Armands Gūtmanis: Cīņa par veselīgumu izgaismo tirgus pārdali  (15)

Jautājums par pesticīdu aizliegšanu ES saasinājās pēdējā laikā, un tajā fokusējas pretrunīgas biznesa intereses – izpratne par to, kā strukturēt brīvās tirdzniecības telpu, kas aptvertu ES un ASV, izpratne par veselības risku vadību un piesardzības principu un šo instrumentu izmantošanu brīvās tirdzniecības ierobežošanā, izpratne par to, kādā ātrumā (ne)pierādītiem apdraudējumiem sabiedrības veselībai ir jāizmaina tirgus daļas ekonomikas un lauksaimniecības sektoros.

Runa bijusi par to, vai ļaut (vai aizliegt) izmantot vienu konkrētu iedarbīgo vielu – glifosātu. Daudzi to zina kā sastāvdaļu tā sauktajā "raundapā", ko ražo ASV firma Monsanto. Lēmumu par atļaujas pagarināšanu martā pārcēla - tagad tam jānotiek tuvāko nedēļu laikā.

Tirgus pārdale un strīdi par veselību

Eiropas Komisija (EK) jau pirms trim gadiem bija solījusi parādīt kritērijus, kas būtu pamatā endokrīnās sistēmas ietekmējošo ķīmisko vielu (arī pesticīdu) novērtēšanai. Zinātnieki prasa šos kritērijus jau vairāk nekā desmit gadus. Zviedrijas sabiedrības veselības un vides aizstāvji prasīja pesticīdu aizliegumu un iesūdzēja EK tiesā par to, ka tā nav izstrādājusi šos kritērijus norādītajā laikā, un Zviedrija tiesā uzvarēja. Tiesa gan norādīja, ka kritēriju izstrāde neved automātiski pie aizlieguma. Ja pastāv draudi augu veselībai, ķimikālijas drīkst lietot.

EK veselības komisārs solījis līdz vasarai definēt kritērijus šīm ap 800 ķimikālijām. Francijā viņš vēlas atrast īpašu sabiedroto, jo Francija sliecas pielietot tā saukto piesardzības principu, ar kuru var aizliegt kādu vielu pat, ja nav skaidru pierādījumu par apdraudējumu veselībai. Francija ir labvēlīga attiecībā uz glifosāta aizliegumu.

Par spīti tam, ka Starptautiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) pēdējo gadu piecpadsmit laikā definējusi testu metodes, lai noskaidrotu ķimikāliju ietekmi uz endokrīnajiem procesiem, pierādījumu iegūšana ir metodoloģiski sarežģīta un pagaidām nav ticamu rezultātu.
Starptautiskās diskusijās trūkst zinātniski pierādītu datu, ka pesticīdi, nonākot konkrēta lauka konkrētos augos, ko vēlāk izmantojam pārtikā, ietekmē endokrīno sistēmu.

Protams, tie kuri aģitē par pesticīdu ierobežošanu, atrod derīgus pētījumus. Pasaules Veselības organizācijas vērtējumā šī viela "laikam izraisa" vēzi. Citi pētījumi liecina, ka pieaugošam skaitam sieviešu ir grūtības palikt stāvoklī, un – varbūt - tieši augu aizsardzības līdzekļi varot būt ierosinātāji šādām globālām veselības problēmām.

Vācijas zaļajai partijai tuvais H.Bella fonds pētījumā secināja, ka absolūtā vairākumā valsts iedzīvotāju organismos ir atrodams glifosāts apjomā, kas ir vairāk nekā piecreiz lielāks nekā šīs vielas pieļaujamā norma dzeramajā ūdenī.

Tomēr Eiropas pārtikas drošības aģentūra EFSA atzina, ka glifosāts laikam tomēr neesot vēzi izraisošs. Līdzīgu secinājumu izdarījusi arī Vācijas federālā riska novērtēšanas aģentūra. Vācija atbalsta glifosāta izmantošanu.

Pesticīdi svarīgi industriālajai lauksaimniecībai. Tā kā ASV un ES brīvās tirdzniecības līgums attieksies arī uz lauksaimniecības un pārtikas nozarēm, lielie spēlētāji tālredzīgi cīnās par izdevīgu pieeju tirgum, un pesticīdu aizliegums ir labs iemesls.

Izpratne par risku ietekmēs ES-ASV brīvās tirdzniecības apjomu

Kas ir svarīgāks – ES augstie pārtikas drošuma standarti vai ekonomiskais izdevīgums – arī šis jautājums ir fonā cīņai ap pesticīdiem. Aizvadītā gada rudenī ES notika sabiedriskā apspriede par šo tēmu, un ASV tās ietvaros uzsvēra to, ka jaunu ierobežojumu izveide, kas balstīta riska kritērijos, kavē tirdzniecību vairāk nekā nepieciešams, it īpaši tad, kad apdraudējums nav zinātniski pierādīts. ASV arī norāda, ka jaunu barjeru radīšana bez pierādīta apdraudējuma kavētu ASV lauksaimniecības eksportu uz ES. Francijas nostāja ir pretēja – vispirms jāskata drošība un tikai pēc tam ekonomiskais izdevīgums. Francijas nacionālais lauksaimniecības pētījumu institūts INRA secinājis, ka finansiālie ieguvumi no pesticīdu pielietošanas ir par 30% zemāki nekā ārējās izmaksas, ko tie rada. Francija neatbalstīs ES līgumu ar ASV, ja tas pazeminās vides un pārtikas standartus. Var tikai nojaust, cik lielā mērā šī Francijas pretestība balstīta rūpēs par sabiedrības veselību un cik - rūpēs par savu lauksaimniecību.

Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības līguma viens no mērķiem ir mazināt preču brīvas kustības ierobežojumus, un tas nozīmētu to, ka bez zinātniski pierādītiem riskiem veselībai ierobežojumiem nebūtu pamata.

Latvijas biedrība "Zaļā brīvība" prasa ierobežot pesticīdu pielietošanu un piedāvā tos aplikt ar nodokli, ko atbildīgā Zemkopības ministrija gan noraida. ES visticamākais atļaus tos lietot, varbūt ar ierobežojumiem.

ASV iegūstot iespēju eksportēt savu industriālās lauksaimniecības produkciju uz ES, konkurence šajā sektorā paaugstināsies, un jācer, ka ne-bioloģiskie lauksaimniecības sektori Latvijā izturēs konkurenci. Pesticīdu stāsts kārtējo reizi norāda uz aizvien labāku tirgus perspektīvu bioloģiskajai lauksaimniecībai Latvijā.