doties protesta akcijās pret izglītības reformu. Vienlaikus šo protestu iniciatori ir vienas partijas – "Latvijas Krievu savienības" – aktīvisti. To parāda arī publikācijas veidošanai izmantotās "balsis". Tajā kā "viedokļa līderi" parādās tikai LKS pārstāvji: Tatjana Ždanoka, Miroslavs Mitrofanovs un Aleksandrs Kuzmins. Lai arī Eiropas Parlamenta vēlēšanās 2019. gadā LKS ieguva vienu vietu, Saeimas vēlēšanās 2010., 2011., 2014. un 2018. gadā Tatjanas Ždanokas politiskais spēks (agrāk ar nosaukumu PCTVL) nepārvarēja 5% barjeru un neieguva nevienu vietu parlamentā.13 Apskatāmo publikāciju var uzskatīt kā mērķtiecīgu informatīvo atbalstu vienas partijas aktivitātēm. Turklāt rakstā tiek pārspīlēta šīs akcijas rezonanse sabiedrībā, tādējādi konstruējot versiju par to, ka Latvijas valdība apzināti pārkāpj krievu tiesības Latvijā, kas izraisa plašus sabiedrības protestus.
Maldināšana: Tīmekļvietne "bb.lv" 21. oktobrī publicēja rakstu "Aleksandrs Rārs: Latvija vēlas kļūt par piefrontes valsti".14 Raksts ir Aleksandra Rāra intervijas "YouTube" kanālam "Selfi" atstāsts. Publikācijā Rārs pauž, ka Rietumu mediji apmelo Krieviju, rietumnieki mērķtiecīgi Krieviju padara par ienaidnieku, lai attaisnotu savu eksistenci un politiskos lēmumus. Latvija, Lietuva un Igaunija grib būt "piefrontes" valstis. Šāda iegriba ir balstīta mazā brāļa kompleksā, ko silda lielā brāļa komplekss.
Atspēkojums: No Rāra teiktā izriet, ka "lielā brāļa komplekss" piemīt Rietumiem. Tātad Rietumi un Baltijas valstis mokās kompleksos, bet Krievija ir pašpietiekama? Šāda klišeju tiražēšana parāda vai nu eksperta virspusējās zināšanas (kas Rāra gadījumā ir mazticami), vai arī mērķtiecīgu palīdzību Krievijas propagandas īstenotājiem.
Rārs kritizē Baltijas valstu it kā vēlmi būt uz frontes līnijas. Viens no pirmajiem Rietumu ekspertiem, kas sāka dēvēt Baltijas valstis par "frontline states" (frontes līnijas valstis), ir Edvards Lukass, kurš lieliski pārzina politisko situāciju saistībā ar Krievijas ietekmi Baltijas valstīs un Austrumeiropā. Šāds apzīmējums nav baltiešu izvēle, bet fakta konstatācija, ja raugāmies Krievijas īstenotā informatīvā kara kontekstā. Baltijas valstu austrumu robežas tiešām ir Eiropas Savienības un NATO ārējā līnija, kuru informācijas telpas dimensijā regulāri pārkāpj Krievijas informācijas kara īstenotāji. Tādējādi mūsu austrumu robežas pašlaik var saukt par informācijas kara frontes līniju starp brīvo un autoritāro pasauli. Baltijas valstis šādu karu neuzsāka un nevēlas, tomēr mums ir jādomā, kā aizsargāt savas vērtības un panākt informatīvās telpas drošību.
Rārs ar nožēlu skaidro, ka Vācijas valdība pēc Krimas aneksijas vairs nav tik labvēlīgi noskaņota pret Krieviju, tas ietekmējot tirdzniecību. Te jāatgādina, ka ekonomiskie ieguvumi nav vienīgais ieguvumu kritērijs ārpolitikā. Ekonomiskās sankcijas bieži vien ir sāpīgas ne tikai mērķa valstīm, bet arī to īstenotājām. Krievijas propagandisti to parasti izmanto, lai teiktu, ka sankcijām nav nozīmes. Tam nav pamatojuma, jo tiesiskums un taisnīgums vienmēr kaut ko maksā gan valstu iekšienē (mēs taču maksājam policistiem un tiesnešiem algas), gan arī starptautiskajās attiecībās. Rārs ar ironiju izsakās par Vācijas vēstures politiku: "Karu sāka Hitlers un Staļins – vāciešiem tas ir ērti, izdevīgi. Viņi tādā veidā pārliek daļu no savas vainas. Hitlers un Staļins – nelieši. Angļi un amerikāņi – labie, viņi uzvarēja neliešus."15 Visdrīzāk jau izglītotajam Rāram ir zināms vēsturiskais fakts, ka Otrā pasaules kara uzsākšanā ir vainojama ne tikai Vācija, bet arī PSRS. To ilustrē gan Staļina–Hitlera pakta slepenie protokoli, gan abu valstu uzbrukums Polijai. Tas, vai vēstures notikumi ir izdevīgi vai nav izdevīgi kādai valstij mūsdienās, ir otršķirīgi.
