Āris Jansons: Jaunais gads būs trauksmaināks
Foto: Privātais arhīvs

Kad daudzkrāsainā uguņošana izdzisusi, šampanieša šaltis izžuvušas un gluži jaunā kalendārā pāršķirta pirmā lapa, no gadumijas spontānā prieka un sapņainām ilūzijām mēs atgriežamies īstenībā. Mēs apzināmies, ka, neskaitot saujiņu konfliktu, kas mūs tieši neskar, esam nodzīvojuši vēl vienu pasaules miera gadu. Ir noticis jau pārāk pierastais brīnums – ar atomieročiem piesātinātajai pasaulei kārtējo reizi ir izdevies izdzīvot. Par spīti tam, ka gada sākumā ASV zinātnieki bija pavirzījuši simboliskā Pastardienas pulksteņa rādītājus par 30 sekundēm tuvāk globālās katastrofas atzīmei.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Par to, kas nenotika

Sperot soli jaunajā gadā, mēs atskatāmies uz aizvadīto un, izjūtot gandarījumu par noderīgo guvumu, reizē atviegloti uzelpojam par nepiepildītām sliktajām prognozēm.

Mums palaimējies kaut vai tāpēc, ka nav piepildījies bijušā NATO Eiropas spēku virspavēlnieka vietnieka ģenerāļa sera Ričarda Širefa troksni sacēlušās grāmatas virsraksta pravietojums: "2017: karš ar Krieviju". Nav īstenojies britu BBC filmas "Trešā pasaules kara komandcentrā" pieņēmums par Latgalē iestudēta etniska konflikta provocētu Krievijas iebrukumu. Nav piepildījušās prognozes par Krievijas un Baltkrievijas kopīgo kara manevru "Zapad 2017" rosinātām sīkām provokācijām vai to pāraugšanu militārā sadursmē. Lielā mērā mūsu drošību vairojis fakts, ka NATO ir pastiprinājusi savas aizsardzības spējas Baltijas valstīs.

Pasaules ikdienas zibšņu mozaīkā konkrētajā brīdī nepiepildītās prognozes reizēm apdzisušas tikpat spilgti kā notikušie fakti. Okeāna viņā krastā Hilarija Klintone neizcīnīja uzvaru ASV prezidenta vēlēšanās. Pēc Donalda Trampa stāšanās amatā nenotika tādu apmēru protesti, kas šķeltu valsti divās nometnēs, un ārkārtas stāvoklis vairākos štatos tika izsludināts dabas stihiju, nevis politiskas pretstāves dēļ.

Nav noslēgts gaidītais ASV un Krievijas nolīgums, un nav noticis ASV un Ķīnas ekonomiskais karš. Nenotika juaņa devalvācija un 1997. gada Āzijas finanšu krīzes atkārtošanās. Vašingtona nav sarāvusi attiecības ar Meksiku, ir atturējusies no nelegālo imigrantu masveida izsūtīšanas, bet Meksikā varu nav sagrābuši populisti. Nav sācies karš starp Irānu un Saūda Arābiju, un līdz ar to nav izcēlusies nopietna krīze naftas tirgū.

Āfrikas valstī Zimbabvē pie varas nav noturējies "mūžīgais" valsts galva 93 gadus vecais Roberts Mugabe. Gruzijas eksprezidents, bijušais Odesas apgabala administrācijas galva Mihails Saakašvili nav kļuvis par Ukrainas premjeru, ar viņa vārdu karogā rīkotās protesta akcijas neko nav atrisinājušas, un neko nav devusi arī Ukrainas iestāžu cīkstēšanās ar Saakašvili.

Baltkrievi pavasarī vairs nesnauda politiskajā miegā, bet, sadusmoti par prezidenta dekrētu numur 3 jeb liekēžu nodokli (soda naudu tiem, kuri gadā strādā mazāk nekā 183 dienas), izgāja protestos daudzās pilsētās.

Krievijas opozīcijas politiķis Aleksejs Navaļnijs netika pielaists pie kandidēšanas prezidenta vēlēšanās. Par spīti augušai rūgšanai iekšzemē un strāvojumiem no ārpuses, Angelai Merkelei nav nācies atdot VFR kanclera krēslu kādam citam. Ultralabējā "Maskavas draudzene" Marija Lepēna nav tikusi pie varas Francijā. Galu galā politiskās pārmaiņas Eiropā – pretēji komentētāju daļas pieņēmumam pēc britu "Brexit" – nekādi nav nosaucamas par 2017. gada galveno draudu pasaules stabilitātei.

