Āris Jansons par ASV vēlēšanām: Amerika var iegūt prezidenti

Novembrī visi komentē ASV prezidenta vēlēšanas. Visi kļuvuši par sociologiem un amerikāņu politiskās sistēmas ekspertiem. Visvienkāršāk ir tautiešiem, kuri ir ASV pilsoņi – viņi vienkārši liek ticēt uz vārda, jo kārtējo reizi atgādina ne vien sev, ka ir amerikāņi. Bet pat godīgākie no viņiem atklāti pauž apjukumu. Par uzvaru ir paziņojuši abi kandidāti – kā gan lai nesamulst vēlētāji? Un kurš nu var apgalvot, ka pasaule saprot Savienotās Valstis, ja paši amerikāņi atzīstas pēkšņā orientēšanās zudumā un pat Baltajā namā prezidenta atteikšanās atzīt vēlēšanu rezultātus radījusi frustrāciju?

Parasti nedēļu pēc ASV vēlēšanām vienīgā intriga vairs ir uzvarētāja administrācijas sastādīšana vai varbūt sīva sāncensība otršķirīgās Kongresa sacīkstēs. Šogad ir citādi – skatieni pievērsti ne tik daudz mediju pasludinātajam vēlēšanu uzvarētājam, cik prezidentam Donaldam Trampam, kurš spītīgi nepieļauj, ka ir zaudējis. Cik pamatoti viņa sāncenša Džozefa Baidena komanda dēvē Trampa tiesāšanos par "teātri"? Viņa vēršanās tiesā ir Savienoto Valstu politiskajai kultūrai pierasta prakse. Drīzāk būtu dīvaini, ja Tramps neizmantotu šo iespēju. Konkrētajā gadījumā daudz svarīgāka par rezultātu ir procedūra – tāpēc, ka likuma nepiekāpīga ievērošana saglabā cerību un pašpārliecību par to, ka lielvalsts veselīgie, demokrātiskie pamati ļaus pārvarēt nobriedušo krīzi.