Donaldam Trampam Japānas pilsētā Osakā, kur risinās lielā divdesmitnieka jeb G-20 galotņu apspriede, patiešām ir daudz paveicams. Tikšanās ar Krievijas galvu Vladimiru Putinu, starpvalstu tirdzniecības domstarpību, Tuvo Austrumu spriedzes un Ziemeļkorejas kodolsarunu apspriešana, vēl virkne citu tematu.
Vismaz šobrīd uz Demokrātu partijas kandidātu soliņa sēd pārāk daudz prezidenta amata kārotāju, un līdz vēlēšanām vēl ir sešpadsmit mēnešu, lai Donalds Tramps sāktu nervozēt par konkurenci. Pavisam demokrātiem ir divdesmit kandidātu, un, kā raksta "The Washington Post", pretendentu debašu skatītāji laikam gan vairāk dzird runājam pārraides vadītājus nekā kādu no kandidātiem. Nebūtu lielas jēgas vienā debašu pārraidē sapulcināt visus divdesmit pretendentus, tāpēc tika izlemts rīkot divus debašu posmus, katrā uzaicinot desmit demokrātu politiķus.
Mūsdienās ASV prezidenta vēlēšanu kandidātu debates var noskatīties pat Latvijā, ja vien ir pieejams tās translējošs tālrādes kanāls. Donalds Tramps tomēr nenoturējās un demokrātu mutisko spēkošanos paskatījās, iespējams, savā gaisakuģī ceļā uz Japānu, un pēc 40 minūtēm atkal apmeklēja "Twitter", lai atstātu atsauksmi: "Garlaikojoši!". Tramps nebūtu Tramps, ja šo viedokli viņš nebūtu paudis visai nepiemērotā brīdī - tūdaļ pēc kandidātu domu apmaiņas par internetā nupat izplatītām fotogrāfijām ar Riograndes upē noslīkušiem migrantiem no Meksikas - tēvu un viņa divgadīgo meitiņu.
Iepriekš Tramps bija nosaucis nelegālo imigrāciju par "augošu krīzi, kas kaitē miljoniem amerikāņu". Pret viņa pieprasīto 5,7 miljardu dolāru finansējumu žoga būvei gar Meksikas robežu visskarbāk vērsušies tieši demokrātu likumdevēji, kuriem ir vairākums Kongresa Pārstāvju palātā. Taču, kamēr Donalds Tramps nav uzbūvējis savu "Meksikas mūri", arī Demokrātu partijas prezidenta amata kandidāti nevarēs izvairīties no rīcības plāna piedāvājuma nelegālās imigrācijas ierobežošanai.
Tomēr televīzijas debatēs demokrātu kandidāti lielākoties nerunāja par saviem konkrētajiem politiskajiem plāniem. Tā vietā viņi vērsās pret Trampu un jo sevišķi pret viņa imigrācijas politiku. Piemēram, Emija Kloubešāra teica, ka ieceļotāji ir daļa no Amerikas un viņi ir nepieciešami. Ņujorkas mērs Bils De Blāzio pat deklarēja, ka Demokrātu partijai ir jākļūst par imigrantu partiju. Beto O'Rorks nosodīja imigrantu ievietošanu bēgļu centros un daļu no atbildēm sniedza spāņu valodā. Viņa piemēram sekoja Korijs Būkers un Hūliāns Kastro.
Demokrātu kandidātu debašu pirmā kārta, protams, aptvērusi plašu tematu klāstu, ieskaitot jautājumus par ASV ekonomiku, bruņotu vardarbību valstī un šaujamieroču noteikumiem, veselības aprūpi, abortu tiesībām un attiecībām ar Irānu. Krievija pirmoreiz tika pieminēta tikai gandrīz divas stundas kopš debašu sākuma, kad De Blāzio paziņoja, ka Krievija būs viens no viņa galvenajiem tematiem. Amerikāņu apskatnieki gan lēš, ka tieši Donalda Trampa ārpolitiskā darba kārtība ir demokrātu "zelta izdevība".
Pašreizējais ASV prezidents ir izpildījis lielu daļu no saviem vēlēšanu kampaņas solījumiem starptautiskajā politikā - par Jeruzalemes atzīšanu par Izraēlas galvaspilsētu, izstāšanos no kodollīguma ar Irānu un Parīzes klimata līguma, spiediena uz Ķīnu tirdzniecības jautājumos un tamlīdzīgi. Viņš darījis to, kā raksta "The Washington Post", neatkarīgi no tā, vai pārējās Savienotās Valstis atbalsta vai neatbalsta šo solījumus.
Sabiedriskās domas pētījumi liecina, ka demokrātu vairākums atbalsta Irānas kodollīgumu un Parīzes klimata līgumu un iestājas par ciešākām attiecībām ar ASV sabiedrotajiem un daudzpusīgumu arī tirdzniecībā. Pew Research Center aptauja rāda, ka 85 procenti demokrātu raizējas par ASV attiecību pasliktināšanos ar pārējo pasauli un, jo sevišķi, sabiedrotajiem.
Savukārt Merilendas universitātes aptauja atklājusi - 85 procenti demokrātu uzskata, ka "Savienotajām Valstīm vajadzētu lūkoties pāri savam egoismam un darīt to, kas ir labākais visai pasaulei, jo ilgtermiņā tas, iespējams, palīdzēs padarīt pasauli tādu, kāda tā ir vēlamākā Savienotajām Valstīm." Tajā pašā aptaujā tika konstatēts, ka astoņi no desmit amerikāņiem, neatkarīgi no politiskās piederības, vēlas turpināt ASV dalību NATO.
Pēc pērnā gada Chicago Council Survey datiem, 61 procents demokrātu atbalsta karavīru nosūtīšanu palīgā NATO sabiedrotajām Latvijai, Lietuvai un Igaunijai, ja tajās iebrūk Krievija (2014.gadā pozitīvi atbildēja 41 procents).
ASV prezidenta vēlēšanās ārpolitikas jautājumi nekad nav bijuši noteicošie, kaut vai tāpēc, ka vēsturiski vēlētāju prioritātes šajā jomā ir mainījušās ļoti lēni. Kā secina "Foreign Affairs", amerikāņu vairākuma atbalsts ASV iesaistei un kopīgai vadībai starptautiskajās lietās, kā arī dalībai aliansēs un nolīgumos pēdējos divos gados ir audzis, un ASV vēlētāji ir stiprinājušies apņēmībā ievērot starptautiskās kopdzīves principus, kamēr prezidents ir virzījies pretējā virzienā.
Atkal jāatsaucas uz aptaujām, kas atsedz Trampa ārpolitikas veikuma faktisko nepopularitāti - 57 procenti respondentu nesenajā Center for American Progress pētījumā pauduši, ka viņi prezidenta ārpolitisko sniegumu neatzīst par labu. Kaut vai aptauju dati ir liecības, ka Demokrātu partijas kandidātiem der pievērst lielāku vērību Trampa ārpolitikas "panākumu" izgaismošanai un alternatīvas piedāvājumam.