Ko atcerēsies pasaule

Pat bez tiem notikumiem, kas nenotika, 2017. gads ir bijis piesātināts, pilns ar norisēm un politisko aktieru uzvārdiem. Vēsturē ierakstīti arī fakti, kas, šķiet, nebūtu bijuši iespējami vēl gadsimtu mijā: martā "SpaceX" nodrošināja pasaulē pirmo atkārtoti izmantojamās orbitālās klases raķetes startu; 12. maijā plašs kiberuzbrukums ietekmēja vismaz 150 valstis; izdevās novērot ārpus Saules sistēmas izcelsmes asteroīdu, kā arī divu neitronu zvaigžņu sadursmi.

Nepilna gada laikā ASV prezidents Tramps paspēja pieņemt vairākus, skaļāk sakot, pasauli satricinošus lēmumus, vispirms par ASV nodomu izstāties no Parīzes līguma par klimatu, tad – par plānoto izstāšanos no UNESCO, visbeidzot decembrī Tramps pauda, ka par Izraēlas galvaspilsētu ASV atzīs Jeruzalemi. Savā runā ANO Tramps solīja "totāli sagraut" Ziemeļkoreju, ja tās režīms turpinās kodolieroču un raķešu programmas. Šajā runā izskanēja ASV galvenā drošības apdraudējuma korekcija – teroristu grupas ISIS vietā tika ierakstīta Ziemeļkoreja.

Saspīlējums Korejas pussalā krasi pieauga pēc jauna tipa starpkontinentālās ballistiskās raķetes palaišanas, ko veica Phenjana. Tā paziņoja, ka šī raķete var tikt aprīkota ar kodoluzgali un tā var sasniegt visu ASV teritoriju. Amerikāņiem papildu psiholoģisko traumu nodarīja aprautais prieks par tautieša Oto Vormbīra atgūšanu no Ziemeļkorejas cietuma – nedēļu pēc pārvešanas mājup students nomira.

Kopš stāšanās amatā Donalds Tramps ir turpinājis izaicināt pieņemtās normas, neievērot diplomātiskās tradīcijas un reaģēt uz citu līderu necienīgiem žestiem vai provokācijām ar apvainojumiem vai piedraudējumiem. Viņa ārpolitika vēsta, ka ASV vairs neļaus saviem draugiem vai ienaidniekiem izmantot sevi. Kā raksta skeptiķi, jaunais prezidenta darba stils ar saukli "Amerika vispirms!" ir novedis pie pasaules bez ASV aizstāvības. Trampa vadībā ASV var pārstāt būt nopietns atturošais spēks un zaudēt "pasaules žandarma" lomu, paverot ceļu Krievijai un Ķīnai, – par to brīdina aģentūra "Bloomberg".

Tikmēr Krievijai, ja neņem vērā ASV sankciju pastiprināšanu, 2017. gads ārpolitiski ir bijis pietiekami sekmīgs. Tā sasniegusi savu mērķi Sīrijā un pacietīgi turpinājusi būvēt Krievijas, Irānas un Turcijas aliansi, līdz ar to konstruējot jaunu savstarpējo attiecību kopumu Tuvajos Austrumos. Telpa no Sīnāja pussalas līdz Pakistānas un Indijas robežai nonākusi Krievijas, Ķīnas un Irānas kopīgā kontrolē. Ķīna nostiprinājusies Dienvidķīnas jūrā, bet potenciālie ASV sabiedrotie pretstāvē Pekinai sākuši meklēt tuvināšanās iespējas ar Ķīnu.

Oktobrī Ķīnas komunistiskās partijas kongresā Sji Dzjiņpins saņēma otro mandātu, lai vēl piecus gadus būtu partijas ģenerālsekretārs. Pēc viņa 205 minūšu runas kongresā, samitiem ar Putinu un Trampu un uzstāšanās Davosā, aizstāvot globalizāciju, analītiķi spriež, ka Sji ir varenākais Ķīnas vadītājs kopš Mao laikiem.

