Afgāņu islāmistu fundamentālistu kustība Taliban ir apstiprinājusi, ka tā ir gatava noslēgt vienošanos ar ASV par mieru Afganistānā un parakstīs to 29. februārī. Pērn septembrī Taliban un ASV jau stāvēja uz miera līguma noslēgšanas sliekšņa, taču sakarā ar uzbrukumu ASV karavīriem prezidents Donalds Tramps sarunas atcēla.
Sestdien sāka darboties "vardarbības samazināšanas" posms, par ko vienojās Taliban, afgāņu un ASV spēki: faktiski tas nozīmē septiņu dienu pārbaudes laiku - vai Taliban vadoņi spēj kontrolēt savus karotājus un tie neuzspridzināsies vai neapšaudīs pretējo pusi. Vardarbības samazināšanai, kā uzsver afgāņu avīze "Eslah", nav skaidra formulējuma un definīcijas, taču Taliban uzstāja uz šādu nosaukumu, norādot, ka tas ir ļoti līdzīgs pamieram, kura pasludināšana varot vājināt talibu morāli. Ja ASV apmierinās situācijas attīstība turpmākajos četros mēnešos, tās sāks sava kontingenta atvilkšanu pēc īpaša grafika, kura beigu termiņš būs atkarīgs no tālāko sarunu iznākuma.
Šīs vēstis pēc 18 karošanas gadiem Afganistānā ir pelnījušas atrasties drukāto un tīmekļa avīžu pirmajās lappusēs, tālrādes un radio ziņu laidienu pirmajās minūtēs. Ja līgums, kas paredz afgāņu "iekšējās sarunas", šonedēļ tiks parakstīts, sekos jautājums, cik ilgi tas tiks ievērots. Galvenais - ko no šā procesa patiesībā vēlas Taliban. Zināms ir tas, ka tas vēlas atkal pārvaldīt valsti līdzīgi, kā to darīja pirms 2001. gada un tādēļ tiecas no jebkāda potenciālā darījuma iegūt maksimāli lielāku varu.
2001. gada rudenī, pāris mēnešus pēc 11. septembra traģēdijas, ASV sāka operāciju "Enduring Freedom", ievedot savus karavīrus Afganistānā. Šīs operācijas iemesls bija fakts, ka Taliban valdība bija devusi iespēju Osamam bin Ladenam un Al Qaeda izmantot savu valsti teroristisko uzbrukumu (arī 11. septembra notikumu) plānošanai un sarīkošanai. Toreiz sešās nedēļās Taliban varu izdevās gāzt, taču izrādījās tikai ilgstošas pretstāves sākums, kas apskatniekiem ļāva vilkt paralēles ar padomju iebrukumu Afganistānā 1979.gadā. Lielās kaimiņzemes komentētāji gan vairāk mēdz runāt par Amerikas "otru Vjetnamu", lai gan šis salīdzinājums ir stipri pārspīlēts kaut vai tāpēc, ka Vjetnamas karā ASV zaudēja 58 200 karavīru, kamēr Afganistānas karš 18 gados prasījis vairāk nekā 2400 amerikāņu karavīru un 1000 NATO un citu sabiedroto karavīru dzīvības (šos skaitļus nosauc respektablais žurnāls "Foreign Policy"). Tomēr iespaido skaitļi, ka iesaistīšanās Afganistānā ASV izmaksājusi ap 2 triljoniem (!) dolāru un karā bijā gājuši 38 000 afgāņu civilpersonu.
Atmiņas par Vjetnamu
Pēc gandrīz diviem gadu desmitiem okeāna viņā krastā vairs nenoliedz, ka Afganistānas stabilizēšanas uzdevumu, lai novērstu teroristu darbošanos, ASV amatpersonas savulaik novērtēja par zemu. Aptauju kopaina rāda, ka amerikāņu vairākums vēlas savu karavīru atgriešanos no Afganistānas, un Donalds Tramps to arī solīja (vēlēdamies to paveikt pirms iecerētās pārvēlēšanas novembrī). Šī iespēja ir pietuvināta, taču nav atbildes uz jautājumu, kā panākt, lai šādā gadījumā Afganistānā pie varas noturētos Savienotajām Valstīm labvēlīga valdība un kas no bēdīgām sekām pasargātu dažādas valsts minoritātes, piemēram, hazāru šiītu etnisko grupu.
"Glābšanas riņķis" pēc NATO aiziešanas varētu būt starptautiskie ANO miera uzturēšanas spēki, kas, lai arī bez pilnvarām uzspiest mieru ar ieročiem, varētu novērot līguma izpildi un gādāt, lai nākotnes valdība saņem solīto starptautisko palīdzību.
Šobrīd Amerika atceras Vjetnamas kara mācību. 1973. gadā ASV atstāja kaujaslauku pēc līguma parakstīšanas ar komunistisko Ziemeļvjetnamu, cerēdamas, ka Hanoja uzsāks sarunas ar Dienvidvjetnamu un karš beigsies. Taču Ziemeļvjetnama, pārkāpdama miera līgumu, turpināja karadarbību līdz galīgai uzvarai.
