Zinot Maskavu, nevar noticēt, ka ar Kremli saistītā uzņēmēja un Vāgnera algotņu armijas saimnieka Jevgeņija Prigožina atzīšanās ASV vēlēšanu ietekmēšanas pūliņos ir vienkārša sakritība ar starpvēlēšanām okeāna viņā krastā. Prigožina ieraksts tīmeklī apstiprina apsūdzības, kuras savulaik nespēja pierādīt amerikāņu īpašā prokurora Roberta Millera vadītā izmeklēšana. Par Putina pavāru saukātais veikalnieks uzsvēris, ka ar iejaukšanos nodarbojas arī pašlaik un turpinās to darīt.
Atliek secināt, ka Krievijas aģenti ir izmantojuši galēji labējo mediju platformas, lai kritizētu Maskavai netīkamo demokrātu kandidātus arī pirms pašreizējām starpvēlēšanām vairākos ASV štatos. Pašreizējie drošības pasākumi padara maz ticamu iespēju, ka kāds ārvalstu dalībnieks varētu būtiski mainīt ASV vēlēšanu rezultātus, izmantojot kibermanipulācijas, taču tas nenozīmē, ka ārvalstu kiberdraudi aizokeāna demokrātiskajiem procesiem nav nopietni.
Kāpēc der sekot Amerikas Savienotajās Valstīs prezidenta pilnvaru termiņa vidū rīkotajām starptermiņa vēlēšanām? Tās ir tikpat izšķirošas kā prezidenta vēlēšanas – tajās tiek atjaunota liela daļa Kongresa, federālā parlamenta, sastāva. Vēlētāji balso par 435 vietām Pārstāvju palātā, kas tiek nodotas apritē reizi divos gados, un aptuveni trešdaļu no simt senatoru vietām, kuru pilnvaru termiņš ir seši gadi. Daudzi štati izmanto starpvēlēšanas, lai ievēlētu savus gubernatorus: šogad izpildvaras vadītāji mainās 36 štatos no 50. Amerikāņi atjaunos arī praktiski visas vietējās asamblejas.
Jau krietnu laiku politikas ekspertu daudzinātais atzinums, ka šajās vēlēšanās demokrāti zaudēs vairākumu Pārstāvju palātā un Senātā, jāpieņem pat bez pierādījuma.
