Āre Tammemee: Latvijas kapitāla tirgus restartēšana: kāpēc tā nepieciešama?
Foto: Privātais arhīvs

Latvijai ir daudz, ar ko lepoties. Līdzīgi kā Igaunijas, arī Latvijas ekonomikas pamatā ir konkurētspējīgs darbaspēks un izdevīgs ģeogrāfiskais novietojums. Lielāko pievienoto vērtību Latvijas ekonomikā rada tādas nozares kā tirdzniecība, loģistikas pakalpojumi, ražošana. Tas viss veicinājis strauju izaugsmi – pēdējo piecu gadu laikā Latvijas ekonomika augusi par aptuveni 3,7% gadā, kas pārsniedz Igaunijas un Lietuvas izaugsmes rādītājus. Jautāsiet, kas gan te ir nepareizi?

Latviju nākotnē sagaida milzīgi izaicinājumi – kā palielināt iedzīvotāju labklājību un tuvināties citām Eiropas labklājības valstīm un kā nodrošināt pietiekamu sociālās drošības pakalpojumu kvalitāti. Diemžēl nav burvju nūjiņas, lai to vienkārši atrisinātu. Bet ir vairākas konkrētas lietas, kuras valsts var paveikt, lai ilgtermiņā situāciju uzlabotu.

Viena no tām ir nodrošināt labvēlīgus ekonomiskos un nodokļu nosacījumus mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). Pētījumi rāda, ka MVU veido lielāko daļu no IKP Baltijas valstīs, nodarbina lielāko daļu iedzīvotāju un ir elastīgākie darbavietu radīšanā. Turklāt Latvijas uzņēmumiem ir jāaug lielākiem un jāeksportē tehnoloģijas, nevis izejmateriāli ar zemu pievienoto vērtību, kā, piemēram, koksne. Latvijā ir vairāki lieliski starptautiski atpazīstamu uzņēmumu piemēri, piemēram, "airBaltic", "Storent", "MikroTik", "Draugiem Group". Bet kas būtu nepieciešams Latvijas ekonomikai, lai izveidotu 1 miljardu vērtas "vienradža" kompānijas, līdzīgas kā Igaunijas "Transferwise", "Taxify" vai "Pipedrive"?

Investīciju pieejamība tagad sekmēs ilgtermiņa attīstību

Latvijai vajadzētu koncentrēties uz finanšu vides uzlabošanu, kas ietver funkcionējošu banku un kapitāla tirgu. Finanšu tirgus iniciatīvas ir relatīvi viegli ieviešamas, un tām ir vislielākā ietekme uz nākotnes ekonomikas izaugsmi.

Finanšu tirgus ekosistēma ir tieši saistīta ar labklājību ekonomikā un cilvēku turīgumu. Pašlaik Latvijas finanšu tirgus ir ļoti mazs salīdzinājumā ar attīstītajiem Eiropas tirgiem. Latvijas finanšu sektora kopējo aktīvu apjoms pret IKP ir tikai 100%, salīdzinot ar 200% attīstītajās Eiropas valstīs. Vietējie finanšu tirgi ir maz attīstīti, kas sarežģī uzņēmumu iespējas iegūt jaunu kapitālu turpmākajai izaugsmei un darbvietu radīšanai.

Globālajos kapitāla tirgos galvenie spēlētāji ir vietējie pensiju fondi. Tos uzskata par augstākās kvalitātes investoriem, kuri parasti iegulda ilgtermiņa pozīcijās. Šobrīd mēs nenovērojam, ka Latvijas vietējie pensiju fondi investētu augošos Latvijas uzņēmumos un nodrošinātu izaugsmes kapitālu MVU, izmantojot obligāciju vai akciju piedāvājumus. Somijā, piemēram, pensiju fonds "Varma" piedalās visos būtiskākajos vietējos kapitāla un obligāciju piedāvājumos. Pensiju 2. līmeņa līdzekļu pārvaldītāji dažādos aktīvos ir ieguldījuši gandrīz 3,5 miljardus eiro. Tomēr mazāk nekā 10% no šiem ieguldījumiem ir bijuši Latvijas ekonomikā.

Eiropas attīstītajos tirgos vietējo pensiju fondu investīciju apjoms pašmāju tirgū sasniedz gandrīz 50%. Latvijā pensiju fondu tirgū galvenokārt pārstāvētas Ziemeļvalstu ieguldījumu pārvaldes sabiedrības. Un, ja lēmumi par investīcijām tiek veikti ārpus Latvijas, tad tie netiek pieņemti par labu Latvijai.

