APPC: Maldināšana – Latvijas gadījums Nr. 32
Foto: LETA

Krievijas profesionālie maldinātāji kultivē priekšstatu par Latviju kā neizdevušos valsti, kura to vien dara, kā klausa ASV norādēm. Šie un citi vēstījumi tiek "piekabināti" daudzām citām ar Latviju saistītām tēmām. Pie katras izdevības tiek atgādināts, ka "Latvijas ekonomika brūk", tā atrodas "brīvajā lidojumā".

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Minētais tiek darīts ar pārsteidzošu uzcītību, gandrīz vai robotam raksturīgu atkārtošanu, vēl un vēl. Sociālajos tīklos to arī veic boti – programmas, kuras reaģē uz atslēgas vārdiem un pievieno komentārus par saistīto tēmu. Savukārt "žurnālisti" izslēdz sirdsapziņu un metodiski atkārto vienu un to pašu. Nav izslēgts, ka kādi no viņiem jau sākuši ticēt tai propagandai un dezinformācijai, ko paši izplata. Šoreiz ielūkosimies pagājušā gada nogales notikumā, ap kuru propagandas izplatītāji spindza kā lapsenes ap izmestu arbūzu.

2019. gada decembrī interneta portālos bija daudz publikāciju par ASV sankcijām pret Aivaru Lembergu un četrām ar viņu saistītām organizācijām. Atgādinām, ka ASV Finanšu ministrijas Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC) 2019. gada 9. decembrī ieviesa sankcijas Globālā Magņitska akta ietvaros pret Lembergu kā amatpersonu, kuru apsūdz par korupciju un mantas piesavināšanos.

Sankcijas attiecinātas arī uz organizācijām, kas saistītas ar Lembergu: Ventspils brīvostu, Ventspils Attīstības aģentūru, Biznesa attīstības asociāciju un Latvijas Tranzīta biznesa asociāciju. Sinhroni, kā pēc pavēles, Krievijas ārpolitiku apkalpojošie interneta portāli pāris dienu laikā pēc notikuma, runājot par Latvijas tranzīta biznesu, sāka lietot vārdus: "panika", "sliktākā krīze", "reiderisms", "tranzīta nozares graušana". Maldinātājiem tā bija kārtējā izdevība nomelnot Latviju. Jau pēc dažām dienām maldinošās tīmekļvietnes visas kā viena izplatīja vienu un to pašu ASV sankciju iemeslu interpretāciju. Šāds sinhronisms ir iespējams tikai autoritārās valstīs. Tas dod Krievijai taktisku priekšrocību, jo Latvija, tāpat kā citas demokrātiskas valstis, nespēj un nevēlas kontrolēt mediju gūzmu, lai tā runātu vienā balsī. Minētā oficiālās Krievijas taktiskā priekšrocība dod uzvaru tikai uz īsu brīdi, bet ne ilgtermiņā, jo noslēgumā uzvarēs tā puse, kas runā patiesību. Kā tas jau notika Aukstā kara laikā.

Raksts tapis Austrumeiropas politikas pētījumu centra (APPC) analītisko materiālu sērijā, kuras mērķis ir atklāt maldināšanas piemērus interneta portālu saturā, tos atspēkot un izskaidrot maldināšanas metodes.

Maldināšana: tīmekļvietne "eadaily.com" (Eurasia Daily) 9. decembrī publicēja rakstu "ASV ievieš sankcijas pret "prokrievisko" oligarhu no Latvijas – Lembergu".1 Ierasti pret Latviju agresīvi noskaņotā "eadaily.com" ziņoja, ka "Lembergs vairākkārt runājis par nepieciešamību izveidot labas kaimiņattiecības starp Latviju un Krieviju, par sadarbības ekonomiskajos jautājumos svarīgumu, par to, ka ASV traucē Latvijai strādāt ar investoriem, kritizēja krievu pedagogu vajāšanas, apsūdzēja Džordža Sorosa ielikteņus graujošā darbībā, runāja par savu pozitīvo 9. maija svētku uztveri – saistībā ar ko viņa virzienā izskanēja apsūdzības, ka viņš ir "Maskavas ietekmes aģents"".2

Atspēkojums: "eadaily.com" pasteidzās un skrēja dezinformācijas kampaņas vilcienam pa priekšu. Tas izpaudās kā sākotnējā izvēle par labu skaidrojumam, ka ASV ievieš sankcijas pret Lembergu, jo viņš ir labvēlīgi noskaņots pret Krieviju. Šāda notikumu interpretācija saglabājās tikai vienu dienu, pēc tam dodot priekšroku stāstam par ASV iejaukšanos Latvijas iekšpolitikā.

