Foto: AFP/Scanpix/LETA

No vairāku dienu attāluma atskatoties uz ASV un Krievijas vadītāju tikšanos Ženēvā, redzams, ka sarunu reālie rezultāti izrādījušies pārāki par bezcerības cauraustajām prognozēm. Kopumā pieticīgi, bet pozitīvi, un, kā bija paredzams, bez sensācijām. Džozefs Baidens vēlējās brīdināt sarunu partneri, ka turpmākas agresīvas Krievijas darbības nepaliks bez sekām, un viņš to izdarīja. Vladimirs Putins gribēja demonstrēt, ka jaunais ASV prezidents ir gatavs uzturēt kontaktus ar viņu tāpat kā viņa priekšgājēji, un viņš to arī panāca. "Financial Times" gan saka, ka dalīties vienā skatuvē ar Amerikas prezidentu jāuzskata par nepelnītu balvu pretiniekam, kurš sponsorē regulārus kiberuzbrukumus ASV, nemaz nerunājot par informācijas kara vadīšanu pret Rietumu demokrātiju.

Der pievērst vērību Čikāgas Universitātes profesora Konstantina Soņina izteiktajam pieņēmumam, ka Baidena galvenais mērķis bija, pašam to nepasakot, precizēt Vašingtonas nostāju tā, lai pilnībā novērstu sava priekšteča Donalda Trampa sarunā ar Putinu Helsinkos teiktā ietekmi. Neviens nezina, ko Tramps apsolīja Putinam, tiekoties viens pret vienu. Tramps ir paņēmis savas tulkotājas piezīmes, un pēdējos trīs gadus notiek mēģinājumi noskaidrot, kas tajās rakstīts. Eksperts uzskata, ka, nezinot, ko Tramps teicis, Baidenam bijis nepieciešams formulēt nostāju visos svarīgajos jautājumos tā, lai eksprezidenta vārdiem nebūtu nekādas nozīmes.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!