Foto: Reuters/Scanpix/LETA
Pēc nedēļas būs pagājuši jau divi mēneši kopš par civilās aizsardzība jomu atbildīgo diskusijas un tās gaitā notikušās "vājo punktu atrašanas". Tātad gandrīz divus mēnešus (neskaitot Jāņus, protams) jau valsts līmenī būs domāts arī par vienotu krīzes vadības centra izveidi. Jāsagaida, ka domāšana vēl šogad beigsies ar rezultātu – šķiet, apzinātas ir vairākas nepilnības jaunā koronavīrusa krīzes pretpasākumu rīkošanā un konstatēts, ka līdz šim nepietiekami ticis saskaņots starpinstitūciju darbs.

Par civilajā aizsardzībā iesaistīto dienestu gatavības un atbildības pakāpes svarīgumu kārtējo reizi atgādinājuši šomēnes dažās ziemeļvalstīs veiktie paaugstinātā radioaktivitātes līmeņa mērījumi. Cilvēkam nesaskatāmie kobalta, rutēnija un cēzija radionuklīdi, spriežot pēc novērošanas centru publicētas kartes, radioaktīvā mākonī peldējuši pāri arī līgošanas noskaņas pārņemtajai Latvijai.

Neskaitot Valsts Vides dienesta pārstāves izteikumus jau vasaras saulgriežu nedēļas nogalē, nekādus operatīvus – proti, ātri, bez kavēšanās sniegtus – "atbildīgo" iestāžu skaidrojumus par izotopu līmeņa izmaiņām atmosfērā es nepamanīju. Un, uzzinot par radionuklīdu noplūdi no svešzemju avotiem, uzreiz prātā iezagās jautājums par pašmāju sargiem – vai klusuciešanā vainojama svētku gaisotne, iedzimta vieglprātība, vai nodrošināšanās pret lieku panikas celšanu?

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!