ASV paustais par korupciju un piesavināšanos gan tika minēts, bet nesekoja analīze, vai šādām apsūdzībām ir kāds pamats. Lembergs tika pasniegts kā savas ārpolitiskās un iekšpolitiskās orientācijas upuris. Ar viņu it kā izrēķinās, jo viņam patīk 9. maijs un nepatīk NATO partnervalstu spēku klātbūtne Latvijā – atbilstoši Lemberga teiktajam, tie esot okupanti, jo neprot pieklājīgi uzvesties Ventspilī.

Krišjānis Kariņš teica, ka agrāk ostas bija daļēji pašvaldību rokās, tagad pāries valdības kontrolē. Premjers izcēla trīs iemeslus šādai rīcībai: cīņa pret korupciju, labas pārvaldības modeļa ieviešana un starptautiskās sankcijas. Savukārt satiksmes ministrs Tālis Linkaits norādīja, ka ir signāli, ka sankcijām pakļautās personas ietekmē noteiktas Rīgas ostas struktūras.

Gan raksta virsraksts, gan noslēgums ir veidots, lai lasītājiem radītu priekšstatu, ka ASV institūcijas nevēlas, lai Latvijai būtu labas attiecības ar Krieviju, tāpēc notiek izrēķināšanās ar politisko oponentu. Latvijas–Krievijas–ASV attiecību dinamika kopš 1991. gada rāda, ka ASV ir drīzāk vēlējušās, lai attiecības starp Latviju un Krieviju ir mierīgas, prognozējamas, bez ekscesiem. Propagandas vēstījums par ASV kā it kā baltiešu kūdītāju uz agresīvu retoriku pret Maskavu neiztur kritiku, ja palūkojamies uz reālajiem ārpolitikas notikumiem un komunikāciju. Tieši baltieši ir skaidrojuši gan ASV, gan citiem sabiedrotajiem Rietumos, ka kopš Putina valdīšanas Krievijas kuģis peld autoritārisma un agresīvas ārpolitikas virzienā.

Kamēr mēs tā runājām, ASV turpināja kārtējos pārlādes (reset) un iesaistes (engagement) mēģinājumus attiecībās ar Krieviju, kuri nedeva gaidīto – Krievija nekļuva demokrātiska un nevairo drošību ne globālā, ne reģionālā līmenī. Vēstījums par ASV kā baltiešu kūdītāju necik nav saiknē ar realitāti. Kāpēc tomēr maldinātāji to kultivē? Tas saistīts ar sazvērestības teorijām radniecīgas domāšanas popularitāti Krievijā. Tā nosaka, ka Latvijas cilvēkiem nevar sakrist vērtības ar ASV (demokrātija, likuma vara u. c.), tāpēc valsts vienkārši izpilda, ko ASV liek. Sazvērestības teorijas tiek kultivētas Krievijā ("REN TV" kā spilgts piemērs), lai mazinātu pilsoniskās sabiedrības attīstību. Ja jau elite visu nosaka (gan katrā valstī, gan globāli), tad no manis nekas nav atkarīgs. Šāda domāšana ir nepieciešama autoritārisma pastāvēšanai. Tāpēc lai nebrīnāmies par "REN TV" un interneta "mediju" saturu.

Maldināšana: tīmekļvietne "lv.sputniknews.ru" 2019. gada 14.decembrī publicēja rakstu "Krievija novirza kravas, vara atņem ostas: eksministrs par "sabrukušo Latviju"".3 Daudzu gadu garumā Latvijas vara centās izveidot "mazo Šveici", bet pēc tam pēkšņi vienā mirklī sagrāva visu, kas bija izdarīts.

Atspēkojums: Latvijas valdību deklarācijās vārdi "mazā Šveice" nav minēti. Šis apzīmējums ir ticis lietots, aprakstot Sabili, Kandavu un citas pilsētas, kas atrodas ainaviskā Latvijas daļā. Vēl vārdi "tuvāk nekā Šveice" bija "Parex bankas" reklāmu sauklis. Šveicei ir citi kaimiņi un cita attīstības vēsture.

Rakstā tiek citēti divi bijušie ministri Vjačeslavs Dombrovskis un Anrijs Matīss, kuri attēlo apokaliptisku ainu: Krievija novirza tranzīta kravas uz savām ostām, valdība pārņem ostas, finanšu eksports krītas, Eiropas fondu nauda tuvu beigām, Latvija iedzinusi sevi bedrē... Tas atgādina vecas komēdijas tekstu, kur viens no varoņiem saka: "Šef, vsjo propalo, vsjo propalo, klient uježajet, gips sņimajut!" (Šef, viss ir zudis, viss ir zudis, klients brauc prom, ģipsi ņem nost!) Tā mēdz būt, ka ministri pēc posteņu zaudēšanas naski kritizē nākamās valdības; par savu valdīšanas laiku paši gan var izstāstīt daudz laba.

