Āris Jansons: Kur krievi pārspējuši amerikāņus viltībā?
Foto: Privātais arhīvs

Saūda Arābijas karaļa zelta eskalatora iestrēgšana, kad 81 gadu vecais monarhs atradās uz tā pakāpieniem valdības lidlaukā Maskavā, milzu reklāmu dēļi Krievijas galvaspilsētas ielās ar sveicieniem arābu valodā, vareni karogu masti uz riteņiem Kremlī un augstā viesa pārvietošanās pa Lielo Kremļa pili elektromobilī ir daļa no saziņas līdzekļu izceltajiem vizuālajiem efektiem šomēnes vērienīgākās starptautiska mēroga vizītes gaitā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Tie nepalika nepamanīti. Bet karaļa un viņa delegācijas brauciena saturs neizgaismojās žurnālistu un televīzijas vērotāju acu priekšā. Versijas par gaidāmo sarunu tematiem virmoja gaisā pirms augstā viesa ierašanās Krievzemē, bet pēc ciemošanās nerimst pieņēmumi par to, kas par sarunu rezultātiem ir palicis nepateikts publiski.

Kas galu galā motivēja Saūda Arābijas karali apmeklēt Maskavu tieši šobrīd – ņemot vērā, cik reižu šāds brauciens ticis atlikts, kopš Salmans bin Abdulazizs 2015. gada janvārī kāpa tronī? Starp citu, pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina oficiālās vizītes Rijādā 2007. gadā viņš nesagaidīja toreizējā saūdiešu karaļa Abdullas atbildes vizīti.

Abdulla nomira pirms diviem gadiem, un pa šo laiku tradicionāli konservatīvās karalistes jaunā vadība – karalis un viņa ietekmīgais dēls kroņprincis Mohameds bin Salmans – ir parādījusi zināmu tieksmi pēc pārmaiņām. Vājinājies monarha ciešais tvēriens naftas rūpniecībā, bet saūdiešu sievietēm nupat oficiāli atļauts sēsties pie automobiļa stūres. Vai tik krasa pārmaiņa tiek pieteikta arī karaļvalsts ārpolitikā – vai autoritārā Saūda Arābija grasās iemainīt savas vairāk nekā septiņus gadu desmitus ilgās vissvarīgākā sabiedrotā attiecības ar ASV pret atjaunotām saiknēm ar Putina autoritāro Krieviju?

Pēdējos gados laiki ir mainījušies ne tikai pašā Saūda Arābijā, bet visos Tuvajos Austrumos. Rijāda saredz Krieviju kā atdzimstošu globālo spēlētāju, kas reģionā var aizpildīt Savienoto Valstu atstāto vakuumu. Lai gan Donalds Tramps bija plaši pavēris rokas, lai apskautu karali un prinčus Saūda Arābijā, pat padarot to par savu pirmo ārzemju ceļamērķi pēc stāšanās prezidenta amatā, jaunais Baltā nama saimnieks bija licis Rijādas elitei vilties attieksmē pret politiskos strīdos ar virkni arābu valstu ierauto Kataru un aizvainojis ar nevēlēšanos sūtīt brangu karapulku uz Sīriju.

Amerikāņu pētnieki spriež, ka Rijādas dialogs ar Putinu cita starpā ir arī nodrošināšanās pret Trampa sagādātiem un potenciāli nodarāmiem zaudējumiem. Apstākļos, kad ASV prezidenta kurss Tuvajos Austrumos demonstrējis brīžiem neprognozējamu mainīgumu, Saūda Arābija negrib likt visu likmi tikai uz Vašingtonu un meklē stratēģisko attiecību dažādošanas iespējas, un tas ir pašsaprotami.

Turklāt visai mulsinošs efekts ir bijis Trampa pasludinātajai vadlīnijai "Vispirms – Amerika". Šādā scenārijā Rijada saskata vērtību saikņu stiprināšanā ar Maskavu. Ar šādu orientieri tā nav nekāds baltais zvirbulis kopienā, kurā, kā tiek pausts publiski, "lai stabilizētu stāvokli Tuvajos Austrumos un izveidotu stabilu daudzpolāru pasaules kārtību" – protams, katra ar savu mērķprogrammu –, ar Krieviju sadarbojas virkne ieinteresēto valstu, no Turcijas līdz Irānai un Ķīnai. Līdz ar ASV klātbūtnes samazināšanos un Irānas ietekmes pieaugumu Rijādai Tuvie Austrumi bija sākuši likties nestabilāki, bet Maskava līdz ar tās atgriešanos reģiona galvenā spēlētāja lomā pēc tās panākumiem Sīrijā šķiet ērts partneris, kas var līdzsvarot bīstamās svārstības un apstādināt Teherānu. Pašai Rijādai tik un tā paliktu pietiekami daudz telpas savas varas projicēšanai Tuvajos Austrumos.

