Arja Pānanena: 'Mēs nevienu neapdraudam' un 23 citi izkropļoti Krievijas apgalvojumi
Foto: AFP/Scanpix/LETA

Krievijas vēstnieka Somijā Pāvela Kuzņecova otrdienas (2018. gada 11. decembrī) uzrunā Pāsikivi biedrībā bija iekļauti daudzi apgalvojumi, kas, no Somijas un rietumvalstu viedokļa raugoties, ir vai nu nepatiesi, vai izkropļoti.

Turpinājumā saraksts ar Kuzņecova apgalvojumiem un to pretargumentiem, kas izklāstīti tādā pašā secībā, kādā tie tika pausti vēstnieka uzrunā.

1) Kuzņecovs: "Politiskais dialogs starp Somiju un Krieviju patiesībā ir atgriezies iepriekšējā stāvoklī, kāds tas bija pirms Ukrainas krīzes."

Pretarguments: Somija, neskatoties uz Krimas sagrābšanu, ir saglabājusi dialogu ar Krieviju, taču savstarpējās attiecības vairs nav atgriezušās iepriekšējā līmenī, nedz arī Somija ir atzinusi Krievijas rīcību. Saspīlējumi izriet no pašas Krievijas rīcības. Somija pati ir pieņēmusi lēmumu par kopējo Eiropas Savienības sankciju politikas ieviešanu (pret Krieviju) un nav no tās atkāpusies.

Turklāt termins "Ukrainas krīze" ir maldinošs, jo Krievijai kā ārvalstij ir galvenā loma konflikta radīšanā un uzturēšanā.

2) Kuzņecovs: "Dažas valstis joprojām lolo cerības, ka tās spēs saglabāt dominējošo stāvokli. Tā vietā, lai mēģinātu nonākt pie pieņemamiem kompromisiem, mēs tomēr redzam iebaidīšanu, ultimātus, sankcijas."

Pretarguments: Atsauce uz Amerikas Savienoto Valstu (un acīmredzami arī uz ES) vēlmi saglabāt savu "dominējošo stāvokli" pasaules politikā neizskaidro to, kāpēc pret Krieviju tiek vērsta "iebaidīšana, ultimāti, sankcijas". Pret Krieviju vērsto sankciju iemesls, starp citu, ir Krievijas pretlikumīgi veiktā Krimas okupācija, kara provocēšana un uzturēšana Austrumukrainā, iejaukšanās Amerikas Savienoto Valstu prezidenta vēlēšanās, kā arī Sergeja un Jūlijas Skripaļu noindēšanas mēģinājums ar ķīmiskajiem ieročiem Lielbritānijas valsts teritorijā.

3) Kuzņecovs: "Pretlikumīgu darbību rezultātā tiek noniecināta starptautisko tiesību aktu vērtība, uz kuru pamata izveidota pēckara pasaules kārtība. Mēs dzirdam skaļā balsī paustus izteikumus, kas ne tikai liek apšaubīt starptautisko līgumu spēkā esamību, bet arī pauž savtīgu pieeju saistībā ar līgumiem, kas noslēgti ANO."

Pretarguments : Krievija saistībā ar Krimas sagrābšanu ir pārkāpusi vairākas starptautisko tiesību normas. Turklāt Krievija 1994. gadā ir parakstījusi Budapeštas memorandu, saskaņā ar kuru Krievija kopā ar Amerikas Savienotajām Valstīm un Lielbritāniju garantē Ukrainas neatkarību un valsts robežu neaizskaramību apmaiņā pret to, ka Ukraina atsakās no padomju laika kodolieročiem.

Pēdējos gados Krievija ANO Drošības padomē ir aktīvi izmantojusi savas veto tiesības, lai izvairītos no sev nevēlamu lēmumu pieņemšanas, starp citu, attiecībā uz ķīmisko ieroču izmantošanu Gruzijā, Ukrainā un Sīrijā.

4) Kuzņecovs: "[Pret Krieviju] tiek izvirzītas nepamatotas apsūdzības par iejaukšanos šo valstu iekšējās lietās."