Savukārt Kremlis iekšpolitikā agresīvi turpinājis pastiprināt valdības centralizāciju režīma autokrātijas virzienā. Putins nomainījis divus desmitus gubernatoru, milzu resursi gūluši drošības aparātā, tikusi iegrožota citādi domājošo izpaušanās, taču atkal notikušas sadursmes ielās, šoreiz piedaloties jaunatnei. Krievijā jūtama prezidenta vēlēšanu tuvošanās: negaidīti parādījies jauns komunistu kandidāts – kopsaimniecības direktors Pāvels Grudiņins, negaidīti savu kandidatūru pieteikusi televīzijas dīva Ksenija Sobčaka. Krievzemē izvērtusies sīva aizkulišu cīņa par ekonomiskās politikas maiņu. Sistēmas liberālim ekonomikas ministram Aleksejam Uļukajevam piespriests stingrs sods par 2 miljonu dolāru kukuli, bet kukuļa devējs "Rosņeftj" šefam Igors Sečins ticis cauri sveikā. Mēreno naftas cenu un Rietumu sankciju ierobežoto resursu apstākļos ik pa brīdim neizdodas apslēpt cīkstēšanās pazīmes Krievijas elitē. Bet Vladimiram Putinam daudzu krievzemnieku acīs pat pēc tronī pavadītiem 18 gadiem joprojām izdodas izskatīties pēc cilvēka, kurš cīnās ar sistēmu, nevis aizsargā to.

Izmaiņas nav kardinālas

Neviendabīgs bijis gads Ukrainā, kur saskarsmes zonā ar separātistiem joprojām iet bojā cilvēki un cieš apdzīvotās vietas. Ir risinājušās ASV un Krievijas konsultācijas par Donbasu, kas lielā mērā aizstāja "Normandijas formātu", taču nekādu rezultātu tās nav devušas. Ukrainas parlaments balsoja par ilgi solītām reformām, un konfliktēja valsts tiesībsargāšanas orgāni. ASV nodoms sākt letāla bruņojuma piegādi Ukrainas aizsardzībai izraisīja kārtējo Maskavas retorikas vilni.

2017. gads devis jaunu prezidentu Francijai un jaunu kancleru Austrijai un ļāvis saglabāt līdzšinējo posteni VFR federālajai kanclerei, kura tiek uzskatīta par ES lielāko dzinējspēku. Tomēr Angelas Merkeles centriski labējiem kristīgajiem demokrātiem neizdevās iegūt skaidru vairākumu, un sākās nomokošas sarunas par valdības veidošanu. Epicentrā ir imigrantu temats: kancleres partijas konservatīvie tiecas pēc jaunu patvēruma meklētāju skaita samazināšanas līdz 200 000 ik gadu, bet sociāldemokrāti ir noraidījuši jebkādus ierobežojumus.

Gads nav bijis vienkāršs Eiropas Savienībai kopumā. Francijas prezidenta Emanuela Makrona un vācu sociāldemokrātu līdera Martina Šulca izvirzītā Eiropas Savienoto Valstu koncepcija, kas paredz dalībvalstu dalīšanu "pilnvērtīgajos" un "otrās šķiras" eiropiešos, nav vairojusi to savstarpējo uzticību. Izskatās, ka Vācija un Francija vienlaikus tiecas atbrīvoties no pārāk uzmācīgas ASV gādības un pārtvert Austrumeiropas partneru kontroli. Savukārt Eiropas armijas koncepcija liecinājusi par tieksmi meklēt aizstājēju NATO, kur vadošā loma pieder ASV, ierosinot veidot kontinenta kopīgos spēkus, kurus faktiski komandētu Parīze un Berlīne.

Katalonijas neatkarības referendums un vēlēšanas neizbēgami noveda pie separātisma bažu paudēju un tautu pašnoteikšanās piekritēju uzskatu sadursmes. Pašā Katalonijā izdevās izvairīties no nopietnas vardarbības, taču gads ir beidzies bez autonomijas krīzes risinājuma.

ES valdības turpinājušas līdzdalību Lībijas migrantu krīzes risināšanā. Ar bēgļu problēmu nopietni noslogotas bijušas Bangladeša un Brazīlija. Ar starptautiskiem pūliņiem izdevies novērst badu Nigērijā un Somālijā, uzlabot Sīrijas un Jemenas konfliktos cietušo apstākļus. Plašu trauksmi izraisīja rohindžu mazākumtautības vajāšana Mjanmā, kuras valdības galva Nobela miera balvas īpašniece Auna San Su Čži izpelnījās kritiku par bezdarbību, ģenerāļiem piekopjot etnisko tīrīšanu.

