Mūsdienu Polijas vēsturē Jaroslava Kačiņska vadītā partija "Likums un taisnīgums" (poliskais saīsinājums – PiS – Prawo i Sprawiedliwość) līdz ar uzvaru Sejma (parlamenta) vēlēšanās ir kļuvusi par otru politisko spēku, kas šajā valstī palicis pie varas otro četru gadu termiņu pēc kārtas. Pirmoreiz partija, kas valdījusi viena pati, pēc četriem varas gadiem ir ne vien atkārtojusi panākumu, bet guvusi ievērojami lielāku balsotāju atbalstu. Partiju nav saļodzījuši tās veidolam riskanti skandāli ar ministru un Sejma maršala iesaisti, un opozīcijai nav izdevies izmantot PiS autoritārisma impulsus vai tai pārmesto nevērību veselības aprūpes laukā. Poļiem gribētos zināt, vai Jaroslavs Kačiņskis, kurš vēlēšanu kampaņā simbolizēja savas partijas seju, kļūs par premjeru. Viņš pats gan iepriekš bija izteicies, ka PiS neapstrīdamas uzvaras gadījumā amatā paliks līdzšinējais valdības galva.
Līdz Kačiņska partijas panākumam divreiz pēc kārtas, 2007.un 2011. gadā, uzvaru svinēja tās galvenie pretinieki no "Pilsoniskās platformas" (pašreizējā galvenā "Pilsoniskās koalīcijas" partija), kuru vadīja Donalds Tusks. Pēc viņa iesēšanās Eiropas Komisijas vadītāja krēslā partiju piemeklēja līdera trūkums un ideju krīze. Lielā mērā tieši šī krīze un iestāšanās par bargiem pasākumiem pret noziedzību un korupciju radīja apstākļus, lai "Likums un taisnīgums" izvērstos un iegūtu vadošo pozīciju popularitātes reitingos. Divus gadus pēc triumfa 2015. gada vēlēšanās šai partijai izdevās aizlāpīt valsts budžeta caurumus un izpildīt galvenos sociālās tematikas solījumus.
Autoritārisma mākoņi neskādē
Par spīti labēji konservatīvās partijas vadībā gūtajiem Polijas ekonomikas panākumiem, bijušie valsts prezidenti Lehs Valensa, Aleksandrs Kvasņevskis un Broņislavs Komorovskis līdzšinējos "Likuma un taisnīguma" varas gadus vērtē negatīvi. Atklātā vēstulē viņi norādīja, ka šā rudens vēlēšanas nebūs parastas: tajās izšķirsies, vai Polija vēl aizvien būs demokrātiska tiesiska valsts, vai arī tā turpinās pārvērsties par autoritāru diktatūru. Uz šo formulējumu vedinājušas arī bezprecedenta pārmaiņas, kas kopš Kačiņska partijas nākšanas pie varas ir piemeklējušas Polijas tiesu varu.
Eiropas Komisiju satrauc pretrunīgā kārtība, kompromitējot tiesu patstāvību un tiesnešus pakļaujot politiskai kontrolei. "Likuma un taisnīguma" pilnīgā kontrolē nonākusi Konstitūcijas tiesa, bet darbā valsts iestādēs lielākoties pieņemot tikai partijai pietuvinātas personas. Augustā spēkā stājās tiesu reforma, saskaņā ar kuru tieslietu ministrs ieguvis tiesības patstāvīgi un bez saskaņošanas ar juridisko kopienu iecelt un atlaist tiesu priekšsēdētājus. Brisele pieprasa Varšavai atcelt reformu vai pielīdzināt to ES standartiem. Eiropa pārmet Polijas valdībai neatkarīgo tiesu likvidēšanu un sabiedrisko mediju pakļaušanu savai kontrolei.