Pretarguments: Krievija ir iejaukusies vairāku bijušās Padomju Savienības teritorijā esošo valstu iekšējās lietās, piemēram, okupējot daļu Gruzijas un Ukrainas, kā arī izvietojot savu karaspēku Moldovas Piedņestrā. Krievija iejaucās Amerikas Savienoto Valstu 2016. gada prezidenta vēlēšanās ar hakeru un sociālo mediju palīdzību, taču īpašā prokurora Roberta Millera vadītā izmeklēšana varētu atklāt vēl daudz vairāk.

5) Kuzņecovs: "Atklāti tiek izrādīti centieni [pēc Amerikas Savienoto Valstu vēlmes] destabilizēt un gāzt demokrātiski ievēlēto valdību."

Pretarguments: Ņemot vērā vēsturi, Amerikas Savienotās Valstis te nav bez grēka, taču arī Krievija tāda nav. Krievija ir iejaukusies, piemēram, varas maiņas procesā Ukrainā un centusies saglabāt valstī prokrieviski orientētu prezidentu vai gāzt rietumnieciski domājošu prezidentu. Tuvojoties Ukrainas prezidenta vēlēšanām, Krievija centās tās ietekmēt tā, lai Petro Porošenko nespētu turpināt darbu vai jaunā prezidenta pozīcija uzreiz būtu nestabila.

6) Kuzņecovs: "Pretēji tautu gribai dažas valstis tiek mēģināts iesaistīt militārajā aliansē, kas izveidota atbilstoši savām vajadzībām."

Pretarguments: Krievija grib interpretēt NATO kā vienkāršu Amerikas Savienoto Valstu gribas īstenotāju Eiropā. Katra valsts, kas pievienojusies NATO, ir patstāvīgi pieņēmusi lēmumu par savu dalību tajā, NATO nevienu valsti nav "iesaistījusi pret pašas tautas gribu". Kuzņecovs neprecizēja, ko viņš bija domājis ar "dažas valstis", bet acīmredzami izteikumā bija slēpts mājiens arī par Somijas tuvināšanos NATO.

7) Kuzņecovs: "Citām valstīm tiek draudēts ar sankcijām par savu partneru vai sabiedroto brīvu izvēli."

Pretarguments: Piemēram, Austrumukrainas prokrieviski orientētās Doņeckas un Luhanskas pašpasludinātās "marionešu republikas" vai tā sauktās Dienvidosetijas un Abhāzijas valstis, kas cenšas atdalīties no Gruzijas, nav "citas valstis", jo par tādām tās neatzīst starptautiskā sabiedrība un Krievija tās ir radījusi pati ar savām hibrīdaktivitātēm. Tāpat arī to attiecības ar Krieviju nav veidotas uz "brīvas izvēles" pamata.

8) Kuzņecovs: "Krievija necenšas konfrontēt ar Rietumu sabiedrību. Mūsu ārpolitikas mērķis nav ekspansija, nedz arī savas ietekmes paplašināšana visā pasaulē. Mēs nevienam nedraudam un arī neplānojam nevienam uzbrukt."

Pretarguments: Krievija jau ir agresīvi paplašinājusi savu teritoriju uz Ukrainas rēķina un praktiski tur savā kontrolē Gruzijai piederošo Abhāziju un Dienvidosetiju. Krievija ar savas specvienības palīdzību anektēja Krimu, Austrumukrainā Krievija piegādā militāro munīciju un karaspēku tā dēvētajiem nemierniekiem un pavisam nesen Kerčas šaurumā apšaudīja ukraiņu karakuģus.

9) Kuzņecovs: "Pēc Padomju Savienības sabrukuma pasaules līderi uzskatīja, t.i., valdīja maldīgs priekšstats, ka tagad Krievijai ir jāpārņem visas rietumvalstu sabiedrības liberālās vērtības."

Pretarguments: Pēc Padomju Savienības sabrukuma Krievijas vadība un tauta pati signalizēja, ka vēlas pārņemt demokrātijas un rietumnieciskās vērtības. Rietumu valstis centās integrēties sadarbībā ar Krieviju, un daļēji tas arī izdevās. Valdīja maldīgs priekšstats par Krievijas spēju atbrīvoties no totalitārās sabiedrības nastas, taču Rietumi nav mēģinājuši reformēt Krieviju ar varu.

