Tas, ka uz nupat Vācijā trīs dienas ilgušo G7 valstu (Apvienotā Karaliste, Vācija, Itālija, Kanāda, Francija, Japāna, ASV un Vācija) ārlietu ministru apspriedi pirmo reizi bija uzaicināts Moldovas ārlietu ministrs, apstiprina, ka pasaules rūpnieciski visvairāk attīstītās un ietekmīgākās zemes šai valstij šobrīd pievērsušas nopietnu uzmanību. Moldovai ir grūtības tikt galā ar bēgļu plūsmu no kaimiņos esošās Ukrainas. Savukārt incidenti, kuros iesaistīti Moldovas teritorijā Krievijas kontrolētā Piedņestras anklāva šķeltnieki, ir raisījuši starptautisku satraukumu, ka karš varētu izplatīties pāri robežai. Otras lielajam septītniekam nepiederošās valsts – Ukrainas – pārstāvja klātbūtne šajā saietā ir bijusi pašsaprotama.
Skan netaktiski, bet jāatzīst, ka bez kara Ukrainā Moldova nebūtu saņēmusi ielūgumu uz šo septītnieka sanāksmi Veisenhausā pie Baltijas jūras. Mūsu puses ministrus taču nepasauca, un pat Poliju neuzaicināja. Kartē redzams, ka Moldova atrodas ciešākos Ukrainas apskāvienos un, galu galā, tuvāk piefrontes zonai. Loģiski, ka kopš kara Ukrainā Moldovu apmeklējis gan ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens, gan gluži nesen arī ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterešs, kurš brīdināja, ka reģions ir apdraudēts, un pateica, ka "Moldova atrodas pasaules miera un stabilitātes saglabāšanas, miera un stabilitātes frontes līnijā". NATO ģenerālsekretāra vietnieks Mirča Džoana uzskata, ka plaisa starp Krievijas prezidenta Vladimira Putina politiskajām ambīcijām attiecībā uz Ukrainu un reālo situāciju var novest pie spontāniem Kremļa vadītāja lēmumiem – tie var skart arī Moldovu.