Tomēr Afganistānā šis salīdzinājums nav precīzs, jo Taliban nav tik daudz spēka un līdzekļu, lai pārņemtu kontrolē visu valsti. Pildot līgumu, drīzumā būtu jāsākas afgāņu savstarpējām sarunām, kuru rezultātā jānodibina ilgstoša ugunspārtraukšana un jāizstrādā valsts nākotnes politiskā "ceļa karte" ar Taliban iesaisti. Nianse gan tāda, ka Taliban atsakās oficiāli atzīt Kabulas režīmu. Viena no idejām, ko ilgstoši noraidījuši gan Taliban, gan prezidents Ašrafs Gani, ir sastādīt pagaidu valdību, kurā fundamentālistu grupu līderi uz laiku pievienotos kabinetam un varētu turpināties sarunas. Bez tam sarunas pat labākā scenārija gadījumā var aizkavēt valdības strīds par neseno vēlēšanu iznākumu. Tikai šomēnes ir paziņoti pērnā septembra vēlēšanu rezultāti, par uzvarētāju pasludinot prezidentu Gani, taču viņa sāncensis Abdula Abdula ir apstrīdējis tos un paudis, ka veidošot savu administrāciju.
Nelāgā kārtā šī ķilda izcēlusies tieši laikā, kad valstij nepieciešama vienotība izšķirīgo miera sarunu norisei. Taliban "Džihāda balss" vietnē Gani atkalievēlēšana jau nosaukta par "kara turpinājumu".
Taliban - spēka pozīcijā
Kamēr valsti saēd korupcijas audzējs, bet politiskajā līmenī valda domstarpības un šķelšanā, Taliban jūt savu pārākumu, kamdēļ negrasās pārāk daudz piekāpties. Taliban galvenais peļņas avots - opija ražošana - pēdējos gados ir strauji uzplaucis (ap 80% pasaules nelegālā opija nāk no Afganistānas), bet fundamentālistu grupas pašlaik kontrolē vairāk apdzīvoto vietu nekā 2016.gada augustā. Taliban vadoņi pieprasa sava izbijušā islāma emirāta atjaunošanu un konstitūcijas aizstāšanu ar reliģiskajiem likumiem. Visai ticama šķiet versija, ka izdevīgā brīdī Taliban censtos pārņemt galvaspilsētu Kabulu un kontrolētu lielu daļu lauku apgabalu, bet daudzos rajonos ar dažādu intensitāti turpinātos cīņas.
Kamēr potenciālā darījuma pirmā daļa paredz neatgriezenisku ASV spēku samazināšanu no apmēram 14 000 līdz 8600, bet Taliban, līdztekus ugunspārtraukšanai, ir jāpārtrauc saiknes ar Al Qaeda un tai radniecīgām kopām, pēc ieceres, būtiskākā būtu otrā fāze.
Tajā ASV loma būtu otršķirīga, salīdzinot ar konflikta pretējās pusēs stāvošo afgāņu pušu dalību. Galvenais mērķis - pilnīga vai gandrīz pilnīga ASV un NATO spēku izvešana, kā arī afgāņu varas dalīšanas nolīgums starp Taliban un plašāku nometni, tajā skaitā pašreizējo valdību un citiem republikāniskas un konstitucionālas Afganistānas atbalstītājiem. Šobrīd pat šī posma saturs, paredzot arī vardarbības izbeigšanu, šķiet pārāk ideāls, ja ielāgojam, ka Taliban un Kabulas valdība vēl nav atradusi iespēju pat savstarpēji sarunāties. Taliban ir apspriedies vairākos sarunu raundos ar afgāņu politiķiem, taču atteicies no tiešām sarunām ar valdības vīriem, sakot, ka tie var apmeklēt sarunas tikai kā privātpersonas. BBC ziņo, ka Taliban atklāti darbojas 70% no Afganistānas teritorijas, kas dod šai grupai virsroku sarunās ar Kabulu, ļaujot runāt no spēka pozīcijas. "Ja ASV paraksta miera līgumu ar Taliban, Afganistānas valdībai būs tas jāpieņem vai arī citi [ASV] panāks, lai tas tiktu pieņemts," izteicies kāds afgāņu apskatnieks.
Īstie un viltus miera baloži
To, cik Afganistānā viss ir savstarpēji samezglojies, lieku reizi rāda "The New York Times" viedokļu lapā ievietotais ASV teroristu sarakstā iekļautā Taliban līdera vietnieka Siradžadina Hakkani raksts. Hakkani, kura šūniņa palīdzējusi bin Ladenam un sūtījusi pašnāvniekus slaktiņu rīkošanai Kabulā, raksta, ka "mēs bijām spiesti aizstāvēties" un aicina "izbeigt slepkavošanu". Mediji liecina, ka ir daudz pierādījumu par Hakkani neatbilstību "miera baloža" lomai, taču īstenība ir tāda, ka ASV un Taliban darījums top arī ar viņa līdzdalību.
Uz neskaidrību fona arī pozitīvo iezīmju pašlaik ir vairāk nekā sen nav bijis. No ASV puses sarunas vada Afganistānā dzimušais Zalmajs Halilzads, kura diplomātiju pastiprinājis militārs spiediens. Miera sarunas sācis atbalstīt iepriekš skeptiskais Afganistānas prezidents Gani. Vismaz līdz 2024.gadam Afganistānā pošas palikt NATO karaspēks, kas turpinās arī apmācīt afgāņu armiju.
Vienošanās, ja arī tiks noslēgta, protams, var viegli izjukt. Vardarbības samazināšana ziemas sezonā tik un tā var nozīmēt ofensīvu pavasarī. Tomēr diplomātiskie centieni un Taliban un ASV līgums ir labākā iespēja abām pusēm salikt kopā Afganistānas nākotnes ainu, kamdēļ ir vērts pamēģināt. Arī tādēļ, lai nepieļautu, ka Afganistāna atkal būtu terorisma eksportētāja valsts.