10) Kuzņecovs: "[Krievijas] ekonomikas un finanšu darba lietu ministrijās strādāja ārvalstu eksperti. Ārpolitikas virziens tika veidots kā izejas punkts, lai visos galvenajos starptautiskās dzīves jautājumos apvienotos ar Rietumiem, pametot novārtā Krievijas nacionālās intereses saistībā ar mūsu austrumu un dienvidu kaimiņiem."

Pretarguments: Apgalvojums norāda uz to, ka 90. gados ārvalstu eksperti esot darbojušies kā sava veida sabotieri Krievijas pārvaldē, kaut arī Krievija pati lūdza viņu palīdzību, lai spētu modernizēt savu pārvaldi. Krievijai bija vēlme kļūt par daļu no ārvalstu sabiedrības, kas savukārt nosaka lēmumu pieņemšanas kārtības demokratizāciju un atteikšanos no padomju laika kontrolējošās attieksmes attiecībā uz kaimiņvalstīm.

11) Kuzņecovs: "90. gados mēs akli sekojām Rietumu norādījumiem, un kur tas Krieviju ir novedis? Ekonomikas sabrukums, separātisma pieaugums reģionos. Valsts kapitāls tika izlaupīts un nonāca oligarhu rokās, liela daļa tika izvesta uz rietumvalstīm. Bruņotie spēki bija sabrukuma stāvoklī, un valsts bija gandrīz uz valstiskās suverenitātes zaudējuma robežas."

Pretarguments: Pēc Padomju Savienības sabrukuma tika pieļautas kļūdas pēcpadomju režīma politisko un ekonomisko procesu vadīšanā, taču Rietumi nav apzināti centušies virzīt Krieviju pretī haosam un nabadzībai. Rietumi mēģināja palīdzēt Krievijai finansiāli un ar padomnieku palīdzību, jo baidījās, ka Krievijas haoss atsauksies arī ārpus tās robežām.

Šobrīd Krievijas kapitāls ir oligarhu rokās, bet tie ir Putina "savējie oligarhi" un pats Putins.

12) Kuzņecovs: "Problēmas sākās, kad Krievija 2000. gadā līdz ar prezidenta Putina nākšanu pie varas sāka attālināties no ieturētā politiskā virziena, saskaņā ar kuru tika ievēroti visi Rietumu ieteikumi bez jel kādas kurnēšanas. Krievijā sākās ekonomiskā un militārā augšupeja, un tā vairs nebija apmierināta ar situāciju, kurā Rietumi uzskatīja, ka Krievija ir to pakļautībā."

Pretarguments: Problēmas sākās tāpēc, ka Putins uzsāka izaicināt starptautisko nolīgumu sistēmu, apspiest opozīciju, izskaust vārda brīvību un atjaunot padomju laika "interešu sfēras domāšanu" attiecībā uz kaimiņvalstīm.

13) Kuzņecovs: "Jūs droši vien atceraties Putina runu, ar kuru viņš uzstājās Minhenē 2007. gadā. Viņš norādīja uz problēmām, kuras vajadzēja risināt uz vienlīdzīga dialoga pamata, nevis ar ultimātiem un pārkāpjot visas saistības, kuras uzņēmās laikā, kad tika risinātas nākotnes Vācijas problēmas 80. gadu beigās, un pēc tam, kad Padomju Savienība beidza pastāvēt. Toreiz... tika zvērēts un apliecināts, ka NATO nevirzīsies nevienu collu tālāk uz austrumiem."

Pretarguments: Ar Krieviju nav noslēgta neviena oficiāla vienošanās par to, ka NATO nepaplašināsies austrumu virzienā. Kad 1990. gada pavasarī tika risinātas sarunas par Austrumvācijas un Rietumvācijas apvienošanu, Padomju Savienība pieprasīja, lai NATO neizvieto savu karaspēku un kodolraķetes Vācijas austrumos. Tādējādi diskusija attiecās uz Vāciju un Padomju Savienību; neviens nespēja paredzēt, ka pēc nepilniem diviem gadiem ne Padomju Savienība, ne Varšavas pakta savienība vairs nepastāvēs.

Drīz pēc Padomju Savienības krišanas Austrumeiropas valstis un bijušās padomju republikas sāka izrādīt savu vēlmi kļūt par NATO dalībvalstīm, jo tās izjuta nedrošību, būdamas Krievijas kaimiņvalstis.

