Arkādijs Rapoports: Biznesa nepārtrauktība Covid-19 laikmetā  (1)

Biznesa nepārtrauktības plāns ir tas, kas nodrošina stabilitāti un palīdz tikt galā ar krīzes situācijām, bet kas jāņem vērā, gatavojot šādu plānu? Un kas var ietekmēt tā realizāciju? Par to – šajā rakstā.

Pandēmijas izraisītā biznesa pārcelšana tiešsaistē no vienas puses ir devusi jaunas iespējas, bet tajā pašā laikā radījusi atkarību no tehnoloģijām un saasinājusi konkurenci. Ja pircējs vēlas iegādāties preci, bet ierastais e-veikals tajā brīdī nav pieejams, viņš nekavējoties izvēlēsies citu. Vēl viens būtisks izaicinājums ir budžeta plānošana, jo ir grūti prognozēt pieprasījuma izmaiņas un nepieciešamos IT resursus. Rezultātā, pieaugot nepieciešamībai pēc IT resursiem, sistēmas nav gatavas, kas noved pie darbības traucējumiem vai dīkstāvēm.

Lai pēc iespējas drošāk pārceltu biznesa procesus digitālajā vidē, ir jāzina tiem nepieciešamie IT resursi un rīcība, ja iekšējo vai ārējo faktoru ietekmē IT sistēmas pārstāj darboties vai arī dati ir bojāti vai iznīcināti. Šādu biznesa risku un to novēršanas plānu sauc par darbības nepārtrauktības plānu (Business Continuity Planning). 2020. gada martā "Tet" šāds plāns palīdzēja pāriet uz attālinātu darbu teju dienas laikā, kas ir ļoti efektīvs rezultāts, ņemot vērā, ka "Tet" ir viens no lielākajiem darba devējiem ar vairāk nekā 1600 darbiniekiem grupā.

Lai gan šī prakse uzņēmumiem bija obligāta arī pirms pandēmijas, dzīve parādīja, ka daudzi neuztvēra to pietiekami nopietni. Saskaņā ar "Gartner" datiem tikai 12% uzņēmumu atzina, ka pandēmijas laikā bija gatavi krīzei. Covid-19 atklāja vājās vietas biznesa nepārtrauktības programmās visā pasaulē.

Viena no būtiskākajām darbības nepārtrauktības plāna sadaļām ir avārijas seku novēršanas plāna (Disaster Recovery, DR) esamība uzņēmumā. Labi pārdomāts DR plāns iekļauj rīcību, kas mazina lielāko daļu IT sistēmu traucējumu, tostarp:

Pirms uzsākt DR plāna izstrādi, uzņēmumam vajadzētu izanalizēt biznesa mērķus un tā prioritātes. Tāpat jānosaka, kādi pakalpojumi ir kritiski konkrētam biznesa procesam un kādā secībā tie jāatjauno. Tikai pēc šādas analīzes, ko sauc par ietekmes analīzi (Business Impact Analysis), ir vērts izvēlēties konkrētus rīkus avārijas seku novēršanai. Skaidrs, ka līdz ar masveida pāreju tiešsaistē priekšrocība bija tiem uzņēmumiem, kuriem iepriekš jau bija izstrādāts DR plāns.

Pirms Covid-19 vairāku uzņēmumu vadība DR plānu bieži atstāja novārtā, baidoties no papildu izmaksām, bet tagad tā ieviešana kļuvusi par ierastu praksi jebkuram biznesam.

Liela nozīme "biznesa glābšanas" plānu popularizēšanā bija arī mākoņu tehnoloģijām, jo ar to palīdzību uzņēmumiem ir izdevies optimizēt resursus un izstrādāt DR risinājumus. Pēc "Tet" prognozēm, 2021. gadā aptuveni ceturtdaļa no IT budžeta izdevumiem būs saistīta ar mākoņpakalpojumiem, salīdzinot ar 21% 2019. gadā.

Biežāk izmantojamie avārijas seku novēršanas rīki

Rezerves kopijas jeb "backup" ir datu kopiju izveidošana papildu datu nesējā (mākoņa krātuvē, ārējā cietajā diskā, lentē utt.). Tā ir nepieciešama, lai atgūtu datus, kas ir bojāti vai iznīcināti galvenajā glabāšanas vietā. Rezerves kopēšana ļauj izveidot automatizētu uzņēmumu datu rezerves kopiju. Pateicoties tam, zaudēto informāciju var atjaunot, pat ja datu zudums netika laicīgi pamanīts. Kopēšana automātiski tiek veikta regulāri, parasti vienu reizi diennaktī nakts laikā, lai neietekmētu sistēmu darbību dienā, kad ar sistēmām strādā lietotāji.

Tomēr, lai pilnībā saglabātu biznesa nepārtrauktību, ar rezerves kopijām nepietiek. Pirmkārt, tas aizņem laiku. Ņemot vērā informācijas apjomu, sistēmas darbības atjaunošana no kopijām var ilgt no stundas līdz pat vairākām dienām. Otrkārt, sistēma nav pieejama lietotājiem, kamēr tiek atjaunota sistēmas darbība no kopijām. Treškārt, var rasties situācija, ka pēdējā kopija nav piemērota datu atjaunošanai. Šajā gadījumā dati būs jāatgūst no iepriekšējās kopijas, kas nozīmē gan datu zudumu, gan zaudētu laiku.

Lai nodrošinātu uzņēmuma darbības nepārtrauktību un saglabātu visus datus, rezerves kopijas jāizmanto kopā ar avāriju seku novēršanas sistēmām (Disaster Recovery). Tas nozīmē, ka vienlaicīgi ar uzņēmuma IT infrastruktūru mākoņu skaitļošanas platformā pastāv vēl viena, identiska, IT infrastruktūra, kas primārās infrastruktūras avārijas gadījumā tiek automātiski aktivizēta. Lietotāji var izmantot rezerves infrastruktūru, kamēr tiek salabota primārā.

Parasti izdevīgāk ir izmantot ārpakalpojumu, nekā veidot divas neatkarīgas sistēmas pašā uzņēmumā. Ārpakalpojuma gadījumā, ja nav notikusi avārija, klients maksā tikai par tīkla komponentiem un diska vietu, nepārmaksājot par skaitļošanas jaudām (vCPU, vRAM).

Lai būtu drošībā Covid-19 laikmetā, uzņēmumiem ir jākoncentrējas uz biznesa nepārtrauktības plānošanu. Tomēr ir būtiski atcerēties, ka tikai kompleksa pieeja var pasargāt biznesa procesus. Tātad rezervēšana palīdzēs aizsargāt datus kļūmes gadījumā, un avārijas situācijas atkopšanas sistēma palīdzēs maksimāli samazināt dīkstāves laiku. Uzņēmēji, kuri laicīgi parūpēsies par nākotni, spēs daudz efektīvāk pārdzīvot jebkuru krīzi, neizejot no ierindas.