Mēdz teikt, ka Saūda Arābija ir "Tuvo Austrumu vārtu sargs", kurš var pavērt Krievijai šos vārtus plašāk vaļā. Maskava, protams, ir noskaņojusies tam, ka attiecību uzlabošana ar Rijādu labvēlīgi ietekmēs Krievijas attiecības ar Tuvo Austrumu valstu vairākumu.

Notikumu vērtētāji nav vienisprātis, vai Saūda Arābijas monarha brauciens uz Maskavu ir sava veida gandarījuma balva Putinam par kaut ko jau paveiktu vai par to, ko Rijāda sagaida no viņa. Lēmumam iesaistīt Krieviju ciešāk reģionā ir sakars ar karalistes ilgtermiņa ārpolitiskajiem aprēķiniem, bet uz galīgo grūdienu ciešākiem kontaktiem ar Kremli karali acīmredzot ir motivējusi iekšējā spēle par varu.

Saūdu monarhija atrodas uz jaunas varas maiņas sliekšņa, kad karaļa 33 gadus vecais dēls princis Mohameds kļūs par nākamo monarhu, bet troņmantniekam pietrūkst nepieciešamās pieredzes, un viņa stāvoklis nākamā karaļa postenī var tikt apstrīdēts. Nākamā karaļa veidolam mazais uzvaru nesušais karš Jemenā un Kataras blokāde nu izskatās vairāk pēc traucēkļa, bet viņa programma ekonomikas uzlabošanai raisa skepsi. Karalis, kuram, cik noprotams, nav izdevies spēcināt dēla veidolu savās mājās, tiecas pēc starptautiska atbalsta varas nonākšanai Mohameda bin Salmana rokās. Krievija ar tās augošo politisko ietekmi Tuvajos Austrumos ir kļuvusi par valsti, kuras atbalsts karaļa plānam var izrādīties sevišķi svarīgs.

Pragmatiskā Maskava pēdējo divu gadu laikā ir bijusi acīmredzami apjukusi saistībā ar to, ka daudzu augstu Saūda Arābijas emisāru vizītes un tikšanās Rijādā ir beigušās ar kaudzi solījumu, bet ļoti necilu reālo sadarbību. Piemēram, 2015. gadā Rijāda apņēmās ieguldīt Krievijā 10 miljardus dolāru un parakstīja saistības enerģētikas un aizsardzības jomā, pēc kā nav tapis neviens līgums. Krievijas bruņojuma ražotājs "Rosteh" pērn pauda, ka Saūda Arābijas ieroču pirkšanas solījumi nav pārvērtušies par līgumiem, bet drīzāk tiek uzskatīti par politisku sviru. Pēc nupat notikušajām sarunām Maskavā ir izpausts, ka abu valstu līderi ir apsprieduši rīcības plānu naftas tirgus stabilizēšanai (pērn Saūda Arābija un Krievija jau vadīja OPEC un ārpus OPEC esošo naftas ieguvēju valstu darījumu jēlnaftas ražošanas samazināšanai naftas cenu stiprināšanas labad), kā arī saskaņojuši kopīga investīciju fonda izveidošanu 1 miljarda dolāru apmērā. Paziņots arī par Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmu S-400 iepirkšanas darījumu (Saūda Arābija ir otrā ASV sabiedrotā pēc Turcijas, kas to veikusi), kopīgu darbu agrorūpniecības kompleksā, kosmosa apgūšanā un atomenerģētikā.

Par spīti viedokļu atšķirībām, Maskava un Rijāda lēnām ir nonākušas pie lielākas savstarpējas saprašanās un rīcības saskaņošanas svarīgos jautājumos. Lai gan Sīrijā abas valstis atbalsta pretējas puses, saūdieši izlēma risināt sarunas ar Maskavu, lai samazinātu savus zaudējumus. Karaļa vizīte ir vērā ņemams attiecību padziļināšanas solis, kas atstās pēdas Tuvo Austrumu ainavā, netieši apliecinot, ka Krievija ir kļuvusi par galveno spēlētāju Rietumāzijā un reģiona stratēģiskajos darījumos vairs nevar ignorēt Maskavas intereses. Kā teicis kāds no indiešu apskatniekiem, Saūda Arābijas karaļa vizīte Kremlī nozīmē skaidri atzītu faktu, ka Rietumāzijā Krievija ir pārspējusi viltībā Savienotās Valstis.

Būtiski, ka Salmans bin Abdulazizs ieradās Maskavā laikā, kad Sīrijā noslēguma posmā nonākusi aktīvā karadarbība pret teroristisko organizāciju "Islāma valsts", bet lielvalstis ir gatavas piedalīties politiskajā noregulējumā. Krievijas galva šajā sakarā risinājis sarunas Turcijā un Turkmenistānā, Turcijas prezidents apmeklējis Irānu, Irākas viceprezidents un Ēģiptes ārlietu ministrs ieradušies Maskavā. Ir iespējams, ka Saūda Arābijas, Irānas un Turcijas līderi, liekot izredzes uz Krieviju un saziņā ar to var mēģināt patstāvīgi vienoties par reģiona nākotni.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Donalds Tramps Krievija Saūda Arābija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form