14) Kuzņecovs: "Gruzijā notika tā, ka Saakašvili nolēma, ka tagad viņam ir atļauts viss, un viņš aizsūtīja bruņotos spēkus uz Dienvidosetiju [vērsties] pret tur esošajiem miera uzturētājiem un civiliedzīvotājiem."

Pretarguments: Krievija jau sen bija sagatavojusies pārņemt Abhāziju un Dienvidosetiju, tostarp izdāļājot savas valsts pases un radot militāro spriedzi reģionos. Mihails Saakašvili bija pazīstams kā karstgalvis, un viņš tika izprovocēts uz 2008. gada karu un pataisīts par tā tehnisko aizsācēju. Tomēr Saakašvili darbojās savas valsts iekšienē, turpretim Krievija ieveda savus bruņotos spēkus svešā zemē.

15) Kuzņecovs: "Eiropas Savienība nav spējusi palikt nomaļus un atturēties no centieniem izveidot plaisu starp Krieviju un tās kaimiņiem. Tika izgudrota programma ar nosaukumu "Austrumu partnerība". Tajā visi darbības modeļi tika izveidoti uz tāda principa pamata, ka Austrumeiropai ir jāizlemj, ar kuru tā būs kopā – Krieviju vai ES."

Pretarguments: Eiropas Savienība nav centusies izveidot plaisu starp Krieviju un tās kaimiņiem, bet gan palīdzēt bijušajām padomju republikām reformēt savu sabiedrību pēc to pašu vēlmes. Ja kāda valsts pati grib saistīties ar demokrātiju un eiropeiskām vērtībām, tai nav jāpārtrauc, piemēram, tirdzniecība un savstarpējie kontakti ar Krieviju.

16) Kuzņecovs: "Mēs esam brīdinājuši, ka Ukrainu nedrīkst piespiest izvēlēties, kura pusē tā būs. Tā rezultātā valsts ir sašķēlusies un tajā ir sācies pilsoņu karš."

Pretarguments: Ukrainas vadība pati gribēja tuvināties Eiropas Savienībai jau Viktora Janukoviča laikā – līdz brīdim, kad Krievija pārliecināja Janukoviču atteikties no šī nodoma, pretī solot milzīgu palīdzības paketi. Kad Janukovičs 2014. gadā tautas sacelšanās laikā tika gāzts, Krievija sašķēla Ukrainu, sagrābjot Krimu un izraisot karu Austrumukrainā. Runa nav par pilsoņu karu, bet gan par aktivitātēm, kas vadītas no Krievijas puses.

17) Kuzņecovs: "Mēs atbalstījām Krimas centienus, kad viņi rīkoja tautas referendumu par savu neatkarību un pēc tam par pievienošanos Krievijai. Rietumi sāka mūs nosodīt un mēģināt piespiest atzīt mūsu kļūdas."

Pretarguments: Krima nerīkoja tautas referendumu, bet gan Krievija organizēja balsojumu Ukrainas teritorijā. Krimas balsojums neatbilda jebkāda veida starptautiskajiem kritērijiem, jo tas notika Krievijas specvienības kontrolē un izsludinātais "balsojuma rezultāts" pat no statistiskas viedokļa nebija iespējams. Sankcijas pret Krieviju tika ieviestas tādēļ, ka tā bija prettiesiski piesavinājusies citas suverēnas valsts teritoriju sev.

18) Kuzņecovs: "Kas attiecas uz pašreizējo Ukrainu, mēs atbalstām noslēgtā līguma ievērošanu. Ir jāīsteno Minskas vienošanās pasākumu kopums. Kijevas vadība nespēj sarežģītās Ukrainas iekšpolitiskās situācijas dēļ izpildīt savas saistības, proti, tieši iesaistīties dialogā ar Doņecku un Luhansku."

Pretarguments: Strīds ir par kārtību, kādā tiek īstenoti Minskas vienošanās punkti. Krievija negrib pirmā izbeigt karadarbību un atzīt savu lomu Austrumukrainā, bet gan tā vēlas būt pirmā, kas Ukrainā izveido pastāvīgu dihotomiju "neatkarīgu republiku" veidolā.

19) Kuzņecovs: "Ukrainas prezidentam ir zems atbalsta līmenis. Šajā nolūkā tika plānota un realizēta 25. novembra ukraiņu karakuģu provokācija Krievijas teritoriālajos ūdeņos Melnajā jūrā netālu no Kerčas šauruma. Mums ir skaidrs, ka krievu robežsargi rīkojās likuma ietvaros, lai nosargātu Krievijas teritoriālo neaizskaramību."