Zīmīgi, ka Vjačeslavs Dombrovskis, kuru citē "Sputnik", vēl būdams pētnieks, kopā ar Alfu Vanagu 2004. gadā veiktā pētījumā norādīja, ka Latvijā nav izteiktas "iztrūkstošās tirdzniecības" (missing trade).4 Pie secinājuma esot ļāvusi nonākt "gravitācijas modeļa" metode, kas ļauj redzēt, vai politisku vai citu iemeslu dēļ tiek zaudētas kādas ekonomiskas sadarbības iespējas reģionā. Toreiz pētnieki norādīja, ka Krievija pārvirza tranzītu uz savām ostām ekonomisku apsvērumu dēļ.5 Jāpiebilst, ka ir pagājis nozīmīgs laiks, ne viss ir tāpat kā toreiz, bet Krievija ir turpinājusi pakāpenisku savu ostu noslodzes palielinājumu. Īsi pirms "mediji" sāka ziņot par "sabrukumu" un "lielu krīzi" Latvijas tranzīta biznesā saistībā ar ASV sankcijām, tie paši "mediji" ziņoja, ka Krievija pārvirza kravas citu iemeslu dēļ.

Kas būtu jādara Latvijai, lai Kremļa saimnieks dotu pavēli neizmantot savas, bet vairāk lietot Baltijas valstu ostas? Pirmkārt, tas neizklausās sevišķi reāli, otrkārt, vai mēs būtu gatavi principiāliem kompromisiem valodas, izglītības un pilsonības politikā un ārpolitikas/drošības orientācijā? Protams, ka ne, jo ne viss ir mērāms naudā un kravu tonnās. Pat Baltkrievijai, kas ir ciešākā Krievijas sabiedrotā NVS integrācijas projektos, kopš 2014. gada neklājas viegli tirdzniecības sarunās ar Maskavu. Tas, ka mums nav sirsnīgu, siltu attiecību ar oficiālo Krieviju, kura nesen nelikumīgi atņēma Ukrainas teritorijas daļu, nav mūsu vaina; tā ir realitāte, kurā dzīvojam: mums ir agresīvs kaimiņš, ar kuru vēlamies labas vai vismaz normālas kaimiņu attiecības, bet to sasniegšanas vārdā mēs nepiekritīsim kompromisiem mums svarīgos jautājumos. Turklāt pastāv nopietni izaicinājumi, tomēr Latvijas tranzīta nozare joprojām nav sabrukusi.

Maldināšana: tīmekļvietne "kp.ru" (Komsomoļskaja pravda) 1. decembrī publicēja rakstu "Vjačeslavs Ņikonovs – par aizliegumu skolniekiem Latvijā mācīties krievu valodā: tā ir aparteīda politika un nežēlīga diskriminācija".6 Pēc Ņikonova domām, diskriminācija Latvijā notiekot ne tikai izglītības jomā, bet arī pilsoņu tiesībās, īpašumtiesībās u. c. Fonda "Ruskij Mir" vadītājs pauž viedokli, ka krievvalodīgo Latvijā pašlaik esot vairāk nekā to, kuri krievu valodu nezina. Viņš norāda: "Tāpēc ka krieviski tur runā visi, bet latviski – ne visi. Bet visi bērni tagad būs spiesti mācīties latviešu valodu."7

Atspēkojums: Krievijas Valsts domes Izglītības un zinātnes komitejas vadītājs un fonda "Russkij Mir" vadītājs Vjačeslavs Ņikonovs intervijā ir paspējis saražot vai drīzāk atražot daudz propagandas klišeju. Viņa salīdzinoši nozīmīgais statuss Krievijā liek mums pievērst šai publikācijai sevišķu uzmanību un apskatīt vismaz spilgtākos vēstījumus.

Ņikonova minētais aparteīds ir "iedzīvotāju šķirošana pēc rases vai etniskās piederības, kādu to daļu padarot sociāli, ekonomiski un politiski beztiesīgu vai mazāk tiesīgu".8Atbilstoši Latvijas Satversmei visiem Latvijas pilsoņiem ir vienādas tiesības un vienādi pienākumi pret savu valsti. Etniskā piederība te neko nemaina. Norma par latviešu valodu kā valsts valodu ir attiecināma uz visiem vienādi, gan latviešiem, gan poļiem, ebrejiem, ukraiņiem, krieviem, baltkrieviem un lietuviešiem.