Desmit gadus pēc Lielās lejupslīdes tempu ir uzņēmusi globālā ekonomikas augsme un rekordu augstumus sasniedz pasaules biržas. Starptautiskas Valūtas fonds saka, ka globālā preču un pakalpojumu tirdzniecība 2017. gadā ir palielinājusies par 4,2%, gandrīz divreiz pārsniedzot 2016. gada skaitļus. Eirozona var lepoties ar desmitgadē straujāko attīstību un deviņos gados mazāko bezdarbu. ASV bezdarba līmenis ir zemākais kopš 2000. gada. Ķīna būs apsteigusi izvirzīto 6,5% izaugsmes mērķi, un pat Krievijā, kuru ietekmēja zemās naftas cenas un sankcijas par uzvedību Ukrainā, ir vērojams mērens ekonomikas pieaugums.

Salīdzinot 2017. gada decembri ar 2016. gada decembri, mēs redzam, ka tikko nodzīvotais gads ir bijis mierīgs, jo teju nekas pasaulē nav kardināli mainījies. Virkne notikumu pēc pirmā acu uzmetiena patiešām šķituši ļoti svarīgi, bet vēsturiskā retrospektīvā tie ir parasti, tiesa gan, atsevišķu norišu attīstība var izvērsties dramatiska tikko pienākušajā gadā.

2018. gads būs dramatiskāks?

Laimīga jaunā gada novēlēšana un plaukšķeņu trokšņošana svētku maltītes fonā brīdī, kad totalitāra režīma vadonis ar maza bērna seju nepacietībā cilā pirkstu virs kodolpogas, būtu politiska farsa filmas cienīgs sižets tad, ja tā nebūtu īstenība. Ziemeļkorejas panākumi ballistisko raķešu būvniecībā apvienojumā ar ASV administrācijas ārpolitiskās pieredzes trūkumu ir bīstams kokteilis, bet Vašingtonas un Phenjanas diplomātiskā pārrēķināšanās un nepiekāpība ir novedusi pie pasaulē nopietnākās ārpolitiskās krīzes. Atteikšanās no kompromisa tik tiešām var beigties ar karu, kurā var tikt ierauta arī Japāna un Ķīna. Ziemeļkorejas vērtējums, ka 2017. gada beigās ANO Drošības padomes vienbalsīgi noteiktās stingrākas soda sankcijas nozīmē "lēmumu par karu", vairo bažas.

Gadumijas uzrunas laikā KTDR vadonis Kims Čenins atgādināja, ka kodolpoga ir uz viņa galda, bet arī pauda, ka viņa valsts ir atvērta sarunām ar Dienvidkoreju un ir gatava piedalīties Ziemas olimpiskajās spēlēs Phjončhanā. Drūmas retorikas apstākļos šīs frāzes var nosaukt par gaismas stariņu, un Dienvidkoreja jau pasteigusies pareģot, ka Ziemeļkoreja vēlēsies sākt sarunas ar ASV. Kā zināms no līdzšinējās pieredzes, Phenjanas režīms tomēr nav prognozējams un, lai labās cerības neizplēnētu, ir nepieciešams saprātīgs spiediens un diplomātiski pūliņi.

Nebūs pārspīlējums teikt, ka Ziemas olimpiskās spēles Dienvidkorejā februāra sākumā noritēs kaimiņvalsts kodolraķešu ēnā. Seula ir piedāvājusi pauzi kopīgajos manevros ar ASV šo spēļu laikā, dodot mājienu par gatavību dialogam. Ja janvārī Vašingtona un Phenjana nepapūlēsies mazināt spriedzi vai arī tā pieaugs, pastāv risks, ka Kims Čenins ar jebkāda veida provokāciju pacentīsies izjaukt dienvidnieku rīkotās spēles.