Pretarguments: Starptautiskā sabiedrība uzskata, ka Krima aizvien vēl pieder Ukrainai, līdz ar to arī Krievijas uzceltais Krimas tilts nepadara Azovas jūru par Krievijas iekšējo jūru. Krievija apšaudīja ukraiņu kuģus starptautiskajos ūdeņos un uzskrēja tiem ar nodomu. Ukrainai ir jānodrošina netraucēta piekļuve savām ostām, no tā izriet, ka kuģu apšaude ir pretlikumīga. Krievijai būtu bijuši daudzi citi veidi, kā atrisināt situāciju mierīgā ceļā.

20) Kuzņecovs: "Vēl ir trīs mēneši laika līdz Ukrainas prezidenta vēlēšanām. Neizslēdzu varbūtību, ka pēc dažām nedēļām vai pat ātrāk varēsim kļūt par Kijevas nākamās provokācijas lieciniekiem."

Pretarguments: Ir novērots, ka Krievija koncentrē savu karaspēku Ukrainas pierobežā, un pastāv bažas, ka Krievija varētu uzsākt jaunu iebrukumu Austrumukrainā vēl pirms pavasarī gaidāmajām vēlēšanām. Ja Krievijai būtu šādi nolūki, tai varētu būt izdevīgi jau laikus nodrošināties, ka iegansts tiek novelts uz Ukrainu.

21) Kuzņecovs: "Vašingtona apsūdz mūs INFT (vidējā un tuvā darbības rādiusa kodolraķešu likvidācijas) līguma pārkāpšanā. Tā nav taisnība."

Pretarguments: Somijai, šķiet, nav citas iespējas, kā vien mēģināt izvērtēt abu pušu uzticamību. Amerikas Savienotās Valstis agrāk balstījās uz rietumnieciskā principa, ka par meliem vismaz kaut kādā brīdī sekos sods, taču Donalda Trampa laikā ticība tam ir piedzīvojusi smagu sakāvi. Par Krieviju zināms, ka meli tiek uzskatīti pat par pašsaprotamiem: lai vai cik tuvu nebūtu, tā jebkurā gadījumā tāpat nekad tos neatzīs.

22) Kuzņecovs: "Mēs neplānojam doties briesmīgās bruņojuma sacensībās, mēs to nemaz nespētu. Nauda mums ir nepieciešama iekšzemes ekonomisko problēmu risināšanai."

Pretarguments: Krievija cenšas ierobežot savus militāros izdevumus, taču vienlaikus notiek masveida bruņoto spēku modernizācija un jaunu ieroču izstrāde, vismaz kopš mākslīgā intelekta ieroču radīšanas. Nav, vismaz līdz šim brīdim, nekādu pierādījumu tam, ka Krievija būtu ievērojami novirzījusi finansējumu no militāro izdevumu pozīcijas sociālajiem tēriņiem.

23) Kuzņecovs: "Mēs aizvien esam atvērti konstruktīvai sadarbībai ar visiem ārvalstu sadarbības partneriem."

Pretarguments: No Rietumu viedokļa raugoties, ir grūti nosaukt par "konstruktīvu sadarbību" Krievijas principus, saskaņā ar kuriem tā nekad neatzīst nevienu no savām kļūdām vai savu agresiju, pat ja tam ir neapstrīdami pierādījumi.

24) Kuzņecovs: "Daudzi Eiropā sāk apsvērt, cik neperspektīvi viņiem tika uzspiesta konfrontācijas politika ar Krieviju. Esmu pārliecināts, ka veselais saprāts un tikai cilvēciskais pašaizsargāšanās instinkts galu galā uzvarēs."

Pretarguments: Krievija mēģina ietekmēt Eiropas valstis ar dažādām hibrīdaktivitātēm tādējādi, lai tās viena pēc otras sāktu novirzīties no Eiropas Savienības kopējās politikas. Publiski Krievija to pasniedz tā, ka Eiropas valstīm "tika uzspiesta" konfrontācija ar Krieviju – vai nu no Amerikas Savienoto Valstu, vai Briseles puses.

Source

Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form