Āris Jansons: Gadskārtas un gadumijas svinēšana uz impērijas lauskām

Pēcpadomju valstu apvienības neformālā galotņu tikšanās 28. decembrī Sanktpēterburgā sasaukta laikā, kad aprit 30 gadu kopš PSRS sabrukuma – pagājušā gadsimta "lielākās ģeopolitiskās katastrofas", kā to nosaucis mūsdienu Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Mihails Gorbačovs PSRS vietā iecerējis SVS – Suverēno valstu savienību – un prātojis izmantot morālās un, droši vien, juridiskās tiesības kā dibinātājs tādā palikt pie lielā kuģa stūres. Iedomātā pasākuma izjukšanā viņš vaino komunistisko konservatoru puču. Rezultātā neiznāca nekas diženāks kā Neatkarīgo valstu sadraudzība (NVS), kurā pēc Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas, kas pirmās parakstīja šīs alianses izveidošanas līgumu, vēlāk iestājās arī citas bijušās PSRS republikas, izņemot Baltijas valstis.

Tagad, kad NVS līderi saposušies bez formalitātēm svinēt sadraudzības 30. , viņi ir spiesti atzīt, ka plaisas valstu apvienības mūros vairāk liek atcerēties PSRS sabrukuma posmus, nevis mudina iztēloties alianses gaišo rītdienu. Jau 2008. gadā, pēc Krievijas karaspēka atbalstītā bruņotā konflikta uz Dienvidosetijas robežas, no sadraudzības izstājās Gruzija.

2018. gada pavasarī, pēc NVS atteikšanās nosodīt Krievijas agresiju, valstu apvienības durvis aizcirta Ukraina.