Aleksandrs Rārs ir krieviski runājošs Vācijas eksperts, kurš salīdzinoši bieži tiek izmantots kā "balss" gadījumos, kad Krievijas t.s. medijiem ir nepieciešama eiropieša – "neatkarīga vācu eksperta" – viedoklis. Ir zīmīgi, ka "bb.lv" iet Kremļa kontrolēto mediju pēdās un izmanto šādas intervijas, kurās runātāji nepamato savus spriedumus ar faktiem un maldina auditoriju par vēstures jautājumiem un Baltijas valstu politiku.
Maldināšana: Tīmekļvietne "imhoclub.lv" 25. oktobrī publicēja rakstu "ASV ir nodevušas kurdus – nodos arī Baltiju".16 Sagaidāms, ka ASV pievils Baltijas valstis un Poliju tāpat, kā tās pievīla kurdus, tos pakļaujot Turcijas uzbrukumam. Jo vairāk Polija, Baltijas valstis un citi amerikāņu fani Austrumeiropā raustīs "tēvoci Semu" aiz rokas, kliegs par "krievu draudiem" un prasīs sev vairāk un vairāk amerikāņu tanku, ložmetēju un specvienību, jo lielāka ticamība, ka ASV nodos viņus, ļaujot Krievijai ar šīm valstīm tikt galā pašai.
Atspēkojums: Publikācijas mērķis ir diskreditēt NATO sabiedroto spēku un Latvijas aizsardzības spēku centienus pēc Krievijas agresijas Ukrainā. Tāpat publikācijas mērķis ir piepildīt publisko telpu ar versijām par to, ka NATO sabiedrotie nebūs gatavi sniegt atbalstu Baltijas valstīm un Polijai militāra konflikta ar Krieviju gadījumā. Donalds Tramps tiešām ir izteicies par NATO kā novecojušu organizāciju, tikai reālā ASV politika attiecībā uz dalību NATO ir palikusi nemainīga. ASV nav autoritāra valsts, kur valsts prezidents varētu izlemt visu vienpersoniski. ASV Kongresā – gan Pārstāvju palātā, gan Senātā – vairums republikāņu un demokrātu atbalsta ASV darbību NATO ietvaros un pauž solidaritāti Baltijas valstīm un Polijai.
"Imhoclub.lv" publikācijā paustais iet pat tālāk par Krievijas Ārlietu ministrijas nostāju attiecībā ar Baltijas valstīm: "Un pats bēdīgākais šīm valstīm ir tas, ka Krievija patiesībā būs spiesta tikt ar tām skaidrībā. Jo tās pašas Baltijas valstis spiež Maskavu interesēties par sevi."17 Tā kā runa ir par militāro drošību, tad teikto var uztvert kā uzskatu, ka pēc tam, kad ASV pametīs Baltijas valstis, sekos Krievijas agresija. Publikācijas autors raksta, ka Baltija kā Rietumu un Austrumu province neinteresējot Krieviju, "tomēr trīs kaimiņu valstis, kuras pastāvīgi rada un mēģina pārdot konfliktu, būvē savu stāvokli starptautiskajā arēnā uz austrumu kaimiņa demonizācijas rēķina [..]". Te maldinātājiem jāatgādina, ka baltiešu ilggadējais satraukums par Vladimira Putina autoritāro iekšpolitiku un agresīvo ārpolitiku tika plaši akceptēts Rietumu pasaulē 2014. gadā – saistībā ar Krievijas agresiju pret Ukrainu. Ja arī ir kāds, kas nodarbojas ar demonizāciju, tad tie ir Krievijas t.s. mediji, kuri baltiešus un ukraiņus ataino kā nacistus.