Kur ir Ņikonova paziņojumi par aparteīdu Rietumeiropas valstīs? Neesam tādus dzirdējuši. Ja izglītība skolās valsts valodā ir aparteīds, tad kaunināsim arī Vāciju, Franciju un daudz citu Eiropas valstu! Beļģiju un Šveici, lūdzu, nepieminiet, jo Latvija nav ne federācija, ne konfederācija, ne divkopienu valsts. Ne sociāli, ne politiski, ne ekonomiski Latvijas pilsoņu tiesības netiek ierobežotas, viņu etniskajai izcelsmei te nav nekādas ietekmes, tāpēc nav saprotams, ko Ņikonovs ir domājis ar krievu tiesību ierobežošanu privātīpašuma tiesību jautājumos. Problēma ir tāda, ka lielākā daļa "Komsomoļskaja pravda" lasītāju Krievijā nepārbaudīs viņa teiktā patiesumu.

Par Ņikonova teikto, ka "krieviski tur runā visi", bet latviski ne (kā argumentu pret izglītības reformu): pat ja tā būtu, tad tas tikai pastiprinātu nepieciešamību novērst padomju okupācijas laika rusifikācijas sekas un jo sevišķi atbalstīt latviešu valodas pozīcijas.

Latvijas iedzīvotāju dzimtā valoda
(procentos no iedzīvotāju skaita)

2017. gadā
Latviešu valoda60,8
Krievu valoda36,0
Cita valoda3,2

Avots: Centrālā statistikas pārvalde, https://www.csb.gov.lv/lv/statistika/statistikas-temas/iedzivotaji/iedzivotaju-raditaji/galvenie-raditaji/valodu-zinasanas-un-valodu-lietojums.

Latvijas iedzīvotāju svešvalodu prasmes
(procentos no iedzīvotāju skaita)

2017. gadā
Latviešu valoda28,8
Krievu valoda50,0
Angļu valoda37,5
Franču valoda0,9
Vācu valoda7,9

Avots: Centrālā statistikas pārvalde, https://www.csb.gov.lv/lv/statistika/statistikas-temas/iedzivotaji/iedzivotaju-raditaji/galvenie-raditaji/valodu-zinasanas-un-valodu-lietojums.

Oficiālā statistika norāda uz Ņikonova teiktā neatbilstību faktiem. Iedzīvotāju atbildes uz jautājumu par svešvalodu zināšanām norāda, ka 50% Latvijas iedzīvotāju prot krievu valodu, vairāk nekā 37% angļu valodu, bet 28,8% kā svešvalodu norādījuši latviešu valodu. Tātad Latvijā tomēr visi nepārvalda krievu valodu.

Ņikonovs intervijā norāda, ka izglītības reforma novedīs pie izglītības līmeņa krituma visā valstī un "tas tiek darīts apzināti".9 Molotova mazdēls Ņikonovs tomēr nespēj atturēties no sazvērestības teorijas izmantošanas! To pat kauns komentēt, jo kurš racionāli domājošs cilvēks spētu domāt, ka Latvijas varas vīri un sievas sanāk kopā un sveču gaismā lemj – kā mums tagad iegriezt Latvijas nākotnei? Ko sliktu varētu izdarīt? Ir ideja – graujam skolnieku zināšanas!

Par Ņikonova teikto saistībā ar to, ka "visi bērni tagad būs spiesti mācīties latviešu valodu": pieredzējušais Krievijas politiķis taču labi zina, ka arī Krievijā visi bērni ir "spiesti mācīties krievu valodu", Francijā visi bērni "ir spiesti" mācīties franču valodu un Vācijā – vācu. Un neviens to par diskrimināciju neuzskata. Latvija šajā ziņā nebūs izņēmums.

Ņikonova satraukuma iemesls bija Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2019. gada 13. novembrī pieņemtais spriedums lietā Nr. 2018-22-01 par 2018. gada 22. marta likuma "Grozījumi Izglītības likumā" 1. panta daļas atbilstību Satversmei, nosakot, ka izglītības ieguves valodu privātajās izglītības iestādēs noteicošā norma atbilst Satversmei. Tiesā bija vērsušies gan 12. Saeimas deputāti, gan arī bērnu vecāki, kuru ieskatā jaunā norma liedz mazākumtautību cilvēkiem tiesības iegūt vispārējo izglītību privātās izglītības iestādēs, izmantojot mazākumtautības valodu kā mācību valodu. ST secināja, ka vispārējās izglītības nodrošināšana neaprobežojas tikai ar to, lai izglītojamais apgūst noteiktas zināšanas un prasmes.