Starptautiskajā līmenī liela ietekme būs norisēm Vašingtonā. Gadumijas laipnību apmaiņa apstiprina, ka Tramps un Putins būtu gatavi apsēsties pie sarunu galda un, iespējams, noslēgt kādu nopietnāku darījumu, taču Kremļa prestižu okeāna viņā krastā vēl vairāk ir sabojājusi versija par Maskavas iespējamo iejaukšanos ASV vēlēšanās. Līdz janvāra beigām ASV administrācija iesniegs Kongresam "Kremļa ziņojumu", tostarp arī sankcijām pakļauto krievu biznesmeņu un augstāko ierēdņu sarakstu. Ja speciālā izmeklēšana atklās jaunus sensacionālus faktus, kontaktus ar Krieviju Amerikas politiskā elite uzskatīs par politiski bīstamiem un nevēlamiem. Krājbankas galva Germans Grefs intervijā "The Financial Times" piedraudēja ar smagām sekām tad, ja gada sākumā tiks pastiprinātas sankcijas pret Krieviju: "Aukstais karš liksies kā bērnu izprieca."

Šādi paziņojumi kārtējo reizi atgādina par miera vārīgumu un ļauj saprast militārpersonu raizes par kara iespējamību Eiropā un Āzijas un Klusā okeāna reģionā, ko tika izteicis ASV Jūras kājnieku korpusa pavēlnieks Norvēģijā ģenerālis Roberts Nellers.

Nav iemesla šaubīties, ka Krievijas prezidents turpinās atjaunot Krievijas reģionālo un globālo ietekmi, jo sevišķi rajonos, kas iepriekš atradās PSRS kontrolē. Nevar izslēgt krievu karabāzu atkalatvēršanu Kubā un Vjetnamā. Tikmēr NATO turpinās diskutēt par to, cik svarīgs alianses aizsardzībai ir dialogs ar Krieviju. Vieni teic, ka diplomātija atbalsta NATO Austrumu atturēšanas spēkus, citi – ka dialogs ar krieviem NATO līdzinās "runāšanai ar radioaparātu".

Ik pa brīdim uzmanība tiks pievērsta arī Ukrainai. Ne viens vien raizējas, ka valdības krišanas gadījumā pie varas Kijevā var nonākt ultralabējie, kas izšķirtos par konflikta paplašināšanu Donbasā. Šobrīd šķiet, ka šāda versija ir pārspīlējums, bet tās piepildīšanās gadījumā vismaz hipotētiski ir iespējama Krievijas bruņota iejaukšanās, kas varētu nozīmēt pat militāru pretstāvi ar ASV un Rietumiem.

Sarunas un vēlēšanas

Tomēr, šķetinot starptautiskos spriedzes mezglus, Rietumiem bez kontaktiem ar Krieviju neiztikt. Piemēram, Putinam būs saistošā posma loma darījumā ar Irānu un Turciju attiecībā uz Sīrijas nākotni. Ukrainas krīze ir sava veida pēdējā barikāde starp Krieviju un ES kodola valstīm Franciju un Vāciju. Katrā ziņā Maskava uzskatīs triju valstu vienprātības panākšanu Eiropas tematikā – arī Ukrainas krīzes noregulējumā – par visaktuālāko Eiropas virziena jautājumu.

Jau janvārī, pēc dalībvalstu mandāta saņemšanas, Eiropas Komisija sāks otro posmu sarunās ar Lielbritāniju par tās izstāšanos no Eiropas Savienības. Vispirms jāpanāk vienošanās par pārejas laiku – britu premjere Terēze Meja piedāvā divus gadus, ES dod priekšroku 21 mēnesim, bet visiem šķiet, ka paies daudz ilgāks laiks.

Jaunajā gadā Krievijai uzmanība tiks pievērsta nemitīgi. Ir iespējama plaša amnestija saistībā ar 18. martā, Krimas aneksijas gadskārtā, gaidāmajām prezidenta vēlēšanām. Vladimiram Putinam šajā sacīkstē nav līdzvērtīga pretinieka, viņa popularitāte ir pietiekami augsta, lai nešaubītos par balsošanas iznākumu. Cits jautājums ir, ar kādām metodēm Putins tieksies saglabāt savu popularitāti, – var sagaidīt nacionālistiskas retorikas pastiprināšanos, armijas piebarošanu un stingrākas represijas pret korumpētiem reģionālajiem ierēdņiem. Vasarā Krievija uzņems pasaules futbola čempionātu un noteikti centīsies atgūt starptautiskās kopienas cieņu ar krāšņiem specefektiem tā atklāšanā un norises vietās.

Vēlēšanas gaidāmas vēl citviet pasaulē, piemēram, Zviedrijā, kur olimpiskā čempione Anna Dālberga aicina "neļaut nobalsot Putinam". Pirms parlamenta vēlēšanām zviedriem esot jāizpēta krievu iejaukšanās ASV prezidenta kampaņā un jāizdara secinājumi.

