Nupat Krievijas Bruņotie spēki pabeiguši pēkšņo karaspēka gatavības pārbaudi vairākos reģionos, to skaitā Dienvidu kara apgabalā. Par galveno pārbaudes mērķi militāristi nosauca pārliecināšanos par militārās drošības uzturēšanas spēju valsts dienvidrietumos, kur saglabājas teroristu draudi, piesaucot klāt arī gatavošanos septembrī plānotajām mācībām "Kavkaz-2020". Krievijas aizsardzības ministra vietnieks Aleksandrs Fomins presei kategoriski noliedza jelkādu kaujas mācību saikni ar saasinājumu uz Azerbaidžānas un Armēnijas robežas un arī brīfingā militārajiem atašejiem apgalvoja, ka pēkšņajai trauksmei esot mācību raksturs, un "tā nav vērsta pret citām valstīm". Avīzes MK slejās viceministram nāca talkā Politiskās konjunktūras centra direktors Ivans Konovalovs, pauzdams, ka karaspēka "pārbaude nekādi nav saistīta ar notikumiem Dienvidkaukāzā" un pieņēmumus par to nosaukdams par "pilnīgām muļķībām".
Tajā pašā laikā medijos pavīdēja Krievijas Dienvidu kara apgabala preses dienesta priekšnieka Vadima Astafjeva stāstījums, ka pēkšņajā pārbaudē karavīri ar mongoļu un karačajeviešu cilmes zirgiem devušies maršā pa Kaukāza kalnu pārejām. Grūti apšaubīt, ka šāda bruņoto vienību pārvietošana ir piemērota ne tik daudz virzībai pa Ukrainas labības laukiem, cik Azerbaidžānas vai Armēnijas reljefam. Pēkšņās trauksmes sakritība ar armēņu un azerbaidžāņu etniskā un politiskā strīda kārtējo bruņoto uzliesmojumu nevar šķist nejauša.