"Imhoclub.lv" raksta noslēgumā vēl tiek pausts, ka Baltijas valstis esot ASV problēma, jo "šādi neadekvāti sabiedrotie ir spējīgi ievilkt ASV tām pilnīgi nevajadzīgā konfliktā [..]".18 Te ir loģikas problēma, jo, ja jau Krievija grasās uzbrukt Baltijas valstīm tikai pēc tam, kad ASV būs tās pametušas, tad kā var rasties konflikts starp ASV un Krieviju Baltijas dēļ, kamēr ASV ir klātesošas? Savukārt, ja raksta autors Aleksandrs Kosovičs uzskata, ka Baltijas valstis pirmās uzbruks Krievijai, tad tas rada jautājumus par autora spēju racionāli spriest.
1 В Латвии признали, что страна превращается во вторую Украину из-за политики США. Riafan, 01.10.2019, https://riafan.ru/1216289-v-latvii-priznali-chto-strana-prevrashaetsya-vo-vtoruyu-ukrainu-iz-za-politiki-ssha
2 Turpat.
3 Centrālā statistikas pārvalde, Latvija 2019, Galvenie statistikas rādītāji,
4 Latvija: 2019. un 2020. gadā ekonomikas izaugsme pakāpeniski palēnināsies. 19.03.2019., https://www.luminor.lv/lv/prognozes/latvija-2019-un-2020-gada-ekonomikas-izaugsme-pakapeniski-paleninasies
5 Ekonomists: Situācija Latvijas ekonomikā kļūst sarežģītāka. 30.07.2019., http://www.aprinkis.lv/index.php/viedokli/10279-ekonomists-situacija-latvijas-ekonomika-klust-sarezgitaka
6 Latvijas Banka samazina IKP izaugsmes prognozi šim un nākamajam gadam. LSM, 20.09.2019.,
7 CSB: Bezdarba līmenis otrajā ceturksnī Latvijā bija 6,4 %, https://www.csb.gov.lv/lv/statistika/statistikas-temas/socialie-procesi/nodarbinatiba/meklet-tema/2589-bezdarbs-2019-gada-2-ceturksni
8 Latvija: 2019. un 2020. gadā ekonomikas izaugsme pakāpeniski palēnināsies. 19.03.2019., https://www.luminor.lv/lv/prognozes/latvija-2019-un-2020-gada-ekonomikas-izaugsme-pakapeniski-paleninasies
9 FM: Enerģētikas sektors septembrī sekmējis spēcīgu pieaugumu rūpniecībā. 04.11.2019., https://www.fm.gov.lv/lv/aktualitates/jaunumi/makroekonomika/61195-fm-energetikas-sektors-septembri-sekmejis-specigu-pieaugumu-rupnieciba
10 FM: Septembrī palielinājies preču eksports, bet ārējais pieprasījums joprojām saglabājas vājš. 12.11.2019., https://www.fm.gov.lv/lv/aktualitates/jaunumi/makroekonomika/61216-fm-septembri-palielinajies-precu-eksports-bet-arejais-pieprasijums-joprojam-saglabajas-vajs
11 "Чёрный Карлис": очень хорошо, что русские школы Латвии ликвидированы. 02.10.2019., https://eadaily.com/ru/news/2019/10/02/chyornyy-karlis-ochen-horosho-chto-russkie-shkoly-latvii-likvidirovany
12 "Наша тактика меняется": как жители Латвии борются за образование на русском языке. 07.10.2019., https://lv.baltnews.com/school_Russian/20191007/1023420225/Nasha-taktika-menyaetsya-kak-zhiteli-Latvii-boryutsya-za-obrazovanie-na-russkom-yazyke.html
13 CVK, 13. Saeimas vēlēšanas, https://www.cvk.lv/lv/velesanas/saeimas-velesanas/13-saeimas-velesanas
14 Александр Рар: Латвия хочет стать прифронтовым государством (ВИДЕО), https://bb.lv/statja/politika/2019/10/21/aleksandr-rar-latviya-hochet-stat-prifrontovym-gosudarstvom
15 Turpat.
16 США предали курдов – предадут и Прибалтику. 25.10.2019., https://imhoclub.lv/ru/material/ssha_predali_kurdov_predadut_i_pribaltiku
17 Turpat.
18 Turpat.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