Britu salās 3. maijā plānotas vietējās vēlēšanas, un paredzams, ka lielajās pilsētās dominēs leiboristi. Ar daudz lielāku nepacietību briti gaida karaliskās kāzas 19. maijā Vindzoru pilī, kur princis Harijs salaulāsies ar amerikāņu aktrisi Meganu Mārklu.

28. oktobrī ceļu no korupcijas un politisko skandālu muklāja prezidenta vēlēšanās meklēs Brazīlija. Pašreizējā prezidenta Mišela Temera popularitāte ir zema, un pie varas varētu atgriezties ar naudas atmazgāšanu un kukuļņemšanu "sašmucējies" eksprezidents Luiss Inasiu Lula da Silva – ja vien tiesa ļaus viņam tajās piedalīties.

6. novembrī risināsies starptermiņa vēlēšanas ASV, kurās balsotāji izteiksies par visiem 435 Pārstāvju palātas deputātiem un trešdaļu senatoru. Starpvēlēšanas parasti kalpo par prezidentūras vērtējumu. Ja pret Trampu vērstais kritiskais noskaņojums sitīs augstu vilni, demokrāti var iekarot Pārstāvju palātu, bet tiem lēš aritmētiskas problēmas Senātā.

Vācijā, kas jau nobalsojusi, turpināsies valdības veidošanas centieni. Līdz februārim jātiek skaidrībā, vai kristīgie demokrāti un sociāldemokrāti vienosies par lielo koalīciju. Ja vienošanās nebūs, valdības puzles kopā likšana ilgs vēl pāris mēnešu vai arī būs jārīko ārkārtas vēlēšanas.

Arī Katalonija, kas ir Spānijas autonomais apgabals, dzīvo neskaidrībā pēc vēlēšanām. Ir daudz jautājumu: kā taps jaunā valdība, kā vietas sadalīs neatkarības piekritēji un Katalonijas atšķelšanās pretinieki, kāds būs no amata gāztā Katalonijas premjera Karlesa Pudždemona liktenis? Izskatās, ka Katalonijas krīze ir tikai sākusies...

Februārī paredzēts prezentēt Tuvo Austrumu miera plānu, ar kuru iepazīstinās ASV prezidenta znots Džareds Kušners. Būt vienādi labam pret abām pusēm acīmredzot neizdosies, un ļoti iespējams, ka taps plāns, kas nepiepildīs palestīniešu vairākuma sapni par valstisko neatkarību, apmierinot Izraēlu, kurai savukārt atliks gatavoties konfliktam ar Irānu un tās sabiedrotajiem.

Ja piedevām saasināsies Irānas un Saūda Arābijas pretstāve par ietekmi reģionā, tā var izvērsties par bruņotu sadursmi ar vairāku valstu iesaistīšanos.

Janvāra vidū noskaidrosies, cik saliedēta būs lielvalstu nostāja Irānas kodolproblēmas lietā. Ja ASV prezidentam vairs nepatiks 2015. gada daudzpusējais līgums, kas paredz stingrus ierobežojumus Teherānai apmaiņā pret sankciju atvieglojumiem, citām dalībniecēm (tostarp Lielbritānijai, Francijai, Vācijai, Ķīnai un Krievijai) būs jāizlemj, vai saglabāt līgumu bez ASV.

Reālajai pasaulei līdzās pastāv paralēlā. Par vienu no interesantākajiem 2017. gada tematiem kļuva kriptovalūtas – ne vien pateicoties "Bitcoin", ētera (Ethereum) un citu virtuālo valūtu kursa olimpiskajam lēcienam, bet arī saistībā ar Volstrītas atzinīgo attieksmi pret tām un šā tirgus veicināšanu. Lai gan virkne ekspertu un arī autoritatīvais miljardieris Vorens Bafets "Bitcoin" nosaucis par ziepju burbuli un pravietojis tā drīzu plīšanu, pērn "Bitcoin" sadārdzinājās par vairāk nekā 1400%. Ir prognozes, ka 2018. gadā pret bankām vērsto hakeru apdraudējumu dēļ "Bitcoin" cena var pieaugt līdz 40 000 dolāru.

Vai "Bitcoin" aizstās bankas? Vai 2018. gadā virtuālā pasaule ienāks aizvien dziļāk reālajā?

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form