2015. gadā Kačiņska partija saņēma absolūto vairākumu parlamentā un izveidoja vienas partijas valdību, pateicoties vēlēšanu aritmētikai. Toreiz Apvienotie kreisie, kuros iekļāvās Demokrātiskā Kreiso savienība un KORWiN (Koalīcija republikas atjaunošanai), aizķērās aiz vēlēšanu procentu sliekšņa. Tagad – un viss norāda uz to – tie abi iekļūst Sejmā. Kreiso rezultāts nav būtībā daudz labāks kā pirms četriem gadiem, kad Demokrātiskā Kreiso savienība un partija "Razem" startēja atsevišķi. Šoreiz atmaksājās tas, ka šie kreisie veidojumi bija mainījuši taktiku un startēja kopā. Svētdienas vēlēšanas nesušas panākumus Apvienotajiem kreisajiem un Polijas Zemnieku partijai, kas izglābusies no "palikšanas uz ielas". Pirmie iegūst izredzes četros nākamajos gados tapt par nopietnu politisko spēku – protams, ja to atsevišķās trīs organizācijas izveidos vienu spēcīgu kreiso partiju. Savukārt Pilsoniskās koalīcijas rezultāts ir sliktāks, nekā tika gaidīts, bet tās līderis jau sola, ka opozīcija gūs uzvaru prezidenta vēlēšanās nākamgad.
Solījumu kokteilis
2015. gadā "Likuma un taisnīguma" panākumus noteica tās sociālā konservatīvisma un labklājības valsts skurbinošo solījumu kokteilis. Kādēļ vairākums poļu par "Likumu un taisnīgumu" balsoja šogad? Kāda ir šīs partijas panākumu recepte?
Kačiņska partija vispirms uzrunā ģimenes un pensionārus – savu pamata auditoriju. Valdība atcēlusi iepriekšējā kabineta lēmumu palielināt pensijas vecumu līdz 67 gadiem (tagad tas ir sievietēm no 60 gadiem, vīriešiem no 65 gadiem). Nolemts palielināt pabalstus ne vien par otro, bet arī pirmo bērnu, ap 117 eiro.
Vēlēdamās atkārtot 2015. gada fenomenu, partija ir tiekusies apelēt ne vien pie konservatīvi noskaņotajiem, bet arī pie neizlēmīgajiem vēlētājiem, reklamējot sevi kā partiju, kas vienīgā spēs nodrošināt valsts suverenitāti, stabilitāti un drošību. PiS tamdēļ koncentrējās uz sociālajiem un ekonomikas tematiem, apslāpējot pretrunīgos politiskos jautājumus – ķīvēšanos ar ES par mediju likumu un tiesu reformu, opozīciju Briseles ierosmēm migrācijas un klimata tematikā, seksuālo minoritāšu tiesību aizskaršanu un mēģinājumus panākt stingrāku abortu likumu. Poļiem ir patikuši partijas vēlēšanu solījumi un tās zīmētā valsts vīzija – kā to raksturo avīze "Rzeczpospolita", jauna pieeja sociālajai solidaritātei, identitātes politikai, atsevišķu liberālās demokrātijas elementu noraidīšana par labu vienas nācijas valsts struktūru spēcināšanai un ideoloģiskā konservatīvisma stimulēšanai. Partijas enerģiju prasīs veselības nozares reformēšana un finanšu līdzekļu sarūpēšana jau aizsākto reformu ieviešanai, šajā sakarā dažs jau raizējas par ielūkošanos nodokļu maksātāju, piemēram, uzņēmēju, maciņos.
Nākamgad prognozes sola valsts iekšējā kopprodukta pieaugumu par 3,7 procentiem. Varas partija plāno pārvērst kapitālā pēdējo gadu stabilo ekonomikas izaugsmi, kas ļāvusi ievērojami palielināt sociālos izdevumus. "Likuma un taisnīguma" vēlēšanu konferencē Ļubļinā tika nosaukti mērķi, kurus partija sola uzsvērt nākamajā valdībā, – lielākas algas, divas papildu pensijas izmaksas, lielākas subsīdijas lauksaimniekiem un jauni atvieglojumi biznesam, nodokļu samazināšana, veselības aprūpes izdevumu palielināšana, skolu un slimnīcu modernizēšana. Kādēļ gan vēlētājam nebalsot par šādu partiju? Piedevām Jaroslavs Kačiņskis paziņojis, ka Polija 14 gadu laikā var panākt vidējo ES līmeni, bet 21 gadā panākt Vācijas attīstības pašreizējo līmeni: "Šis ir mūsu plāns Polijai."