Latvijai jāatrisina divas lietas. Pirmkārt, jānodrošina, lai normatīvās prasības neierobežo pensiju fondus ieguldīt vietējos vērtspapīros. Piemēram, pensiju fondiem Latvijā jābūt lielākai brīvībai investēt vērtspapīros bez kredītreitinga vērtējuma, kā arī vērtspapīros, kas nav iekļauti regulētā tirgus sarakstos. Igaunijā līdzīgus investīciju ierobežojumus atcēla pirms diviem gadiem, un igauņi jau pašlaik novērtē pozitīvos rezultātus. Pērn vietējie pensiju fondi būtiski palielināja investīcijas Igaunijas kapitāla tirgū, ieguldot vairāk nekā 200 miljonus eiro dažādās Igaunijas uzņēmumu obligāciju emisijās.

Otrkārt, Latvija var palielināt finanšu instrumentu piedāvājumu kapitāla tirgū. Jūnija sākumā Igaunijas valdība veica Tallinas ostas akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO), kas iezīmē ļoti svarīgu soli Igaunijas kapitāla tirgus izaugsmē. Valstij ar savu piemēru vajadzētu parādīt, ka finanšu tirgus ekosistēmas attīstība vietējai ekonomikai ir ļoti būtiska. Biju patīkami pārsteigts, šī gada sākumā izlasot par Latvijas Finanšu ministrijas un Pārresoru koordinācijas centra iniciatīvu veicināt nacionālā kapitāla tirgus attīstību un priekšlikumu valstij piederošiem uzņēmumiem piesaistīt finansējumu, izmantojot kapitāla tirgu. Diemžēl Ministru prezidents šo iniciatīvu nesen apturēja. Ceru, ka šis ir tikai īslaicīgs solis atpakaļ.

Ieguvumi no Tallinas ostas IPO

Ko varam mācīties no Tallinas ostas IPO procesa, domājot par kapitāla tirgus attīstību? Tas ir kas tāds, ko Latvija noteikti var atkārtot vai pat pārsniegt. Tallinas osta ir galvenie piekļuves vārti Igaunijai ar 10 miljoniem pasažieru gadā. Latvijas lielākie vārti ir tās lidosta ar 6 miljoniem pasažieru gadā. Šajā procesā "airBaltic" kā viena no reģiona lielākajām lidsabiedrībām sniedz nozīmīgāko pienesumu. Latvijas valdībai ir iespēja kotēt Rīgas biržā daļu no "airBaltic", Rīgas lidostas vai citu lielo uzņēmumu akcijām, lai piesaistītu ārvalstu, bet jo īpaši vietējos investorus, veicinot ieguldījumus Latvijas aktīvos, un palielinātu pārvaldes pārskatāmību.

Valstij piederošo lielo uzņēmumu daļējai kotēšanai biržā ir nozīmīga loma vietējā finanšu tirgus attīstībā. Tallinas ostas piedāvājums radīja lielu Igaunijas, Ziemeļvalstu un citu starptautisko investoru interesi. Pieprasījums bija vairāk nekā 3 reizes lielāks par piedāvājumu. SEB pensiju fondi, tajā skaitā no Latvijas, tagad ir otrais akcionārs pēc Igaunijas valdības, kas saglabāja 70% akciju. IPO procesā piedalījās visi vietējie pensiju fondi. Turklāt piedāvājumā piedalījās arī vairāk nekā 12 000 investoru no iedzīvotāju vidus.

Rezumējot – liels valsts vadīts IPO process radījis pozitīvu impulsu tirgū. Jauni investori no Eiropas, kā arī vietējie pensiju fondi un individuālie investori jau lūkojas pēc jaunām ieguldījumu iespējām. Tā ir izdevība nākamajiem "Storent", "Elko", "MADARA Cosmetics", "HansaMatrix" iegūt līdzekļus izaugsmei ar obligāciju un akciju piedāvājumu palīdzību. Ceļš ir iezīmēts – Latvijas valdībai un Latvijas uzņēmumiem vajadzētu izmantot šīs priekšrocības savā labā!

Source

Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

Āre Tammemee: Latvijas kapitāla tirgus restartēšana: kāpēc tā nepieciešama?

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus