Es jau arī varētu mēģināt līdzināties franču kreisi liberālā žurnāla "L'Obs" galvenajai redaktorei Sesilai Prjērai, kura sava izdevuma 14 lappusēs daiļrunīgi raksturo aizejošās Vācijas kancleres Angelas Merkeles "neticamo auru". Allaž esmu apbrīnojis, ka Merkele nav pompoza, atsakās no visa glamūra un tradicionālajiem varas žestiem. Varētu pastāstīt par daudzdzīvokļu namu Berlīnes "Mitte" rajonā, kur kanclere dzīvo, un to, ka Ukermarkas novadā, mazāk nekā simt kilometru attālumā no galvaspilsētas, vairākreiz esmu braucis garām viņas vasaras mājai, kas ir necilāka par mana kaimiņa saimniecību Koknesē. Bet vēl jau ne mēs, ne vācieši galīgi neatvadās no viņas, un puķainie epiteti var pagaidīt. Pēc Vācijas Bundestāga vēlēšanām Angela Merkele turpina vadīt savas valsts valdību. Viņa vēl kādu laiku paliks amatā, jo pēc vēlēšanām valdošās koalīcijas izveide Vācijā parasti prasa pat vairākus mēnešus. Šobrīd svarīgākie jautājumi ir, kāda būs Vācijas nākamā valdība un kas būs nākamais federālais kanclers.
Vilinošais kanclera krēsls
Merkeles pārstāvēto kristīgo demokrātu un kristīgo sociālistu (KDS/KSS) blokam vēlēšanās izrādījies sliktākais rezultāts kopš Otrā pasaules kara. KDS/KSS kanclera amata kandidātam Armīnam Lašetam nav izdevies pārliecināt viņas bijušos vēlētājus par savu nopietnību, kompetenci un apņēmību. Kā raksta avīze "Tages-Anzeiger", Lašeta vājums parādījis arī to, ko Merkeles popularitāte jau gadiem ilgi slēpa: cik sašķelti, talantiem nabadzīgi un programmas ziņā izsīkuši ir Vācijas kristīgie demokrāti.
Federālā kanclera krēsls Lašetam ir politiskās izdzīvošanas jautājums – citādi viņš nenoturēsies arī partijas priekšsēdētāja postenī, būs tikai Ziemeļreinas-Vestfālenes ministru prezidents vai, iespējams, beigs savu politisko karjeru.