Tēvoča Sema dāvana
Par "vēlēšanu dāvanu" valdošajai partijai avīze "Rzeczpospolita" nosaukusi ASV bezvīzu programmas attiecināšanu uz Poliju. Tai gan esot galvenokārt simboliska nozīme, bet simboli vēlēšanu priekšvakarā ir ļoti svarīgi. Avīze atgādina, ka pavasarī pirms Izraēlas parlamenta vēlēšanām Donalds Tramps sniedza līdzīgu atbalstu citam sabiedrotajam, Benjaminam Netanjahu, atzīstot Izraēlas suverenitāti Golanas augstienēs. ASV vīzu režīma atcelšana ir bijis tradicionāls poļu diplomātijas mērķis un iedzīvotāju alkas. "Likumam un taisnīgumam" orientēšanās uz ASV ļāvusi palielināt amerikāņu militāro klātbūtni Polijā un iegūt valsts iekļaušanu bezvīzu programmā, kas kalpo par gandarījuma balvu pēc ASV prezidenta atteikšanās ierasties uz Otrā pasaules kara sākuma gadskārtas svinībām un viņa rūpīgi plānotās vizītes atcelšanas. Varšava sāpīgi uzņēma arī ASV prezidenta nacionālās drošības padomnieka Džona Boltona demisiju, jo viņš bija rosīgi lobējis amerikāņu karavīru klātbūtni un "Trampa forta" ierīkošanu Polijā.
Sejmā sēdēs arī Krievijas draugi
"Likuma un taisnīguma" panākums, protams, nesajūsmina kaimiņvalsts Krievijas valdošo eliti. Tomēr Polijā tā var rast arī gandarījumu, vērojot spēkus, kas liek likmi uz savienību ar Maskavu. Pirmkārt, tā ir labējā koalīcija "Konfederācija", kas iekļuvusi jaunajā parlamentā. Kā raksta "Niezalezna.pl", tās līderis – bijušais eiroparlamentārietis Janušs Korvins-Mike – paudis, ka tad, ja Polija nespēj nodrošināt tāda paša līmeņa ūniju ar ASV, kāda ir Izraēlai, Varšavai ir jānostājas Krievijas pusē un jāizstājas no NATO. Maskavai pa prātam ir poļu aktīvists, kurš lamā ASV kontingenta izvietošanu Polijā, par Polijas ienaidnieku ir saukājis Ukrainu un uzskata, ka viņa valstij ir jāizstājas arī no Europas Savienības.
Starp citu, "Likuma un taisnīguma" programmā Krievijai tika veltīta atsevišķa nodaļa, kuru Maskava saukā par klasisku politiskās liekulības piemēru. Pirmajā teikumā uzsvērta vēlme sakārtot attiecības ar Krieviju, kas "ļoti svarīgas ne vien abām valstīm, bet arī reģionam un kontinentam", bet turpinājumā izteiktas cerības, ka Krievija pārskatīs savu pašreizējo politiku. Skeptiskā attieksme pret Krieviju šajā partijā jo sevišķi pastiprinājās kopš Jaroslava Kačiņska dvīņubrāļa prezidenta Leha Kačiņska visai mīklainās nāves 2010. gadā lidmašīnas katastrofā Krievijā pie Smoļenskas.
Kamēr Polija pauž gatavību dialogam kā ES un NATO dalībvalsts, Maskava atgādina Varšavai par tās iepriekšējo četru gadu rīcību – pievienošanos sankcijām pret Krieviju, pretdarbību "Nord Stream-2" cauruļvada vilkšanai, Sarkanarmijas pieminekļu novākšanu. Nākas secināt, ka Varšavas un Maskavas attiecību pasiltināšanās var iestāties ne agrāk kā pēc Polijas prezidenta vēlēšanām nākamā gada pavasarī.
Pēc provizoriskiem datiem, "Likums un taisnīgums" var cerēt uz patstāvīgu vairākumu Sejmā, parlamenta apakšpalātā, un iespēju atkal izveidot vienas partijas valdību bez nepieciešamības noslēgt jelkādas koalīcijas – ja vien Polijas vēlēšanu sistēmas īpatnības neizdarīs korekcijas tās iegūto vietu skaitā.
