Ukraiņu uztverē pēc 2014.gada viņu valsts nav atbrīvojusies no zemas intensitātes militāra konflikta ar Krieviju, kas turpināsies vismaz līdz Putina pilnvaru beigām. Kā saka apskatnieki Kijevā, šāds zemas intensitātes konflikts ar pastāvīgiem spriedzes uzplaiksnījumiem un kara gaidām nav nekāds iesaldētais konflikts. Un sarunas četru valstu "Normandijas formātā" ir nepieciešamas tieši tamdēļ, lai nepieļautu lielo karu, bet nevis lai iegūtu šobrīd neiespējamo – mieru un valsts teritoriālā veseluma atjaunošanu.
Par saasinājumu bruņotā konflikta zonā Ukrainas austrumos runāja un rakstīja jau janvārī un februārī. Vispirms par ukraiņu bruņutehnikas un bruņojuma enerģisko pārvietošanu tuvāk norobežošanas līnijai Donbasā. Pavīdēja versija par Ukrainas Bruņoto spēku gatavošanos uzbrukumam pašpasludinātajām Doņeckas un Luhanskas šķeltnieku "tautas republikām". Taču Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ne reizi netika paudis, ka viņš vēlas atgūt šīs teritorijas ar spēku. Viņš drīzāk ir iestājies par sankcijām, diplomātiju, reformām un nomierināšanos.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Abonē un lasi vairāk:
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