Tai ir jānodrošina izglītojamajam arī spēja brīvi lietot valsts valodu, tādēļ valsts institūcijām ir pienākums izstrādāt vispārējās izglītības standartus un attiecināt tos gan uz valsts un pašvaldību, gan uz privātajām izglītības iestādēm.10 ST secināja, ka valsts valodas prasme ir nepieciešama ikvienai personai, lai veiksmīgi iekļautos sabiedrībā. Pieņemot ST lēmumu, tika ņemti vērā Latvijas īpašie vēsturiskie apstākļi, ilgstošā okupācija un rusifikācija.11 Te svarīgi piebilst, ka pamatizglītības līmenī mazākumtautības valodu joprojām ir iespējams izmantot kā mācību valodu atbilstoši noteiktajām proporcijām, turklāt privātā izglītības iestāde pati var noteikt, kuri mācību priekšmeti tiek pasniegti pilnīgi vai daļēji mazākumtautības valodā.12

"Komsomoļskaja pravda" žurnālists nepalaiž garām iespēju sevišķi izcelties vienā jautājumā, sakot, ka desmitiem tūkstošu krievu bērnu nebūs vairs iespējams iegūt "civilizētu izglītību". No minētā izriet, ka izglītības civilizētību nosaka valoda (jo saturs Latvijas skolās nemainās): ja mācību process notiek krieviski – tad civilizēta izglītība, ja latviski – tad ne!

Sapratni starp Ņikonovu un "Komsomoļskaja pravda" pārstāvi vēl ilustrē šī domu apmaiņa: Ņikonovs stāsta, ka tad, ja tiks savākts nepieciešamais parakstu skaits petīcijā par oficiālās valodas statusa piešķiršanu krievu valodai visā Eiropas Savienībā, tad vairs nevarēs neļaut mācīt krievu valodā nevienā dalībvalstī. Uz to "kp.ru" žurnālists atbild: "Ja tiks kādi soļi sperti šajā virzienā – mēs esam gatavi – es domāju ne tikai sevi personīgi, bet arī savus draugus – atbalstīsim jūs. Mūsu "Krievu pasauli"." Uz to Ņikonovs atbild: "Mēs zinām, ka "Komsomoļskaja pravda" vienmēr atbalsta "Krievu pasauli" ļoti aktīvi. Tā ir "Krievu pasaules" nesēja dažādās valstīs."13

1 США вводят санкции против "пророссийского" олигарха из Латвии Лембергса. Eadaily, 09.12.2020., https://eadaily.com/ru/news/2019/12/09/ssha-vvodyat-sankcii-protiv-prorossiyskogo-oligarha-iz-latvii-lembergsa

2 Turpat.

3 Россия уводит грузы, власти отнимают порты: экс-министр о "рухнувшей Латвии". Sputnik, 14.12.2019., https://lv.sputniknews.ru/Latvia/20191214/12909125/Rossiya-uvodit-gruzy-vlasti-otnimayut-porty-eks-ministr-o-rukhnuvshey-Latvii.html

4 Nils Muižnieks, ed. Latvian–Russian Relations: Domestic and International Dimensions. Rīga, LU, 2006., 107.

5 Turpat.

6 Вячеслав Никонов – о запрете школьникам в Латвии учиться на русском: Это – политика апартеида и свирепая дискриминация. KP.ru, 01.12.2019.,

https://www.kp.ru/daily/27062.5/4130586/

7 Turpat.

8 Svešvārdu vārdnīca. Rīga, Avots, 2008., 68. lpp.

9 Вячеслав Никонов – о запрете школьникам в Латвии учиться на русском: Это – политика апартеида и свирепая дискриминация. KP.ru, 01.12.2019.,

https://www.kp.ru/daily/27062.5/4130586/

10 Latvijas Republikas Satversmes tiesa. Norma, kas nosaka izglītības ieguves valodu privātajās izglītības iestādēs, atbilst Satversmei. 14.11.2019., https://www.satv.tiesa.gov.lv/press-release/norma-kas-nosaka-izglitibas-ieguves-valodu-privatajas-izglitibas-iestades-atbilst-satversmei/

11Turpat.

12 Turpat.

13 Вячеслав Никонов – о запрете школьникам в Латвии учиться на русском: Это – политика апартеида и свирепая дискриминация. KP.ru, 01.12.2019.,

https://www.kp.ru/daily/27062.5/4130586/

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

atmaskots.lv
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form